Tas interesē visus. Kāda būs astronautu alga par 9 mēnešu darbu kosmosā plānoto 8 dienu vietā 0
Šis ir satricinošs stāsts par NASA astronautiem, kuri plānotās astoņu dienu misijas vietā pavadīja deviņus mēnešus kosmosā – un par smieklīgi mazo naudas summu, ko viņi, iespējams, saņems par šo piespiedu “pagarinājumu”, par to vēstī tabloīds DailyMail.
NASA astronauti Sunita Viljamsa un Bačs Vilmors atgriezās uz Zemes pēc 286 dienām Starptautiskajā kosmosa stacijā (SKS). Viņu sākotnējā misija bija paredzēta tikai astoņas dienas, taču tehniskas problēmas ar viņu kosmosa kuģi “Starliner” padarīja atgriešanos neiespējamu. Beigu beigās viņi tika nogādāti mājās ar “SpaceX Crew Dragon” kapsulu, kura nosēdās pie Floridas krastiem.
Lai gan deviņi mēneši kosmosā ir ārkārtējs pārbaudījums cilvēka ķermenim un psiholoģijai, par šo piespiedu uzturēšanos viņi, visticamāk, saņems vien simbolisku atlīdzību.
Cik astronauti saņems par gandrīz gadu kosmosā?
NASA astronautiem netiek maksāts par virsstundām – viņi saņem tikai savu pamatatalgojumu, kā arī nelielu ikdienas kompensāciju. Pēc bijušās NASA astronautes Keidijas Koulmenas vārdiem, tā viņas laikā bijusi aptuveni 4 dolāri dienā. Pieņemot, ka šī summa nav būtiski mainījusies, tas nozīmē, ka Viljamsa un Vilmors par saviem 286 dienām varētu saņemt aptuveni 1100 dolāru papildu savai algas lapiņai.
Pats pamatatalgojums astronautiem svārstās starp 125 133 un 162 672 dolāriem gadā, kas deviņu mēnešu laikā būtu no 94 998 līdz 123 152 dolāriem. Tomēr, salīdzinot ar risku un diskomfortu, šī summa nešķiet diez ko motivējoša.
Kas notika ar “Starliner”?
Viljamsa un Vilmors 2024. gada jūnijā devās kosmosā ar “Boeing” izstrādāto “Starliner” kuģi, kas bija paredzēts kā jauns ASV pilotējamo lidojumu risinājums. Taču jau startā radās nopietnas problēmas – neizdevās iedarbināt piecus no 28 dzinējiem, kā arī tika konstatētas hēlija noplūdes. NASA sākotnēji cerēja problēmas novērst un astronautus atgriezt jau jūnijā, taču tehniskās kļūmes turpinājās, un jūlijā viņu atgriešanās tika atlikta vēl uz nenoteiktu laiku.
Augustā NASA pieņēma izšķirošo lēmumu – “Starliner” nevarēs droši atgriezt astronautus uz Zemes, tāpēc tika lemts viņus nogādāt mājās ar “SpaceX Crew Dragon”. Tomēr tas nozīmēja, ka viņiem nāksies gaidīt līdz “Crew-9” misijai, kas plānota tikai 2025. gadā.
Ilgstošās misijas ietekme uz astronautiem
Deviņi mēneši mikrogravitācijā nav tikai neērtība – tie būtiski ietekmē cilvēka ķermeni. Astronauti zaudē muskuļu masu, samazinās kaulu blīvums, pasliktinās redze un var rasties līdzsvara traucējumi.
Vairāki eksperti novēroja, ka Sunita Viljamsa uz SKS kļuvusi manāmi tievāka, un NASA atzina, ka monitorē viņas svaru un veselību. Lai gan pati Viljamsa paziņoja, ka ir tikai zaudējusi taukus un ieguvusi muskuļus, avoti NASA norādīja, ka viņas uztura režīms esot bijis nepietiekams.
Tomēr abi astronauti tika atzīti par medicīniski spējīgiem atgriezties, un pēc nolaišanās viņi tika pārbaudīti un nogādāti atpakaļ uz NASA Džonsona kosmosa centru.
Politiskās spekulācijas un NASA nostāja
Šis incidents kļuva par politisku tēmu, īpaši tāpēc, ka Donalds Tramps un Īlons Masks izteicās, ka astronauti tika “pamesti kosmosā” bez glābšanas plāna no Baidena administrācijas puses. NASA šos apgalvojumus noliedza un uzsvēra, ka astronautu atgriešanās vienmēr bija plānota kopā ar “Crew-9” misiju.
Šis gadījums liek aizdomāties – vai astronauta alga un prestižs ir pietiekama atlīdzība par deviņiem mēnešiem pilnīgā izolācijā, tehnisko kļūmju dēļ iesprostotiem orbītā? Vai šāda pieredze ir izaicinājums, kuram vērts piekrist, vai arī tas ir pārāk liels risks?
