Tas ir sens paradums – savu īpašumu vai lietu apliecināt ar kādu īpašu zīmi vai simbolu. Mūsdienās to sauc par zīmolu. Kā radās zīmols ZAZA TIMBER? 3
Uģis Krūms, žurnāls “Baltijas Koks”
Nule aizvadītās vasaras otrajā pusē trīs latviešu kokrūpniecības uzņēmumi – SIA IKTK, SIA Rodentia un SIA Igate Būve – pielika punktu gadu ilgušam jauna zīmola veidošanas procesam.
«Skaidrs, ka Latvijas uzņēmējiem ir svarīgi, kā viņi izskatās pasaulē. Domājot par eksportu, piederas arī ārzemniekiem saprotams, viegli izrunājams, atmiņā paliekošs, par ražotāja vērtībām un biznesa stilu vēstošs nosaukums.
Tāpēc arī tika izveidots trīs vienai nozarei piederīgus uzņēmumus vienojošs zīmols – ZAZA TIMBER,» žurnālam Baltijas Koks sacīja uzņēmuma komunikāciju un zīmola konsultants Āris Dreimanis, kurš arī savu roku pielicis jaunā Latvijas ražotāju zīmola tapšanā.
Uzdevums: trīs uzņēmumi, viens zīmols
Patiesībā tas ir ļoti sens paradums savu īpašumu vai amatnieka izstrādājumu apliecināt ar kādu īpašu zīmi vai simbolu. Mūsdienās to sauc par zīmolu, un tam ir ne tikai naudā, bet arī sajūtās izmērāma vērtība.
Par to jau labu laiku domāja arī triju faktiski vienai latviešu uzņēmēju ģimenei piederošu uzņēmumu – SIA IKTK, SIA Rodentia un SIA Igate Būve – akcionāri un augstākā menedžmenta cilvēki.
Uzņēmuma nosaukumu var salīdzināt ar cilvēka vārdu. Tomēr uzņēmumam tas nozīmē daudz vairāk, īpaši, ja ar šo īpašvārdu pasaulei jāpavēsta gan par savu identitāti – šajā gadījumā gan piederību Latvijas kokrūpniecības nozarei, gan spēju visus darba uzdevumus – projektēšanu, līmēto koku konstrukciju ražošanu, gatavo būvdetaļu piegādi pasūtītājam un visbeidzot pašu būvniecību – paveikt no A līdz Z.
Tas ir ļoti nozīmīgi gan brīžos, kad par uzņēmumu izdzird pirmo reizi un sāk ar to veidot kontaktus, gan arī tad, kad tā veikums jau ir iepazīts.
Tāpēc bija vajadzīgs no citiem atšķirīgs, atmiņā paliekošs, kā arī lielākajai daļai citu tautu uzņēmēju, arhitektu, būvnieku, patiesībā jebkuram, kurš kā pasūtītājs interesējas par nestandarta līmētām koka konstrukcijām, viegli izrunājams un saprotams, pozitīvas emocijas raisošs nosaukums.
Trīs uzņēmumi – viens mērķis
Ja ir skaidrs, kas jādara, jādomā, kā to izdarīt. Tramplīns, no kura atsperties, bija ikdiena. Faktiski jau kopš 2015. gada, kad cits pēc cita tika dibinātas SIA IKTK, SIA Igate Būve un SIA Rodentia, to kopīgi radītie produkti pamazām vien iekaroja savu vietu ne tikai Latvijā un Ziemeļeiropā, bet ir pazīstami arī Ziemeļamerikā un Dienvidkorejā, jo kvalitatīvu līmēto koka konstrukciju ražošana un serviss pasaulē kļūst arvien ir pieprasītāks.
Triju uzņēmumu padarīto darbu portfelī ir gan līmēto koka konstrukciju transporta tilti Norvēģijā, gan līmētās koksnes konstrukcijas gājēju tiltam pār šoseju pie Tērvetes Dabas parka, brīvdabas koncertzāles Mītava un slidotavas jumtiem Jelgavā, transporta tiltiem Jaunpilī un Ječupē, estrādēm Penkulē un Krimūnās, AS Latvijas Valsts meži birojam Dundagā, Talsu bibliotēkai un citām būvēm.
Ne tik sen īstenots arī unikāls liela mēroga sfērisku akustisko paneļu ražošanas projekts Mežaparka Lielajai estrādei. Vairāk nekā 50 klientiem pašreizējās ZAZA TIMBER grupas speciālisti snieguši arī projektēšanas un būvniecības pakalpojumus.
Taču klientiem apvienība, kas būtībā darīja viens otru papildinošu darbu, izskatījās gluži kā raibs lupatu deķītis. Tāpat pasūtītājiem ne vienmēr bija labi saprotama uzņēmumu nosaukumu nozīme. Tā SIA Igate Būve vairāk tika uztverta kā jebkura būvkompānija, kas varēja arī nebūt saistīta ar koka būvkonstrukcijām, SIA Rodentia – pat kā kaut kas uz sīkajiem grauzējiem attiecināms.
Ne katram no klientiem bija pa spēkam izrunāt burtu kopumu IKTK, kur nu vēl to atcerēties. Un vēl – no šiem atsevišķajiem nosaukumiem nebija skaidrs, vai visi trīs uzņēmumi, tēlaini izsakoties, ir gulbis, vēzis un līdaka no pasakas par dīvainu vezuma vilcēju kompāniju vai tomēr saliedēta komanda, kas darbojas vienā virzienā. To saprast savā ziņā apgrūtināja arī trīs atsevišķas tīmekļvietnes un septiņi dažādi konti sociālajos medijos.
Bija skaidrs, ka, izvēloties vienu nosaukumu – zīmolu, kas apvienos visus trīs uzņēmumus, varētu kliedēt šaubas, ka visi trīs uzņēmumi, nekonkurējot savā starpā, harmoniski sadarbojas un kalpo vienam mērķim. Bija jādod skaidrs signāls, ka vēršanās vienā uzņēmumā patiesībā nozīmē apmeklēt vienas pieturas aģentūru. Tātad vienota zīmola ieviešana atrisinātu daudzas problēmas, pasūtītājam norādot, ka ražotājs var izgatavot to, ko projektējuši pašu inženieri un arhitekti, un ir laba saprašanās ar saviem būvniekiem, kas visu to kvalitatīvi uzbūvēs.
Tā arī apmēram gada laikā, neapšaubāmi izkāpjot no komforta zonas un pārvarot atsevišķo uzņēmumu egoismu – izrādās, tāds piemīt ne tikai cilvēkiem vien –, tika izveidots zīmols ZAZA TIMBER. Un tā, kopš vasaras nogales, saglabājot patstāvību, zem viena nosaukuma darbojas līmēto koka konstrukciju razotājs SIA IKTK ar nosaukumu SIA ZAZA TIMBER Production, projektētājs SIA Rodentia – SIA ZAZA TIMBER Engineering un būvnieks SIA Igate Būve – SIA ZAZA TIMBER Construction.
Tiem ir arī kopīga tīmekļvietne un sociālo mediju konti. Ir pamats ticēt, ka tagad ikvienam ar kokapstrādes nozari un būvniecību saistītam pasūtītājam vai arhitektam nebūs šaubu, ka šie trīs viena zīmola uzņēmumi ir vienota komanda.
Kāpēc ZAZA un ko tas nozīmē?
Viens no svarīgākajiem kritērijiem, radot jaunu starptautiskajā vidē atpazīstamu zīmolu, bija jau pieminētā vēsts par triju kompāniju saskaņotu darbību. Taču līdztekus bija arī citi tikpat svarīgi uzdevumi.
Jaunajam zīmolam, ietverot arī nosaukumu, noteikti bija jāatšķiras no citu līdzīgu ražotāju zīmoliem.
Praktiski, meklējot nosaukumu, tika ņemts vērā pavisam vienkāršs apsvērums: uzņēmuma vai zīmola nosaukumam labi jāiederas atbildē uz jautājumu, kas jums to ražoja? Un, ja tā ir, tad tā jau ir būtiska rekomendācija ražotājam. Tāpēc bija svarīgi atrast vārdus vai jēdzienus, ko viegli varētu izrunāt gan paši, gan, piemēram, norvēģu vai citu tautību būvnieki, atcerēties šo nosaukumu un ieteikt citiem.
Katrā ziņā bija skaidrs, ka situācijai nevajadzētu būt līdzīgai kā ar Islandes vulkānu Eijafjadlajegidlu, kas atdzīvojās 2010. gadā, sagādājot raizes ne tikai lidotājiem, bet arī tiem, kas mēģināja šo islandiešu vārdu tekoši atkārtot.
Arī tepat Latvijā ir daudz labu piemēru, kā izvēlēties visiem saprotamu zīmola nosaukumu. Tāds, piemēram, ir UPB pēc firmas dibinātāja Ulda Pīlēna vārda, SIA Amber wood starptautiskajā tirgū piedāvātā ozolkoka parketa līnija Stalgen, kuras nosaukums izvēlēts pēc vietas nosaukuma, kafejnīcas ar nosaukumu Gardumiņš un citi.
Darbinot smadzenes, vajadzēja atrast vārdu, kas raksturotu trīs ar kokrūpniecību saistītu uzņēmumu būtību, proti, ka tie visi ir saistīti ar līmēto koka konstrukciju projektēšanas, ražošanas un būvniecības pilnu ciklu jeb no A līdz Z.
Tas būtu labs vēstījums arhitektiem, tiltu projektētājiem un koka būvju attīstītājiem, ka Latvijā, Jelgavas pievārtē, var pasūtīt un saņemt visu, kas vajadzīgs – būvdetaļu un to savienojumu mezglu projektus, ņemot vērā ugunsdrošības prasības, izgatavotas atbilstoša biezuma un garuma līmētās gan taisnas, gan liektas koka konstrukcijas, kuras ražojot tiek izmantoti augstas veiktspējas Šveicē iegādāti CNC darbgaldi, – un visbeidzot tiek nodrošināta gatavo būvdetaļu transportēšana līdz būvlaukumam.
Tā virknējot burtus A un Z, zīmola veidotāji arī nonāca pie burtu salikuma Z-A-Z-A. No vairākiem variantiem akcionāri atzina, ka tas ir meklētais – īss, skanīgs, viegli izrunājams un arī starptautiski saprotams nosaukums.
Pēdējais vārds šoreiz piederēja ZAZA TIMBER Production un ZAZA TIMBER Construction valdes priekšsēdētājam, un šo uzņēmumu izveidotājam Mārim Peilānam. (Protams, bija jāpārbauda, vai citu pasaules tautu valodās tam nav kaut kāda pārprotama nozīme, bet tā nebija.) Tad nosaukumam atlika tikai pievienot vārdu Timber, kas nepārprotami norāda uz kokrūpniecības nozari.
Kad zīmola nosaukums bija skaidrs, logotipa un firmu raksturojošo krāsu izvēlei talkā tika pieaicināts vietējais dizainers Reinis Eglītis, kurš mācījies arī Vācijā.
Viņš ļoti labi saprata, ka šoreiz nav runa par lielveikalu produktu, bet ZAZA TIMBER zīmols ir orientēts uz samērā ierobežotu klientu loku – būvniekiem, arhitektiem, pasūtītājiem, kurus nevajag pārliecināt ar spīdīgiem, taustei patīkamiem iepakojumiem, skaņām vai smaržām. Ar to latviešu dizaineri labi tiek galā, atspēkojot bieži dzirdētā jautājumā ietvertu apgalvojumu: kā mēs varam vienlaikus patikt norvēģim, dānim un vēl kādam citam?
Izrādās, ka tas ir iespējams, ja netiek domāts, kā izpatikt visiem, bet radot zīmolu, kas ir patiess pret tā īpašnieku. ZAZA TIMBER gadījumā logo dominē dzeltenbrūnā krāsa, kas asociējas ar gaišu, patīkamu koku. Savukārt īpašais zilganzaļais tonis nodrošina kontrastu un izceļ apvienības nosaukumu.
Protams, nopietns pasūtītājs – būvnieks, arhitekts – neizvēlas darījuma partnerus, tikai skatoties uz zīmolu logo. Taču, nenoliedzami, nozīme ir tam, lai logo nebūtu kaut kāds frankenšteins, bet radītu pozitīvas emocijas un atgādinātu par ražotāja būtību, apliecinot, ka cilvēki, kas stāv aiz zīmola logo, saprot pasūtītāja biznesa valodu un vērtības.
Nevajag baidīties būt pašiem
Zīmola ZAZA TIMBER tīmekļvietne un e-pasta adrese beidzas ar lv, bet ne eu vai com. Jau radot zīmolu, bija svarīgi starptautiskajā apritē parādīt, ka ZAZA TIMBER ir tieši Latvijas, bet ne kaut kāds abstrakts Eiropas Savienības teritorijā meklējams ražotājs vai kāda starptautiska uzņēmuma daļa. Godīgi pasakot, ka ir darīšana ar Latvijas uzņēmumu un viss, kas tiek saražots un piedāvāts klientiem, ir tapis šeit, Latvijā, ir tikai ieguvums.
Skaidrs, ka Latvijas salīdzinoši nelielajiem ražotājiem ar saviem zīmoliem ieiet un noturēties Skandināvijas un citos starptautiskajos tirgos nav viegli. Redzams, ka viens no veidiem, kā to atvieglot, ir atteikšanās no sava autentiskuma un mēģināt izlikties par kādu mistisku Eiropas uzņēmumu. Ir Eiropas valstis, piemēram, Polija, kur ražotāji tā dara ļoti bieži. Taču zinātājs jau tāpat nojautīs, kur ražojums tapis.
Tāpat ir arī vietējiem ražotāji, kas mēģina sevi pasniegt kā skandināvu uzņēmumu vai vismaz tā daļu, liekot klāt latviskajam vai angliskotajam nosaukumam, piemēram, vārdu Nordic. Protams, tas nav nekas slikts, bet, ja šādu nordic timber’u vai nordic wood’u savairojas pārāk daudz, neviens no malas vairs īsti nesaprot, kas ir kas, un nozares konkurenti savā starpā ir viegli sajaucami. Nejauši pat var gadīties tā, ka klients, iesakot arī saviem paziņām izvēlēties uzņēmumu, ar kura pakalpojumu ir apmierināts, gluži nejauši iesaka kādu konkurentu. Tā nenotiktu, ja ražotāji nebaidītos no sava autentiskuma.
