Bondars: “Krājbankas lieta” ir politisko oponentu sagatavots teātris 14
Jūnijā Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa apmierināja “Latvijas Krājbankas” maksātnespējas administratora – auditoruzņēmuma “KPMG Baltics” 2015. gadā iesniegto prasību piedzīt zaudējumus vairāk nekā 15 miljonu eiro apmērā no septiņiem bijušajiem “Latvijas Krājbankas” valdes locekļiem, kuri nelikumīgi esot izsnieguši aizdevumus Seišeļu salās un Kiprā reģistrētām komercsabiedrībām. Civillietā par solidāru 15 miljonu eiro piedziņu atbildētāju vidū ir arī Rīgas domes deputāts, partijas “Latvijas Reģionu apvienība” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars.
Kāpēc kopš jūnijā pasludinātā tiesas sprieduma par šo lietu klusējāt veselu mēnesi?
Mārtiņš Bondars: – Kad sākās tiesvedība, es biju atvaļinājumā, kuru pavadīju divarpus tūkstoš kilometru attālumā no valsts, dziļos laukos. Kad par to uzzināju, man bija divas iespējas. Pirmā – pārtraukt atvaļinājumu un atgriezties Rīgā, lai piedalītos šajā politiskajā teātrī, ko sagatavojuši mani politiskie oponenti. Otrā – nepārtraukt to un visiem pavēstīt, ka mājās atgriezīšos 20.jūlijā, ko arī izdarīju. Tad arī atbildēšu uz visiem jautājumiem.
Pēc manas atgriešanās no atvaļinājuma visi, kuri par to man jautājuši, arī varējuši saņemt paskaidrojumus, neko neesmu slēpis un neslēpju arī pašlaik. Protams, tikai to, ko drīkstu teikt, kamēr nav beigusies tiesvedība. Bet par pārsteigumu nekādu jautājumu nevienam vairs nebija. Izņemot Rīgas mēru Ušakovu un tos plašsaziņas līdzekļus, kuri atbalsta viņu. Sociālajos medijos Ušakovs ievietoja apmaksātas ziņas par šo lietu, mēģinot uzkurināt sabiedrības interesi par it kā manis veiktām nelikumīgām darbībām “Latvijas Krājbankā”. Ja Rīgas mēram patiešām ir kaut kas tāds zināms, tad ieteiktu steidzami doties uz prokuratūru. Jo Vidzemes priekšpilsētas tiesā jau skatīja civillietu, nevis krimināllietu. Ja ne, tad ieteiktu viņam izbeigt klaji melot.
Kā zināms, prasītājs – maksātnespējas administrators gribēja, lai lietas izskatīšana notiktu slēgtās tiesas sēdēs. Jāatzīst, par to esmu izbrīnīts, jo stāsts patiesībā ir par deviņus gadus veciem lēmumiem laikā, kad es biju “Krājbankas” valdes priekšsēdētājs. Tā slēgtā tiesa, manuprāt, ir vajadzīga tāpēc, ka mērķis ir nevis kreditoru naudas atgūšana, bet pavisam cits.
Kāds?
Šī ir pasūtīta politiska izrēķināšanās, kas vērsta nevis pret maniem bijušajiem kolēģiem, bet tikai un vienīgi pret mani. Diemžēl ir ļaudis, kuri pūlējušies sagādāt man profesionālās un personīgās neērtības. Pašlaik viņiem tas ir izdevies. Būtībā šis pret mani vērstais pasākums notiek par “Latvijas Krājbankas” kreditoru naudu, pašiem nemaksājot ne centa. Arī izpildītāji gūst labumu, pelnīdami no tās pašas kreditoru naudas, kas viņiem nemaz nepienākas.
Kā jau sacīju, par to, pirmkārt, liecina lietas skatīšana slēgtās sēdēs. Otrkārt, pirmās instances tiesas lēmumā jau nav pateikts, ka Bondars būtu izdarījis kaut ko sliktu vai nelikumīgu. Turklāt tiesa pat nepūlējās papētīt, kā esmu balsojis par šiem lēmumiem. Un vai tajās dienās, kad šie lēmumi pieņemti, vispār esmu bijis darbā.
