Kad bijāt “Latvijas Krājbankas” valdes priekšsēdētāja amatā, varbūt jau jutāt, ka briest krīze un ka banka var sabrukt? 14
No 2006. līdz 2009.gadam, kad biju šajā amatā, banka uzrādīja labākos rezultātus, kopš tā vispār pastāvējusi. Šajā laikā mēs bez nekādas palīdzības no malas pārvarējām ekonomisko krīzi. Tāpēc man nav nekā, ko sev pārmest vai par ko kaunēties. 2009.gadā bankas akcionārs izlēma grozīt stratēģiju. Toreiz es atklāti sacīju, ka šādam pavērsienam nepiekrītu. Tā kā mūsu domas nesakrita, iesniedzu atlūgumu.
Bet no jums tagad maksātnespējas administrators grib piedzīt 15 miljonus!
Tās ir blēņas! Stāsts ir par kreditēšanu, kas ir jebkuras bankas ikdienas darbs. Par šo laiku, kad biju “Latvijas Krājbankas” valdes priekšsēdētāja amatā, auditsabiedrība “Ernst & Young Baltic” ir sniegusi savus pārskatus, atzinīgi novērtējot bankas darbību kredītu izsniegšanā. To pašu atzinis arī banku uzraugs – Finanšu un kapitāla tirgus komisija, kas izgāja cauri visiem šajā laikā izsniegtajiem lielajiem kredītiem. Maksātnespējas administrators saka, ka, pārdodot bankas aktīvus, neesot varējis atgūt tik daudz naudas, cik bijis izsniegts kredītos. Un izdomāja, ka šī nauda jāpieprasa no tiem, kas šajā laikā bijuši amatos. Piesegdams savu neizdarību un nespēju, turklāt noalgojis ļoti dārgu juristu armiju. Bet nav papūlējies iesniegt tiesā šajā laikā izsniegto kredītu novērtējumus.
Pat teorētiski pieņemot, ka visās tiesu instancēs administratoram izdosies pierādīt savu taisnību, šīs armijas algošana izmaksās dārgāk nekā prasījums. Tiesa jau divreiz ir noraidījusi prasību par man piederošās kustamās un nekustamās mantas apgrūtinājumu.
Jūs pieminējāt politisku pasūtījumu. Varbūt zināt, kas ir pasūtītājs?
Es, protams, neesmu izmeklētājs, kuram ir operatīvās izmeklēšanas iespējas un kurš noklausās sarunas Mežaparkā vai kaut kur citur. Bet pēc vairākām pazīmēm varu secināt, ka tā ir valdošās varas – gan Rīgā, gan valstī – vēršanās pret politiskajiem oponentiem.
Ko, jūsuprāt, grib panākt? Lai Bondars būtu politisks līķis?
Pasūtītājam jau nevajag manu naudu. Viņš nāk pēc mana goda. Pat iedomāties nevarēju, ka 2017.gadā Latvijā vēl kaut kas tāds varētu notikt! Protams, tiesvedība jau nav galā, pirmās instances tiesas spriedumu esmu pārsūdzējis apgabaltiesā. Kā man zināms, to pašu izdarījuši arī pārējie mani bijušie kolēģi. Es ļoti ceru, ka apgabaltiesā lietas skatīšana tomēr notiks atklāti. Tāpat visi lietas dokumenti būs pieejami vērtēšanai arī jums un citiem žurnālistiem. Lai tad visi spriež, kāds tad ir tas nodarītais kaitējums. Un vai vispār tāds bijis.
Kāds, jūsuprāt, varētu būt šīs lietas iznākums?
Es joprojām ceru uz taisnīgu tiesu. Spriežot pēc pirmās instances tiesas lēmumu, par to gan man radušās šaubas. Tik un tā ceru.
