Tas ir ārprāts, tās ir šausmas! Izmesto kaķu tūkstoši nav izglābjami, atzīst patversmē 15
“Tas ir neprāts! Tas ir ārprāts! Tās ir šausmas! Tas ir kaut kas prātam neaptverams! Tie kaķēnu tūkstoši, kas kopš pavasara un līdz vēlam rudenim tiek izmesti, dzimst ielu kaķenēm visā Latvijā un tie tūkstoši, kuriem šobrīd tiek meklētas mājas, patiesībā nemaz nav izglābjami. Latvijā nav tik daudz cilvēku, lai visus liekos iekārtotu. Taču nekas nemainās – tik laižam ārā savas nesterilizētās kaķenes un nekastrētos runčus, tad priecājamies, kad sadzimst mazi kunkuļi un, kad neviens no draugiem, radiem vairs nevēlas ņemt, patversmes atsaka uzņemt vietu trūkuma dēļ un izvietotie sludinājumi arī potenciālos kaķēnu gribētājus nevairo, metam ārā,” atzīst patversmē “Labās mājas”.
PATVERSME LŪDZ PALĪDZĪBU, LAI IZDZĪVOTU VAIRĀK KAĶĒNU!
Visbaisākais darba cēliens dzīvnieku patversmēs ir kaķēnu laiks no maija līdz novembrim, kad katru dienu desmitiem ļaužu lūdz, diedelē, draud, šantažē, slepus vai atklāti pie patversmēm piemet savu kaķeņu vai atrastos mazuļus. Patversmēs teju jūk prātā, jo vairs nav neviena brīva stūrīša, esošie darbinieki nespēj apkopt tādu kvantumu dzīvnieku, viņu barošana un aprūpe sit pamatīgus robus maciņos, nu bet, kad pārbāztajās telpās dzīvnieki sāk slimot… Un slimo viņi smagi, nereti ar zibens formas vīrusiem: pāris stundu laikā vesels kaķēns guļ pusdzīvs.
“Un kāpēc tas viss notiek? Tāpēc, ka atbildības, izglītības trūkst un ir vienkārši pofigisms. Brīžos, kad patversmēs adoptēt kaķēnu ierodas ļaudis, kuri uzreiz teic “Nē!” vai šaubās par sterilizācijas/kastrācijas nepieciešamību, jo “žēl dzīvnieciņu”, “viņam taču mātes laime jāizjūt”, “dabā iejaukties nedrīkst”, “kastrēti kaķi paliek resni un apātiski” – ar visu toleranci, šādus ļaudis gribas ar sū… mietu trenkt,” uzskata patversmē.
Ja reiz tik ļoti žēl iejaukties dabā, tad varbūt ļausimies arī saviem instinktiem – vairosimies ar visiem jauši vai nejauši ceļā sastaptajiem, kuri vien par mums interesi izrādīs, izvarosim katru mums kaut cik iekārojamo pretimnācēju, laidīsim pasaulē bērnus, mētāsim pa malu malām, skatīsimies, kā viņi lēni, mokoši, badā, slimi mirst, bet mēs tik turpināsim vairoties.
Šobrīd patversmēs tiek darīts viss iespējamais, lai šādi, pa malu malām vienu divkāju (kas ir (!) dzīvnieku īpašnieki) izmētātie un citu ļaužu (kuriem bieži nav (!) mājdzīvnieku) atrastie mazulīši izdzīvotu, bet vai tas izdosies…
