“Tas ir morāles jautājums!” Dombrava par uzticību valsts varai un iedzīvotāju padomju plāniem 14
Laika posmā no 2020.gada 30.oktobra līdz 2020.gada 10.novembrim pētījumu centrs SKDS pēc domnīcas “Providus” pasūtījuma veicis pētījumu par sabiedrības līdzdalību, kurā noskaidrots, ka aptuveni trešā daļa Latvijas iedzīvotāju neuzticas nevienai no svarīgākajām institūcijām – ne Saeimai, ne Ministru kabinetam, ne pašvaldībām, tiesām, ne sabiedriskām organizācijām, lai gan tieši līdzdalībā ir ļoti svarīgs šis uzticēšanās moments. Komentējot šādu situāciju, 13.Saeimas deputāts Jānis Dombrava (NA) RīgaTV 24 raidījumā “Latvija pēc novadu reformas” norādīja, ka neuzticība sabiedrībā kaut kādā ziņā ir transformējusies un gājusi līdzi pat no paaudzes paaudzē.
“Es domāju, ka runājam par uzticēšanos valsts varai, neatkarīgi kādā formā – valsts, vai pašvaldību līmenī – tas ir pietiekami ilgs process un pat kaut kādā ziņā morāles jautājums, kas ir ilgstoši mūsu tautā sēdējis,” raidījumā skaidroja politiķis.
Skaidrojot pārstāvētā politiskā spēka redzējumu par to, kādas tad varētu būt iedzīvotāju padomes funkcijas un pašvaldības deputātu funkcijas jau pēc īstenotās reformas, deputāts norāda, ka pašvaldības kā tādas strādātu ar šiem lielajiem jautājumiem, lielajiem investīciju projektiem, iepirkumu veidošanu, sociālās sistēmas izveide, izglītības sistēmas uzturēšana, savukārt iedzīvotāju padomēm tiktu uzticēts risināt ļoti praktiskas dabas jautājumus.
“Jebkurš cilvēks konkrētajā ciematā, konkrētajā teritorijā zina, ka nosūtot vēstuli, vai elektronisku iesniegumu, uzreiz iegūs ļoti ātru problēmas risinājumu.”
“Ideālais modelis būtu, ka aizmugurē tam visam tiktu uzbūvēta valstī vienota IT sistēma, kur ikviens iedzīvotājs šo informāciju nodod iedzīvotāju padomēm, tās saņem šo informāciju, tālāk pārliecinās, ka tik tiešām tā ir problēma, iezīmē aptuvenās izmaksas un sūta tālāk šo pieprasījumu pašvaldībai, kura tad tālāk apstiprina vai noraida šo pieprasījumu,” iespējamo rīcības scenāriju izklāsta politiķis.
Tāpat 13. Saeimas deputāts skaidroja, ka šobrīd potenciālā diskusija ir arī par to, kas varētu ieņemt šo iedzīvotāju padomes locekļu vietas. “Es domāju tam dalījumam nevajadzētu būt tik ierobežojošam kā šobrīd ir attiecībā uz pašvaldību deputātiem. Šajā gadījumā es neredzētu absolūti neko sliktu, ja kādā iedzīvotāju padomē darbotos, piemēram, esošais pašvaldības deputāts, kādā arī kāds Saeimas deputāts, vai, piemēram, robežsardzes priekšnieks.”
Vai šim viedoklim piekrīt arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāve I.Oša, skaties raidījumā “Latvija pēc novadu reformas.” Viss raidījuma ieraksts skatāms šeit.
