“Tas ir balzams manām ausīm!” Rajevs skaidro, kas rakstīts Igaunijas dokumentā par to, kā Ukrainai uzvarēt karā 120
Kas Ukrainai ir jādara, lai uzvarētu karā Krieviju, kas ietverts Igaunijas medijos publicētajā dokumentā? Šo jautājumu TV24 raidījumā “Par karu Ukrainā ar Igoru Rajevu”, kā iepriekš tika solīts, turpināja komentēt 14.Saeimas deputāts, (frakcijām nepiederošs), NBS rezerves pulkvedis, militārais analītiķis Igors Rajevs. Jau iepriekšējā raidījumā Rajevs norādīja, ka šis igauņu dokuments esot “ļoti labs un interesants”, par ko sīkāk pastāstīs TV24 raidījumā 20.janvārī.
“Mūsu Igaunijas draugi raksta, ka viss, ko mums vajag, ir tikai atvēlēt 0,25% no mūsu [Eiropas Savienības dalībvalstu] IKP. Tad tas dos 120 miljardus eiro, ko mēs iedosim ukraiņiem [militārai palīdzībai]. Jā, skan burvīgi, bet mēs zinām, ka tas ne vienmēr materializēsies simtiem tankos un lielgabalos…Tas ir ilgs process, bet vienkārši te ir parādīts, ka teorētiski tā nauda ir, tie līdzekļi pieejami ir,” tā NBS rezerves pulkvedis Rajevs detalizētāk skaidroja, kas rakstīts Igaunijas dokumentā par to, kas Ukrainai jādara, lai uzvarētu karā agresorvalsti Krieviju.
“Nākošā daļa – tas ir balzams manām ausīm! Tas ir tas, ko es sen jau no kāda gribēju dzirdēt,” smaidot uzsvēra Rajevs. “Te ir tā – ir jāmāca spēkus cīnīties bataljona, brigādes un augstākā ešelona līmenī. Jā, tas ir tas, ko ir jāmāca šajā karā! Jo vienīgo reizi, kad mēs kaut ko tādu redzējām šajos līmeņos – pat ne augstākajā līmenī, bet brigādes līmenī, tā bija Harikivas operācija. Nekur vairāk…Un krievu darbība Hersonā pašā kara sākumā. Viss, mēs vairāk nekur neredzējām! Mēs redzam mazās grupiņas uz mazām distancēm, uzbrūk īsu laiku. Tādā veidā jūs, protams, varat turpināt ļoti ilgi, bet tādā veidā ir ārkārtīgi grūti dabūt izšķirošo rezultātu,” komentēja NBS rezerves pulkvedis un militārais analītiķis Rajevs TV24 raidījumā.
Rajevs norādīja, ka daudz sarežģītāk ir “uzbrukt lielā sastāvā – strādāt kā kombinētā dažādu ieroču šķiru kaujas grupa, nekā kājnieku nodaļa ar viena tanka atbalstu”.
“Tas, ko jūs mākat, to jūs varat darīt labi. Ja jūs nemākat un izgāžaties, tad jūs pasakiet: ne velna, es to vairāk nedarīšu un karošu, kā es varu! Lai pārietu uz šo līmeni [igauņu ieteikto; – red.], vienību vajag izņemt no tās karadarbības, kur viņa ir tagad, un vēlreiz jāapmāca, lai viņa būtu spējīga karot augstākajā līmenī. Jo sarežģītās operācijas bataljona līmenī mēs principā praktiski neredzam,” norādīja Rajevs.
Kādām prasmēm jābūt, lai varētu karot augstākajā līmenī tādā lielā apjomā? Uz to Rajevs atteica, ka primāri jābūt komandieriem, kuri zina, ko darīt un spēj vadīt savus padotos, un jābūt štābiem, kuri spēj koordinēt vairāku vienību vienlaicīgu darbību vienā rajonā. “Un tas nav vienkārši,” atzina Rajevs. “Lai nebūtu nekādu ilūziju, Krievijas armija arī to neprot darīt. Un arī to pašu mēs redzam no Krievijas armijas. Tāpēc arī vagnerieši [“Vagner” kaujinieku grupējums; – red.] ar saviem noziedzniekiem parādījās, jo Krievijas armija nebija spējīga neko parādīt kaujas frontē,” norādīja viņš, pie viena paužot cerību, ka NATO armijas spēki spēj ko tādu izdarīt.
Turpinot komentēt to, kas rakstīts Igaunijas publiskotajā dokumentā, Rajevs nosauca nākamo, ko igauņi iesaka darīt ukraiņiem, lai uzvarētu karā, proti, palielināt militārās ražošanas apjomus – dronu, artilērijas ražošanu. “Nu, pie velna! Par to mēs jau runājam visu laiku! Un, protams, ir skaidrs, ka to ir jādara,” uzskata Rajevs.
Tāpat Igaunijas dokumentā pieminēts, ka ukraiņiem būtu jānogalina vai smagi jāievaino vismaz 50 000 Krievijas karavīru pusgadā. “Abstrahēsimies no tiem cipariem – piefiksēsim, acīmredzot, igauņi no kaut kurienes šos ciparus ir paņēmuši. Viņiem ir kaut kādi rezultāti, dati, pēc kaut kā viņi vadās…Jāpalielina arī ieguldījumi aizsardzībā – tas ir skaidrs! Un jāpaplašina aizsardzības rūpniecības produkciju,” komentēja Rajevs.
Savukārt, runājot par 2024.gadu, igauņi dokumentā pauduši, ka tas ir stratēģiskās attīstības gads un aizsardzība “gan Ukrainai, gan NATO”. “Tas nozīmē, ka cerēt uz kaut kādām lielām uzvarām 2024.gadā, atreferējot šo igauņu teikto, ir pārāk optimistiski,” sacīja Rajevs. “Tālāk mēs nonākam pie Krievijas sakāves 2025.gadā, kad mūsu – gan Eiropas, gan ASV aizsardzības un rūpniecības produkcija – sasniegs jaunus līmeņus. Nu, un tad atbilde ir 2026.gads. Pēc Igaunijas Aizsardzības ministrijas domām, 2026.gadā, ja mēs izdarīsim visu to, kas šeit [dokumentā] ir rakstīts, tad mēs varam cerēt uz pozitīvo kara iznākumu,” tā savu komentāru rezumēja Rajevs TV24 raidījumā “Par karu Ukrainā kopā ar Igoru Rajevu”, demonstrējot igauņu dokumentu grafikā.
