“Tas ir absurds! Tests maksā 35 eiro, jātaisa ik pēc trim dienām!” Provinču veikalnieki uzskata, ka jaunā norma soda, ne palīdz 345
Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Kovidtests jāveic pirms katras maiņas, tas maksā 35 eiro plus vēl 40 km ceļš līdz laboratorijai, jo tuvākā ir tikai Tukumā. Tests derīgs 72 stundas, tātad varu strādāt tikai trīs dienas, bet tā neko nenopelnīšu! Jābrauc atkal, jāmaksā par nākamo testu, bet nav garantijas, ka tikšu laboratorijā, jo tās ir pārslogotas. Tātad varu zaudēt veselu darbadienu. Tās ir lielas izmaksas, nervi arī beigti, nezinu, kā varēšu tālāk strādāt,” tā “Latvijas Avīzei” teica kāda Kurzemes puses lauku veikaliņa pārdevēja Vija.
Viņa lūdz neminēt ne uzvārdu, ne darbavietu, bet norāda, ka problēma skar vairākas kolēģes. Jā, iespēja vakcinēties bija jau iepriekš, taču laukos darbs dzen darbu, tādēļ potēšanās atlikta līdz pēdējam. Taču tagad izrādījies, ka vilcināšanās draud ar nopietnām sekām. Lai gan darba devējs rīko izbraukuma vakcinācijas, līdz 15. novembrim pilnu kursu iziet nepaspēs, tātad turpmākā strādāšana veikalā nez vai sanāks. Būšot jāver ciet. Nesamērīgi vakcinācijas termiņi draud ar darbaspēka krīzi laukos, iespējams, pat veikalu slēgšanu.
Jaunās normas soda, nevis palīdz
“Jā, esam iedzīti stūrī,” tā situāciju raksturo mazumtirdzniecības tīkla “Elvi” franšīzes partneris, SIA “DMI” īpašnieks Mareks Kronbušs. Viņš saimnieko zīmola veikalos Bauskā, Ceraukstē un Mežotnē.
Viņš norāda, ka jau kopš pandēmijas sākuma visos veikaliņos ieviestas nepieciešamās drošības prasības un arī darbinieki motivēti vakcinēties, taču šobrīd stāvoklis izvēršas pagalam nepatīkams. Problēma tā, ka šodienas pārtikas mazumtirdzniecībā nodarbinātajiem, kuri vēl nav izgājuši pilnu vakcinācijas kursu, jāveic laboratoriski apstiprināts tests, bet testēšanas punkti atrodas tikai pilsētās, ne visiem darbiniekiem ir savs auto, daudzi izmanto sabiedrisko transportu un ikdienas testēšana ir ļoti apgrūtināta. Savukārt ģimenes ārstu prakses, ņemot vērā lielo interesentu pieplūdumu, pēc 9. oktobra nespēja īsā termiņā uzsākt vakcināciju visiem, kas to vēlējās, tālab darbinieki nespēs sadarbspējīgus sertifikātus iegūt līdz 15. novembrim, kā prasa normatīvie akti.
“Šī situācija ir absurda, jo pat tad, ja cilvēks būs ieguvis abas vakcīnas, bet sertifikāts vēl nebūs derīgs, 15. novembrī būsim spiesti viņu atstādināt no darba un meklēt, kas strādās viņa vietā! Lasot statistikas pārskatus par vakcīnu un laboratoriju pieejamību, rodas sajūta, ka “papīrs pacieš visu”, bet reālā situācija ir tāda, ka veikalu vadītāji bez panākumiem zvana laboratorijām 20–30 minūtes, arī paši darbinieki ir izmisumā.
Šķiet, šīs normas ir pieņemtas, lai sodītu, nevis panāktu lielāku vakcinācijas aptveri, jo kā gan citādi var izskaidrot, ka pat vakcināciju uzsācis cilvēks nevar strādāt klātienē, turpinot veikt paštestus, kā tas bija līdz šim, un cilvēks, kas ir beidzis potēšanās kursu, ir jāatstādina no darba 15. novembrī, ja sertifikāts vēl nav derīgs!” teic veikalu īpašnieks.
Viņš arī atzīst, ka situācijas lāpīšanai nākas ķerties pie darbinieku rotācijas. “Mūsu uzņēmuma darbinieku vidū ir samērā laba vakcinācijas aptvere, un mums ir trīs veikali. Šobrīd esam gatavi, ka vakcinētie darbinieki kādu dienu no viņu pastāvīgās darba vietas būs jāpārvirza strādāt uz citu veikalu, kur nebūs vakcinētu kolēģu, kas strādā.
Ja mums nebūtu vairāku kolēģu, nāktos kādu veikalu īslaicīgi slēgt. Diemžēl valdības izvēlētais “pātagas mehānisms” nemazina cilvēku bailes vakcinēties un nepalīdz pārvarēt šaubas par vakcīnas efektivitāti. Tieši pretēji – tas vairo izmisumu un agresiju. Būs cilvēki, ar ko būsim spiesti pārtraukt darba attiecības,” tā Mareks Kronbušs.
Pie laboratorijām netiek
Viņam piekrīt mazumtirdzniecības tīkla “Citro” pārstāvis, SIA “Latvian Retail Management” valdes priekšsēdētājs Imants Kelmers, norādot, ka arī citi mazo veikaliņu vadītāji no savas puses dara visu iespējamo – mudina darbiniekus vakcinēties, organizē kolektīvo izbraukuma vakcināciju, bet, neskatoties uz to, iekļauties norādītajā termiņā ir faktiski neiespējami.
“Tas rada bažas par nesamērīgi noteiktiem obligātās vakcinācijas termiņiem. Laikus nenodrošinot vakcīnu (piemēram, “Janssen”) pieejamību reģionos, mēs būsim spiesti samaksāt ar savu darbinieku darba vietām un, iespējams, pat veikalu slēgšanu atsevišķos reģionos,” tā I. Kelmers.
Viņš arī norāda, ka, pieņemot konkrētos noteikumus par laboratorijas testa nepieciešamību no 20. oktobra, nav padomāts par to, ka ne visur Latvijas reģionos ir iespējams ātri veikt laboratorijas testu, lai nodarbinātie varētu turpināt darba gaitas pat tad, ja to ļoti vēlas.
“Tas nav saprotams, jo valdības noteiktā darbam derīgā laboratorijas testa cena – 35 eiro – ir visaugstākā no visiem pieejamajiem testiem. Daļai nodarbināto testēšanas izmaksas ir neadekvātas, lai turpinātu darba gaitas.
Piemēram, mums ir darbinieki, kas dzīvo reģionos un strādā vienīgajā vietējā ciemata veikalā, bet, lai varētu turpināt darbu, viņiem būs jāmēro teju 50 kilometri ar vairākiem sabiedriskajiem transportiem, lai nokļūtu uz laboratoriju un veiktu testu, kas būtu derīgs darbam 72 stundas.
Lielai daļai darbinieku šīs izmaksas ir neadekvāti augstas un neatmaksājas. Tādējādi pastāv risks, ka darbinieki vienkārši neiznāks darbā un sēdēs mājās, bet uzņēmums būs spiests doties dīkstāvē. Jārēķinās, var veidoties situācija, ka pēc 20. oktobra atsevišķos reģionos nopirkt pārtikas un nepārtikas preces varēs vien pārdienās vai uz kādu laiku veikali pat būs slēgti, jo darbinieki nevarēs veikt savus darba pienākumus,” saka uzņēmējs.
Obligāta vakcinācija norādītajā termiņā nav reāla
I. Kelmers arī norāda, ka darbaspēka krīze skars ne tikai pārdevējas, bet izvērtīsies arī plašāk. “Par obligāto vakcināciju runā tikai publiskajā valsts pārvaldē, bet neviens neatļaujas pateikt, ka obligātā vakcinācija šobrīd ir noteikta arī privātajā sektorā. Visiem, kas sniedz pakalpojumus klientiem klātienē, ir jābūt vakcinētiem līdz 15. novembrim. Šis termiņš ir nesamērīgs un pat nav reāli īstenojams. Tas nozīmē, ka neatkarīgi no tā, vai darbinieks būs sācis vakcinācijas procesu vai ne, pēc 15. novembra darba devējs būs spiests atstādināt viņu no darba pienākumu veikšanas.”
Ko darīt lietas labā?
Veikalu vadītāji uzskata, ka valdībai ir jānāk pretī un jāsniedz iespējas nodarbinātajiem izmantot dažādu veidu testus, tostarp antigēna testu, ko var veikt uz vietas darbā, kā tas bija līdz šim. Tie būtu pieejamāki un cenas ziņā lētāki – 5–9 eiro par vienu testu. Darba devējam būtu pa spēkam šos testus apmaksāt.
“Mēs lūdzam valdībai pārskatīt šo termiņu – 15. novembri, lai to būtu iespējams īstenot. Mēs esam par veselu sabiedrību un apzināmies, ka vakcinācija šobrīd ir vienīgais veids, kā pasargāt sevi, savus tuvos, darba kolēģus un sabiedrību kopumā. Nevienam nav šaubu, ka ir pienācis pēdējais brīdis pieņemt stingrākus lēmumus un mudināt iedzīvotājus vakcinēties, taču mēs iestājamies, lai pieņemtie noteikumi būtu samērīgi un īstenojami noteiktajos termiņos,” rezumē I. Kelmers.
Ministru kabineta rīkojumā Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” 5.2. pantā ir noteikts, ka galvenais darbiniekam desmit dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas uzsākt vakcināciju. “Ja darbinieks (amatpersona) vakcināciju nav uzsācis vai pabeidzis noteiktajā termiņā (līdz 2021. gada 15. novembrim), darba devējs darbinieku (amatpersonu) atstādina no darba vai amata pienākumu veikšanas,” teikts rīkojumā. To varētu skaidrot arī tā, ka darbu var turpināt, ja darbinieks ir uzsācis, bet vēl nav pabeidzis vakcināciju.
