Tas ir mīts, ka latvieši Britānijā lasa sēnes 6
Latvijas Britānija Tirdzniecības kamera (LLTK) sadarbībā ar Britānijas Nacionālo Statistikas pārvaldi noskaidrojusi Apvienotajā Karalistē dzīvojošo un strādājošo Latvijas valsts iedzīvotāju skaitu konkrētās nozarēs.
Ir apkopota informācija par 2014. gadu statistikas pozīcijā “Pilnas un nepilnas slodzes darbinieks reģionos un nozarēs 2014. gadā”. Proti, arī par tiem Latvijas pilsoņiem, kas Britānijā strādā pilnu slodzi vai pusslodzi. Ar to “LA” iepazīstināja LLTK vadītājs Mārcis Liors Skadmanis. Skaitļi neietver pašnodarbinātās personas, bezdarbniekus, uzņēmējus, valdes locekļus kompānijās, arī ne bērnus, pensionārus, kas attiecīgi reģistrēti citos reģistros.
2014. gada sākumā Britānijā bija oficiāli reģistrēti 42 798 strādājošie Latvijas pilsoņi. Tā paša gada pēdējā ceturksnī skaitlis jau bija kāpis līdz 71 073 darbiniekiem. Salīdzinājumam – 2001. gadā oficiālais Latvijas valsts piederīgo nodarbināto skaits bija 4275 darbinieki.
LLTK pieņem, ka 2015. gadā Apvienotajā Karalistē ieradās vēl 10 000 Latvijas valsts piederīgo cilvēku. “Tas nozīmē, ka oficiālais Britānijā dzīvojošo Latvijas valsts piederīgo cilvēku skaits varētu sasniegt aptuveni 150 000. Mēs šo skaitli ieguvēm, pētot arīdzan Apvienotās Karalistes Nacionālās Apdrošināšanas sistēmas numurus (sociālās apdrošināšanas numurs, kas jāsaņem Britānijā nodarbinātajai personai). Šāds numurs var arīdzan piederēt cilvēkam, kas dzīvo Latvijā. Mēs arī vērtējām Britānijā dzīvojošās ģimenes, cik daudz bērnus tās audzina, kādus pabalstus saņem. Parasti latviešu ģimenēm Britānijā ir vidēji divi trīs bērni, ” tā M. Skadmanis.
Izpētīts arīdzan, ka pieņēmums par lauksaimniecību kā latviešu visiecienītāko nozari izrādījies mīts. Statistikas pārvaldes informācija rāda, ka visvairāk Latvijas pilsoņu darbojas ar produktu izplatīšanu, viesnīcām un restorāniem saistītajā nozarē – pavisam 25 905 Latvijas pilsoņi. Aptaujā noskaidrots, ka viņi darbojas amatos no zema līmeņa līdz vadības posteņiem.
Otra populārākā nozare, kurā darbojas Latvijas valsts piederīgie, ir ražošana – tajā nodarbināti 18 695 Latvijas pilsoņi. Skaitlis rāda, ka agrākie palīgstrādnieki, glabātavu, zemākas pozīcijas darbinieki gadiem ejot uzdienējās uz menedžeru pozīcijām. Tas arī novērots, sniedzot viņiem juridisko palīdzību LLTK. Tendence ir uz izaugsmi un integrēšanos, virzīšanos un labākiem amatiem.
Trešajā vietā izteikts līderis – tas ir ļoti interesanti – Latvijas pilsoņi, kas darbojas bankās un finanšu iestādēs. Viņu skaits ir 8 272 cilvēki. “Tas liecina, ka šie darbinieki varētu būt izglītību ieguvuši Britānijā, lai šajā nozarē strādātu, ir jābūt attiecīgai izglītībai vai sapratnei vai darba pieredzei. Daļa darbinieku varētu arīdzan šo izglītību vai pieredzi guvuši Latvijā. Tas ir ļoti labs pierādījums, ka Latvijas valsts piederīgie ir konkurētspējīgi Britānijā, kur ir milzīgs, ļoti konkurētspējīgs tirgus. Konkurence ir ne tikai ar ES dalībvalstu pilsoņiem, bet arī artā saucamo trešo valstu pilsoņiem,” secina M.L. Skadmanis.
Vismazāk Latvijas pilsoņu darbojas enerģētikas un ūdenssaimniecības nozarē – 207 Latvijas pilsoņi.
Visvairāk Latvijas pilsoņu, un to agrāk nepamanījām, strādā Londonā – 18 485 darbinieki. Londonā lielais Latvijas pilsoņu skaits varētu būt saistīts ar viesnīcas, restorānu un izplatīšanas nozari un banku un finanšu nozari. Londona ir pilsēta, kur ļoti attīstītas ir apkalpošanas nozares.
Tad seko Īstmidlande (East Midlands) – valsts vidusdaļa, kur darbojās 12 253 darbinieki. Vismazāk strādājošo Latvijas pilsoņu ir Velsā – 485 cilvēki. Citās pilsētās mūsu pilsoņi darbojas lauksaimniecībā, ražošanā, transporta nozarē un ūdenssaimniecībā.
Par latviešu attieksmi pret Britānijas iespējamo izstāšanos no Eiropas Savienības lasiet rītdienas “Latvijas Avīzē”
