“Tas ir kauns visiem, tas ir nožēlojami!” Aktieris Daudziņš par JRT ēkas būvniecības darbu aizkavēšanos 43
TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” tika diskutēts par notiekošajiem būvniecības darbiem Jaunajā Rīgas teātrī, Lāčplēša ielā, kas patlaban ir iekavējušies vairākus gadus un nav īsti zināms, kad tie tiks pabeigti. Jaunā Rīgas teātra vadītājs Alvis Hermanis, kā jau iepriekš ziņots, ir pieteicis aktieru kolektīva beztermiņa streiku, paziņojot sabiedrībai, ka šobrīd tiks pārtraukta jaunu izrāžu iestudēšana teātra pagaidu mājvietā – Miera ielā.
Uz raidījumā uzdoto jautājumu, kā var traktēt šo streiku – kā politisku vai vienkārši emocionālu, Jaunā Rīgas teātra aktieris Vilis Daudziņš atbildēja: “Tas ir tas veids, kā mēs varam pievērst gan Nekustamo īpašumu aģentūras, visu ierēdņu un birokrātu un arī valdības uzmanību tam, kas notiek. Protams, streiks nav jāuztver tādā juridiskā nozīmē, ka mēs tagad pārtraucam spēlēt. Nē! Mēs, mīlot un cienot mūsu publiku, protams, to turpinām darīt. Mēs spēlējam savas izrādes un turpināsim. Bet ir nolemts, ka mūsu vecajā mājā – Miera ielā – vairs neviena pirmizrāde nenotiks. Visas pirmizrādes tagad ir iecerētas, ka tās būs tikai jaunajā mājā, kur tām arī jābūt.”
Vai izrādes turpinās notikt Miera ielas ēkā? Uz šo aktieris atteica, ka, jā, tās notiks. “Es esmu tik ļoti laimīgs un priecīgs par mūsu publikas mīlestību, par to, ka zāles ir pilnas. Esmu ļoti pateicīgs,” sacīja Daudziņš. Aktieru publiskais paziņojums par streiku pirms dažām dienām esot “iekritis dzirdīgās ausīs”, uzsvēra raidījumā, jo šo ceturtdien, 9.februārī, atbildīgās un iesaistītās personas bija ieradušās teātra būvlaukumā Lāčplēša ielā “papētīt, kas tur īsti notiek, un var redzēt tādu lielāku valdības interesi”.
“Jā, nu vakardien tiešām varēja redzēt, ka ļaudis bija sanākuši un mēģināja saprast, ko tad darīt tālāk? Jo man tā situācija liekas – ir kauns…Tas ir kauns visiem, tas ir nožēlojami! Ir zināms tas, ka “Skonto būve” īpašnieks Rāvja kungs [Guntis Rāvis – red.] ir nolēmis ieķīlāt savu ofisu un tiks ņemts kredīts bankā, jo ir vajadzīgi tie 2 miljoni eiro, lai varētu norēķināties ar visiem apakšuzņēmējiem, un, iespējams, par visām jau iegādātajām iekārtām. Tās ir gan pasūtītas, gan rezervētas jau, gan atrodas ārzemēs, gan šeit dažādās noliktavās, par kurām arī ir jāmaksā. Viss tas, ko skatītāji reāli ieraudzīs interjerā – krēsli, pati zāle, skaņas aparatūra, gaismas, viss…Tā ir ļoti sarežģīta tehnika,” tā raidījumā pastāstīja aktieris.
“Tagad var teikt, ka teātris ir pabeigts par 75%, tātad atlikuši ir tie 25%. Tie 25% tiešām ir tie iekārtošanas un instelēšanas darbi,” pauda Daudziņš.
Jau vēstīts, ka Jaunā Rīgas teātra (JRT) rekonstrukciju ir iespējams pabeigt līdz 2023.gada beigām, nepiesaistot papildu finansējumu, aģentūru LETA informēja teātra ēku rekonstruējošās pilnsabiedrības “SBSC” pārstāvji, ziņoja LETA.
Nepieciešams tikai mazināt birokrātiskos šķēršļus un paātrināt savstarpējo norēķinu procesu, ceturtdien, klātienē apmeklējot un izvērtējot teātra ēkas būvniecības gaitu, secināja kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA), arhitekte un JRT rekonstrukcijas projekta autore Zaiga Gaile, JRT aktieru kolektīvs un būvnieku pārstāvji.
Patlaban ir sākts JRT rekonstrukcijas darbu noslēdzošais posms un teātris pamazām iegūst tās aprises, kādas tam būs pēc visu rekonstrukcijas darbu pabeigšanas. Tostarp jau ir sākta arī skatuves aprīkojuma piegāde.
“SBSC” pārstāvji skaidro, ka JRT rekonstrukcijas gaitu sākotnēji smagi ietekmēja gan Covid-19 pandēmija, gan Krievijas sāktais karš Ukrainā, kas būtiski sadārdzināja energoresursus, un tāpēc ievērojami kāpa arī būvmateriālu ražošanas izmaksas. Mainījās arī būvmateriālu iegādes un pasūtīšanas process. Daudzviet bija nepieciešama priekšapmaksa, lai spētu laicīgi rezervēt rekonstrukcijai nepieciešamos būvmateriālus un saņemt tos ar iespējami mazāku aizkavēšanos.
Pilnsabiedrības “SBSC” valdes loceklis Juris Pētersons skaidro, ka pēdējie pāris gadi bija nepieredzēti ārkārtas apstākļi, kādos būvniekiem nācās strādāt gan Latvijā un Eiropā, gan pasaulē kopumā. Energoresursu straujais cenu kāpums, īpaši 2022.gada otrajā pusē, nozīmīgi ietekmēja būvniecību pilnīgi visos posmos – sākot ar būvmateriālu ražošanu, rezervāciju un piegādi, gan arī pašu būvdarbu procesu.
Pētersons atzīst, ka ražotāju un būvmateriālu piegāžu kavēšanās ir ietekmējusi arī būvdarbu termiņu, bet apgalvo, ka JRT ēkas rekonstrukciju var pabeigt līdz 2023.gada beigām. Tāpat Pētersons sola iekļauties arī esošajā budžetā, un papildu finansējums nebūšot nepieciešams.
“Vēl tikai jāpārvar pēdējie birokrātiskie šķēršļi, oficiāli pagarinot būvdarbu noslēgšanas termiņu. Ļoti ceram, ka VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) nebūs ieinteresēta apzināti kavēties ar līguma termiņa izmaiņām un varēsim saglabāt tikpat aktīvu būvdarbu tempu kā līdz šim. Jo mazāk birokrātisko šķēršļu tiks likts, jo ātrāk būs iespējams pabeigt būvdarbus un nodot JRT ēku ekspluatācijā,” uzsver Pētersons.
Kā aģentūrai LETA norādīja JRT direktore Gundega Palma, pagaidām uz papīra vēl nav nofiksēti teātra ēkas rekonstrukcijas pabeigšanas termiņi. Pēc viņas paustā, ir patīkami, ka var redzēt rekonstrukcijas beigas, taču vienlaikus vēl ir daudz darāmā.
“Abas puses – VNĪ un pilnsabiedrība “SBSC” – ir sarunu procesā, konkrēta vienošanās vēl nav panākta. Esmu piesardzīga par to visu, tomēr uzturu cerību, ka darbi varētu noslēgties šogad,” sacīja Palma.
Taujāta, vai šo jautājumu varētu palīdzēt risināt ar Kultūras ministrijas (KM) palīdzību, JRT direktore atbildēja noraidoši, jo nav runa par kārtējo papildus naudu, kur teātris iesaistītu visus resursus. Runa esot par termiņiem un naudu, kas nepieciešama, lai būvniecība varētu turpināties uz priekšu.
“Nedomāju, ka KM ar kādu izšķirošu soli kaut ko varētu pavirzīt uz priekšu. Būvniecības procesā ir noslēgta divu pušu savstarpējā vienošanās. Būvnieks un VNĪ savā starpā sarunājas, kā tas ir bijis arī līdz šim, tomēr, kamēr tas viss nav nofiksēts, mēs nevaram būt droši, ka viss gludi ies uz priekšu,” teica Palma.
VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova iepriekš aģentūru LETA informēja, ka pilnsabiedrība “SBSC”, kuru veido uzņēmumi “Skonto būve” un “Skonto Construction”, ir piedāvājusi JRT būvdarbus pabeigt 29.oktobrī, taču VNĪ nav saņēmusi nevienu dokumentu, kas apliecinātu, ka būvnieks to tiešām var izdarīt.
Tā vietā VNĪ no pilnsabiedrības saņemot saites uz ziņu portāliem, kur politiķi izsakās par inflāciju un esošajiem sarežģījumiem valstī kopumā. Gavrilova uzsver, ka pamatojumu iesniegšana nav pārmērīgas prasības.
Tāpat Gavrilova skaidro, ka līdz šim VNĪ vairākkārtīgi nākusi pretī būvniekam, lai rastu nestandarta risinājumus tūlītējas situācijas risināšanai, gan kompensējot cenu pieaugums atbilstoši inflācijai, gan piešķirot avansu.
Līdz šim “SBSC” neesot iesniegusi trūkstošo pamatojumu ārkārtas apstākļu ietekmei, proti, ar dokumentiem pamatojusi, kas tieši ir mainījies kopš 2022.gada vasarā noslēgtās vienošanās par Krievijas izraisītā kara, Covid-19 un citu apstākļu radītās ietekmes kompensēšanu.
Gavrilova uzsver, ka vienošanās par risinājumu ir jāatrod tuvākā mēneša laikā. VNĪ uzskata, ka pie noteiktiem nosacījumiem teātri joprojām var rudenī nodot ekspluatācijā, taču tas lielā mērā ir atkarīgs no būvnieka gribas un vēlmes izpildīt izvirzītos nosacījumus. Līdz šim tie izpildīti tikai daļēji, turklāt katru reizi VNĪ redz mazliet atšķirīgu ainu. Tādā situācijā VNĪ iespējas rast risinājumu ir izsmeltas, uzsver Gavrilova.
Jau vēstīts, ka “SBSC” ir vairākkārt vērsusies ar dažādām prasībām, kuras VNĪ ir nodrošinājusi. Papildus būvniekam kompensēts cenu pieaugums atbilstoši inflācijai 2,18 miljonu eiro apmērā, pēc “SBSC” lūguma piešķirts arī papildu avanss viena miljona eiro apmērā. Turklāt būvnieka iesniegtie rēķini par aktuālo darbu apmaksu tiek apmaksāti vairākas reizes mēnesī vienā līdz divās dienās pēc to iesniegšanas, nevis vienu reizi mēnesī 30 dienās, kā tas bija paredzēts sākotnēji. VNĪ ir spēris šos soļus, lai atvieglotu būvnieka situāciju un projekts būtu nodots laikus.
VNĪ jau iepriekš būvnieku ir brīdinājuši, ka nekāpinot tempu termiņā iekļauties neizdosies. Lai izpildītu darbus noteiktajā termiņā, pēc paša būvnieka “SBSC” sākotnējās darbu izpildes programmas bija plānoti aptuveni 240 cilvēku, šāda darbu intensitāti būvnieks līdz šim nav sasniedzis.
Iepriekš VNĪ jau lauza līgumu ar “SBSC” par Valmieras Drāmas teātra ēkas rekonstrukciju.
JRT renovācijas un būvniecības projekta mērķis ir izveidot modernu Eiropas līmeņa teātri. Būvprojekta izstrāde tika sākta 2018.gadā, bet būvniecība – 2020.gadā. Par JRT būvniecību noslēgts līgums ar pilnsabiedrību “SBSC” par 32,4 miljoniem eiro, tostarp paredzot indeksāciju jeb samaksu par būvdarbu sadārdzinājumu. Sadarbība ar būvnieku – pilnsabiedrību “SBSC” notiek pēc principa “Projektē un būvē”, kas nozīmē līguma izpildītāja visaptverošu atbildību par būvdarbiem un ļauj ātrāk risināt radušos tehniskos izaicinājumus.
VNĪ reģistrēta 1996.gadā, un tās vienīgā īpašniece ir Finanšu ministrija.
