“Tas ir slikts signāls! Pēc viņu piedāvātā miera plāna Ukraina daudz zaudēs,” tā eksperts komentē Ķīnas prezidenta vizīti Maskavā 68
Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins no 20. līdz 22.martam apmeklēs Krieviju. “Pēc Krievijas Federācijas prezidenta Vladimira Putina ielūguma prezidents Sji Dzjiņpins dosies valsts vizītē uz Krieviju,” teikts Ķīnas Ārlietu ministrijas paziņojumā. Tikmēr Kremlis paziņojis, ka Sji un Putins apspriedīs “stratēģisko sadarbību”, arī starptautiskajā arēnā, kā arī parakstīs “svarīgus divpusējus dokumentus”.
Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāvis preses brīfingā piektdien, atbildot uz žurnālistu jautājumiem, nevarēja apstiprināt ASV medijos iepriekš izskanējušo informāciju, ka Sji pēc sarunām ar Putinu plāno runāt ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Ķīnas ārlietu ministrs Ciņs Gans ceturtdien mudināja Kijivu un Maskavu atsākt miera sarunas, cik vien drīz iespējams.
Kā TV24 raidījumam “Par karu Ukrainā ar Igoru Rajevu” šo svarīgo notikumu komentēja Rajevs, NBS rezerves pulkvedis un militārais analītiķis, tad: “Tas ir slikts signāls! tas liecina, ka Krievija un Ķīna ir atradušas kaut kādas savstarpējās intereses, ka tām ir dialogs.
Jāatceras arī, ka tā ir pirmā ārvalstu vizīte Ķīnas prezidentam Dzjiņpinam pēc pārvēlēšanas amatā. Tas parāda attieksmi pret notiekošo pasaulē un Ķīnas attieksmi pret Krievijas-Ukrainas konfliktu.”
“Ķīnas 12 soļi miera izlīgumam”, iespējams, ir tas, ko mēs redzēsim un kas tiks apspriests, un ko Ķīna tuvākajā laikā virzīs uz priekšu starptautiskajā arēnā, stāsta Rajevs. Viņš uzskata, ka pēc Maskavas Dzjiņpina iespējamā tikšanās ar Kijivu – tā arī ir daļa no plāna, samierināt abas valstis, bet vadoties pēc sava skatupunkta, pēc sava plāna, kā šim miera izlīgumam būtu jānotiek.
“Protams, konflikta pārtraukšana un karadarbības pārtraukšana jebkurā gadījumā ir laba lieta, bet ir jāsaprot, uz kādiem noteikumiem konflikts tiks apturēts.
Ja seko Ķīnas-Krievijas miera izlīgumam, tad Ukraina zaudē ne tikai četras teritorijas, par kurām jau Krievija paziņojusi, ka tās ir viņas sastāvdaļas. Ukraina vēl zaudē arī ļoti lielu savas teritorijas daļu, kuru definē, ka demilitarizēto zonu.
tas savukārt nozīmē, ka arī tur Ukrainai būs maz iespēju pārvaldīt savu teritoriju. Tam visam ir ļoti daudz negatīvu momentu.”
