“Tas ir ļoti riskanti, bet mums nekas cits neatliks!” Godmanis beidzot atklāj Lietuvas ekonomikas izaugsmes fenomenu 203
“Es Lietuvā pazīstu bijušos, esošos premjerus, ministrus, bieži braucu un jautājumu – kur ir tā burvju nūjiņa, ko jūs citādāk darāt?” TV24 raidījumā “Kārtības rullis” jautā Ivars Godmanis, bijušais ministru prezidents (1990-1993; 2007-2009), iekšlietu (2006-2007) un finanšu (1998-1999) ministrs.
Burvju nūjiņas neesot, bet kaut ko jaunu Godmanis gan esot uzzinājis. “Viļņa un Kauņa piedzīvoja ļoti nopietnu augšupeju ukraiņu un baltkrievu ieplūduma dēļ. Baltkrievu ieplūdums pēc visām Lukašenko represijām bija ļoti būtisks, viņiem pat atsevišķi rajoni tagad veidojas.”
Ko darīt Latvijai? Vai sekot Lietuvas piemēram? “Tas ir ļoti riskanti, bet es baidos, ka nebūs citas iespējas!” viņš uzskata.
Jau ziņots, ka Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) samazinājusi Latvijas un Igaunijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozes, taču lēš, ka Lietuvas ekonomikā gaidāma vēl straujāka izaugsme, nekā prognozēts iepriekš.
Jaunākās ERAB prognozes liecina, ka Latvijas IKP šogad pieaugs par 0,9%, nevis par 1,8%, kā tika lēsts maijā.
Salīdzinājumā ar maija prognozēm pasliktinājušās ERAB prognozes arī par Igaunijas ekonomikas attīstību. Ja iepriekš tika lēsts, ka Igaunijas ekonomika šogad augs par 0,8%, tad jaunākajās prognozēs ERAB sagaida, ka tā saruks par 0,8%.
Atšķirībā no abām pārējām Baltijas valstīm Lietuvā tiek gaidīta spēcīgāka ekonomikas izaugsme, nekā prognozēts iepriekš. Jaunākajās prognozēs ERAB sagaida, ka Lietuvas IKP šogad pieaugs par 2,3%. Maijā Lietuvai tika prognozēta ekonomikas izaugsme 1,5% apmērā. ERAB sagaida, ka spēcīgais privātais patēriņš, investīciju kāpums un pakalpojumu eksporta atveseļošanās ļaus Lietuvas ekonomikai attīstīties straujāk nekā abās pārējās Baltijas valstīs.
Igaunijas un Latvijas prognožu samazinājums daļēji atspoguļo gauso eksportu, ko izraisījis vājais pieprasījums kaimiņos esošajā Ziemeļvalstu reģionā un izaugsmes samazināšanās Rietumeiropā, skaidro ERAB. Tirdzniecības samazināšanās ar Krieviju un Baltkrieviju, kā arī enerģijas cenu svārstības vēl vairāk pasliktina valstu izaugsmes izredzes, pausts bankas paziņojumā.
Tāpat ERAB norāda, ka Centrāleiropas un Baltijas jūras reģiona valstu vidū ekonomikas sniegums ir ļoti dažāds, jo valstu atkopšanās un fiskālās problēmas ir dažādas, ko būtiski ietekmē vājais ārējais pieprasījums Eiropas attīstītākajās valstīs un fiskālais spiediens, kā arī darba tirgus noturība.
ERAB sagaida, ka 2025.gadā visu trīs Baltijas valstu ekonomikas atkopsies, ko veicinās ārējā pieprasījuma un vietējo investīciju uzlabošanās. Nākamgad ERAB prognozē 2,4% IKP pieaugumu Latvijā un 2,5% ekonomikas izaugsmi gan Igaunijā, gan Lietuvā.
ERAB ir 64 dalībvalstu, Eiropas Savienības un Eiropas Investīciju bankas kopīpašums. Tajā dominējošā loma ir Eiropas valstīm, tomēr lēmumu pieņemšanā piedalās arī vairākas citas valstis, tostarp ASV un Japāna. Tā ir dibināta 1991.gadā, lai palīdzētu bijušajām padomju bloka valstīm Eiropā un Vidusāzijā pāriet uz tirgus ekonomiku. Banka darbojas 29 valstīs.
