“Tās ir medības, nevis veikals” 0
Kāpēc mednieki ļauj mežacūkām pārmēru savairoties?
Vilnis Jaunzems, LMS Ziemeļvidzemes reģiona priekšsēdētājs:
“Galā tiekam. Ziema ir medībām nelabvēlīga, jo nav sniega. Mūsu pusē dzinēju medības nav iespējamas, tāpēc kolektīvi izvēlas regulēt cūku skaitu, medījot uz gaidi. No citiem kolektīviem pat dzirdēts, ka cūku mežos ir maz, tāpēc tiek pastiprināti domāts, lai nenošautu kādu sivēnmāti. Platībās, kur cūku daudz un tās rada postījumus, šis ierobežojums tiek atcelts. Ar vairākumu zemnieku mūsu reģionā gan var veiksmīgi sadarboties. Skaidrs, ka arī medniekiem jābūt godprātīgiem. Mednieku ideālajā mežā ik uz soļa būtu kāda mežacūka, savukārt zemnieks savu lauku tuvumā negrib redzēt nevienu cūku. Mēs cenšamies atrast zelta vidusceļu.”
Egils Rūtiņš, LMS Dienvidlatgales reģiona priekšsēdētājs:
“Mežacūkas mūsu reģionā nav īpaša problēma. Valsts meža dienestam trūkst resursu, lai veiktu pilnvērtīgu cūku uzskaiti. Sola sniegu, un tad mēs paši, mednieki, pie barotavām redzēsim reālo cūku daudzumu mūsu platībās. Pēc pašreizējiem novērojumiem, cūku nav nemaz tik daudz. Vairākums kolektīvu pat novērojuši, ka cūku mežos mazāk nekā pērnajā sezonā. Kas attiecas uz medīšanas limitiem – tie šogad bija noteikti kosmiskos apmēros. Ja to gribētu izpildīt, tad baidos, ka būtu jāizšauj teju visas mežacūkas. Iespējams, to izplatību samazināja ar cūku mēri saistītā iespēja nomedītās cūkas nodot, par katru tās kilogramu saņemot divus latus. Saprotu, ka kaut kur Pierīgā cūku nudien ir kļuvis par daudz, taču jāsaprot, ka tās ir lokālas nozīmes problēmas, ko nevar attiecināt uz visu Latviju. Nenoliedzami arī pie mums ir atsevišķi zemnieki, ar kuriem ir problēmas noslēgt līgumus. Nereti pie vainas personiska nepatika pret kādu no medniekiem. Cik noprotu, jaunā kārtība paredzēs pašvaldību medību koordinācijas komisijas, kas, apvienojot visas iesaistītās puses, meklēs risinājumus cūku postījumu novēršanai. Cerams, tas arī dzīvē strādās tik labi, kā izskatās uz papīra.”
Māris Bērziņš, Latvijas Mednieku savienības (LMS) Dienvidkurzemes reģiona priekšsēdētājs:
“Deviņdesmito gadu sākumā mežus izšāva teju tukšus, tāpēc medniekiem no tiem laikiem prātā iesakņojies, ka sivēnmātes ir jāsaudzē, un tas tiek arī darīts. Atsevišķās vietās mežacūku blīvums ir par lielu, taču tagad nomedīšanas limiti noteikti tādi, ka ierobežojumu medīšanai praktiski nav. Simtprocentīgi šos limitus kolektīviem izpildīt neizdodas, jo tās ir medības, nevis veikals, bet 70 – 80% gan. Problēma ir mazliet cita. Vairākums kolektīvu darbojas jau kopš padomju laikiem un ir pārmantojuši sadarbību līgumus, bet atsevišķi lielie lauksaimnieki, tostarp ārzemnieki, uzskata, ka nekādiem iezemiešiem uz viņu zemes nav ko medīt un to var darīt paši. Šeit sākas visas spēlītes ar lobēšanu un neloģiskām likuma izmaiņām. Mēs savā reģionā pārsvarā ar lauksaimniekiem normāli sadarbojamies, taču citas intereses ir atsevišķiem lobijiem. Priecē, ka patlaban tiek strādāts pie noteikumiem, kuros būs minēti konkrēti zemnieku un mednieku pienākumi un tiesības, jo šur tur Latvijā konfliktsituācijas ir diezgan saasinājušās. Lietuvā gan konstatēts Āfrikas cūku mēris, kam nav vakcīnas, un, ja drīzumā netiks rasts kāds radikāls risinājums, pāris gadu laikā par cūku medībām varēsim aizmirst.”
Jānis Zālītis, LMS Rīgas reģiona priekšsēdētājs:
“Mežacūku blīvums pēdējos gados lēnām palielinās, kas skaidrojams ar faktu, ka attīstās arī lauksaimniecība. Taču tāpēc mēs, mednieki, sadarbojoties ar lauksaimniekiem, cūku skaitu regulējam, tās nomedījot. Mūsu dialoga galvenais mērķis ir, lai mēs varam normāli medīt, bet zemnieki – iztikt bez sējumu postījumiem. Nenoliedzami gadās atsevišķas konfliktsituācijas abu pušu starpā, taču ne masveidā. Pārsvarā zemnieki ir pretimnākoši. Gaisu gan maisa mazie neatkarīgie kolektīvi, kas nelielās platībās, veicot bagātīgu piebarošanu, koncen-trē lielu skaitu cūku, kuras pēcāk pavasarī taisa visādus brīnumus.”
Fakti
Latvijas Mednieku savienība apvieno 309 medību kolektīvus desmit Latvijas reģionos.
Tajos darbojas kopumā 7638 mednieki.
Avots: LMS
