“Tas ir slikts signāls!” Perevoščikovs par straujo Covid-19 izplatīšanos sabiedrībā 4
Covid-19 arvien plašāk izplatās sabiedrībā, un tas ir slikts signāls, šodien pēc valdības ārkārtas sēdes žurnālistiem atzina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.
Perevoščikovs norādīja, ka Covid-19 atkal pierāda, ka spēj izplatīties ļoti strauji, kas nav raksturīgs citām infekcijām.
Pēdējo septiņu dienu laikā Latvijā kopumā reģistrēti 1004 jauni inficēšanās gadījumi, kas ir par 44% vairāk nekā par analogu periodu pirms tam.
Speciālists skaidroja, ka atklāto gadījumu skaita būtisks pieaugums nav īsti saistīts ar palielināto testu skaitu, jo veikto testu skaits pieaudzis tikai par 6%. Vienlaikus no 2,4% līdz 3,2% pieauga pozitīvo testu īpatsvars, kas, kā uzsvēra Perevoščikovs, ir nelabvēlīgs signāls tam, ka slimība izplatās.
“Līkne stabili iet uz augšu, neredzam svārstības, tendences samazināties saslimstībai,” pauda eksperts, piebilstot, ka tomēr salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm Latvijā joprojām ir vieni no zemākajiem rādītājiem.
Kā īpaši nelabvēlīgu rādītāju speciālisti vērtē būtisko saslimstības pieaugumu Rīgā, pārsniedzot vidējo saslimstību Latvijā. Ja Latvijā vidējā ir 88,6 gadījumi, tad Rīgā šis rādītājs ir 115,9. “Tas nav labvēlīgi, jo zinām, ka Rīgai ir iespēja izplatīties infekcijai straujāk,” teica Perevoščikovs.
Vēl viens nelabvēlīgs rādītājs ir tas, ka slimība arvien biežāk izplatās starp cilvēkiem vecumā no 15 līdz 49 gadiem, sacīja speciālists, piebilstot, ka indikators par nāves gadījumiem šodien sasniedza maksimumu, kas bija novērots pavasarī.
Pārbaudot inficēšanās vietas, secināts, ka lielākais šādu gadījumu īpatsvars fiksēts izglītības iestādēs (30%). Perevoščikovs gan atzīmēja, ka tikai dažos gadījumos infekcija vienas iestādes ietvaros izplatījusies plaši. Otrajā vietā ir mājsaimniecības (25%), bet trešajā – darba vietas (14%).
Tāpat arvien vairāk cilvēku nevar nosaukt iespējamo cilvēku, kas varētu būt bijis infekcijas avots. “Inficēšanās arī pieaug sabiedrībā, kas ir slikts faktors,” piebilda speciālists.
Viņš akcentēja, ka ir svarīgi saprast, ka nav universāla līdzekļa, lai apkarotu šo slimību. Pasākumi, kas tiek rekomendēti, ir efektīvi, kad tie tiek veikti kompleksi – ar roku mazgāšanu nevar aizstāt maskas nēsāšanu, vai otrādi, teica Perevoščikovs.
Vienlaikus speciālists atzīmēja, ka, lai arī jebkura barjera, kas veidojas starp muti un cilvēkiem, var aizkavēt infekcijas izplatību, jaunākie pētījumi liecina, ka sejas vairogi neesot tik efektīvi, kā sākotnēji lēsts.
“Ir pierādīts, ka maskai varētu būt lielāka drošība un lielāka efektivitāte,” pauda Perevoščikovs.
