“Tas ir pretrunā loģikai un Latvijas interesēm,” ministrs par jaunajām Eiropas prasībām pret koksni kā kurināmo 45
Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) iebilst pret Eiropas Parlamenta (EP) ierosinātajiem grozījumiem primārās biomasas jeb koksnes izmantošanā, paredzot, ka meža biomasa tiek izslēgta no ilgtspējīgā kurināmā aptvēruma un tiktu pielīdzināta fosilajam kurināmajam, aģentūru LETA informēja klimata un enerģētikas ministra stratēģiskās komunikācijas padomniece Beate Barkāne.
EP ierosinājums ir veikt grozījumus Atjaunojamo energoresursu direktīvā (REDIII), paredzot no atjaunojamās enerģijas mērķa aptvēruma, ilgtspējas kritērijiem un visām valstu atbalsta shēmām izslēgt primāro meža biomasu. Rezultātā meža biomasas kurināmais netiktu uzskatīts par nulles oglekļa dioksīda (CO2) emisiju kurināmo un tiktu pielīdzināts fosilajam kurināmajam. Kā skaidro KEM, tas nozīmētu papildus emisiju kvotu nodošanu, kas savukārt padarītu bioenerģiju finansiāli neizdevīgāku.
TV24 raidījumā “Ziņu top” viesojies Raimonds Čudars, klimata un enerģētikas ministrs (JV), kurš pastāstījis savu nostāju par šo tēmu.
Viņš norāda: “Tas ir pretrunā loģikai, Latvijas reālajai situācijai un Latvijas interesēm.”
Šāda nostāja šobrīd par minēto tēmu esot visām Baltijas valstīm un arī Skandināvijai, kur šķelda ieņem stratēģisku vietu siltumapgādes nodrošināšanā.
Ministrs atklāj, ka Eiroparlamentā vispār nenotiekot diskusijas par koksnes kā kurināmā veida aizliegšanu. Diskusijas ir par to, kā tiek definēta tā saucamā atlikumu biomasa, ko var izmantot apkurei. Tātad, vienkārši sakot, runa ir par zariem, šķeldu un mizām – visu, kas paliek pāri pēc koka apstrādes.
Idejas iniciatori vēlas, lai no koksnes, kas ir iegūta mežā, tiek paņemts maksimālais iespējamais un tikai pats atlikums tiek definēts kā enerģētiskā biomasa, ko izmanto apkurei. Visa kokapstrādes industrija jau uz šo pamazām iet, taču Eiropas Parlaments cenšas motivēt to darīt ātrāk.
“Nodomi ir labi, bet tie neatbilst realitātei valstīs kā mēs, kur ir kokrūpniecība, tehnoloģijas, industrija, kas apstrādā koku. Šajā koksnes iegūšanas procesā atlikumu – šķeldas daļa, kas var nodrošināt siltumapgādi, nevar tikt samazināta līdz tik mazām definētām robežām,” vērš uzmanību ministrs.
Šajā jautājumā Baltijas un Skandināvijas pārstāvji Eiropas Parlamentā esot vienisprātis. Ir skaidrs – ja Eiropā kas tāds tiks nodefinēts, tad mūsu reģionam, ņemot vērā specifiku, noteikti būs jāpiešķir izņēmuma statuss.
