“Tas būtu interesants tests.” Eksperte komentē Lielbritānijas iespējamo dalību EP vēlēšanās 0
Ja ilgstoša “Breksita” pagarināšanas gadījumā Lielbritānija piedalīsies Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, tas būs sava veida neformāls referendums “par vai pret Eiropu”, sacīja Latvijas Universitātes (LU) profesore Žaneta Ozoliņa.
Lielbritānijas parlaments ceturtdien ar 210 balsu vairākumu atbalstījis Terēzas Mejas priekšlikumu par “Breksita” atlikšanu. Mejas priekšlikums paredz līdz 20.martam sarīkot vēl vienu balsojumu par viņas panākto “Breksita” vienošanos.
Taujāta, vai arī trešo reizi parlaments varētu noraidīt vienošanos, profesore uzsvēra, ka kaut ko prognozēt ir praktiski neiespējami.
“Visi faktori, kas varētu kalpot ticamas prognozes izteikšanai, neeksistē,” piebilda Ozoliņa, vienlaikus norādot, ka no veselā saprāta viedokļa, esot grūti iedomāties, kāpēc lai britu parlaments, kurš divreiz jau ir noraidījis vienošanos, tagad pēkšņi to apstiprinātu.
Viņasprāt, tālāk notiks riņķa dancis ap to kāds un cik ilgs būs pagarinājums, un šobrīd neoficiālā pozīcija no Eiropas Savienības (ES) puses ir tāda, ka pagarinājums tiks atbalstīts, jo tas ir izdevīgi abām pusēm.
“Vienlaikus ES nevar katru reizi iet pretim britu šaubām un neziņai, pieņemot jebko, kas nāk no Londonas. Domāju, ka būs prasība Lielbritānijai precīzi formulēt pozīciju,” teica eksperte.
Viņa skaidroja, ka šobrīd kopēja noskaņa ir respektēt referenduma rezultātus un īstenot izstāšanos pēc iespējas abām pusēm izdevīgā veidā, tādēļ vēl nav pamata domāt, ka ilgstoša “Breksita” procesa pagarinājuma gadījumā Lielbritānijas tomēr varētu palikt ES.
“Neziņa, kas ir ap “Breksitu”, ir tik liela, ka mulst ikviens – gan ES, gan Lielbritānija,” atzina profesore.
Meja brīdinājusi, ka gadījumā, ja vienošanās tiks arī trešo reizi noraidīta, var nākties lūgt ilgstošu “Breksita” atlikšanu, kas paredzētu arī Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu rīkošanu Lielbritānijā maija beigās.
Ozoliņa norādīja, ka šis “kalambūrs” ir lielāka problēma Lielbritānijai nekā ES. “Ja vēlēšanas notiek, vietas Lielbritānijai EP ir, nekas nemainās balsu skaitā un budžeta veidošanā, bet problēma ir Lielbritānijai, jo vismaz politiskā elite bija gatava no 29.marta sākt jaunu dzīvi un neaizdomāties par EP vēlēšanām,” atzīmēja eksperte.
Viņa vērsa uzmanību – ja EP velēšanas Lielbritānijā notiks, tas būtu interesants tests par to, kā balsotu Lielbritānijas iedzīvotāji, proti, vai uz EP vēlētāji nosūtītu lielāku skaitu eiroskeptiķu jeb “Breksita” atbalstītāju, vai virsroku gūtu nometne, kura balso par palikšanu ES, vaicāja Ozoliņa.
Viņa pieļāva, ka “Breksita” process vēlētāju aktivitāti Lielbritānijā varētu palielināt, nevis samazināt.
Kā ziņots, Mejas priekšlikums paredz, ka gadījumā, ja parlamenta divreiz noraidītā “Breksita” vienošanās tomēr galu galā tiek apstiprināta, tad Lielbritānijas izstāšanās no ES, kas paredzēta 29.martā, tiek atlikta līdz 30.jūnijam.
Tas nepieciešams, lai parlaments paspētu pieņemt nepieciešamos likumdošanas aktus gludai “Breksita” norisei.
Meja cer, ka viņai līdz nākošai nedēļai izdosies tomēr pārliecināt tos 75 eiroskeptiski noskaņotos deputātus viņas vadītās Konservatīvās partijas rindās, kas otrdien balsoja pret “Breksita” vienošanos, ka labāk to atbalstīt, nekā riskēt ar ilgstošu izstāšanās atlikšanu, kas galu galā var novest pie palikšanas ES sastāvā.
Tomēr jebkādai “Breksita” atlikšanai nepieciešama arī visu pārējo 27 ES dalībvalstu piekrišana, un Brisele jau brīdinājusi, ka tas iespējams vienīgi tad, ja Londona spēj pamatot šādas atlikšanas nepieciešamību.
Paredzams, ka dalībvalstu līderi par to lems 21. un 22.martā Briselē gaidāmajā ES samitā.
