Kā vērtējat Likteņdārza zemes nodošanu valsts īpašumā? 0
Rasma Dzene, Latvijas Politiski represēto biedrības Jēkabpils nodaļas valdes locekle:
“Mēs, Jēkabpils politiski represētie, vieni no pašiem pirmajiem piedalījāmies ozolu stādīšanā Likteņdārzam paredzētajā vietā, savukārt Jēkabpils pilsētas pašvaldība viena no pirmajām ziedoja naudu. Mēs topošajā piemiņas vietā esam bijuši vairākkārt, esam gandarīti, ka mūsu aktivitātes ir augstu novērtētas, par ko liecina tikko saņemtais pateicības raksts no Kokneses fonda. Tāpēc ir liels gandarījums, ka Saeimā paredzēts pieņemt Likteņdārza likumu un ka Likteņdārza zemi nodos valsts īpašumā, tā apliecinot, cik šī piemiņas vieta ir svarīga visai Latvijai.”
Pēteris Briedis, Kandavas novada represēto apvienības vadītājs:
“Zemes nodošana valsts īpašumā ir ļoti prātīgs lēmums, ne velti Kokneses fonda padomes priekšsēdētājs Vilis Vītols uzsvēris, ka arvien ir bijusi doma, ka Likteņdārzam jābūt valsts īpašumam – tāpat kā Brīvības piemineklim, kā Brāļu kapiem. Mēs, Kandavas novada represētie, esam piedalījušies gan ozolu stādīšanā, gan Likteņdārza un “Latvijas Avīzes” kopīgajā bruģakmeņu akcijā. Es personiski Likteņdārzā ierodos katru gadu, arī šogad braukšu. Briežu dzimtu – pavisam desmit cilvēkus – izsūtīja 1941. gadā no Kandavas pagasta “Viesturiem”. Manai vecmammai bija 74 gadi, viņa mira jau pirmajā ziemā. Manu tēvu un divus tēva brāļus nošāva Vjatlagā un Noriļskā. Kandavā esam iekārtojuši Briežu dzimtas piemiņas parku, pieliekam savu roku, lai Koknesē būtu visas tautas Likteņdārzs.”
Dainis Vingris, Kokneses novada domes priekšsēdētājs:
“Tas ir ideāls risinājums. Mūsu pašvaldība zemi bez atlīdzības nodos valsts īpašumā Zemkopības ministrijas personā. Jau no paša sākuma esam uzturējuši ideju, ka Likteņdārzam jābūt dāvanai Latvijas simtgadē. Protams, pavisam cita lieta, ja ir sajūtams valsts plecs, jo pašvaldībai un Kokneses fondam vien rastos dažādas grūtības. Kopīgiem spēkiem Likteņdārzu varēs labāk pabeigt līdz galam un uzturēt tā, kā tik svarīgai piemiņas vietai pieklājas.”
