“Tas būtu diezgan loģisks lēmums.” Divu meitu māte atklāj, vai atbalsta obligātu sieviešu iesaukšanu valsts aizsardzības dienestā 154
“Es uzskatu, ka tā nebūtu slikta domā. Tā pat būtu laba doma!” taujāta, vai atbalsta sieviešu iesaukšanu obligātā kārtā valsts aizsardzības dienestā, TV24 raidījumā “Preses klubs” atzina biedrības “Vecāku alianse” valdes locekle, LRA valdes locekle Agnese Geduševa, kurai pašai ir divas meitas.
Viņa uzskata, ka salīdzinoši nelielai valstij, kāda ir Latvija, šajos ģeopolitiskajos apstākļos, kādos mēs esam, tas būtu diezgan loģisks lēmums. Taču pāri visam būtu jāstrādā pie tā, lai maksimāli daudz jaunieši dienestam piesakās brīvprātīgi, lai tas nenotiek caur sāpēm un piespiedu kārtā.
Geduševa atklāj, ka viņai paticis viens arguments, ko izlasījusi kādā intervijā – ja armijā iesaistītu vairāk sievietes, jaunietes, puiši meklētu mazāk ieganstus, kā aizmukt un izvairīties no dienesta.
Arī viņa zinot jauniešus, kuri meklē iespējas izvairīties no dienesta armijā.
“Mums jāatceras to, ka mūsu senči mums šo zemi ir izcīnījuši, noturējuši un uzdāvinājuši. Mums viņa ir jānosargā tālāk mūsu bērniem un bērnu bērniem. Līdz ar to, ja ir nepieciešams, jāiet [dienēt – red.] arī meitenēm,” Geduševa uzsvēra.
Jau vēstīts, ka politiķiem ir atšķirīgi viedokļi par sieviešu iesaukšanu obligātā kārtā valsts aizsardzības dienestā (VAD).
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis, paužot personīgo viedokli, norādīja, ka sieviešu iesaukšana valsts aizsardzības dienestā būtu pārsteidzīgs solis.
Vienlaikus viņš norādīja, ka viņam nav ne mazāko šaubu, ka sievietes ir spējīgas uz dažādām lietam, taču viņš nedomā, ka obligāta sieviešu iesaukšana būtu tas virziens, kurā būtu jāiet.
“Jaunās vienotības” Saeimas frakcijas pārstāve Anna Ūdre aģentūrai LETA norādīja, ka pašlaik šajā jautājumā ir nepieciešama plašāka diskusija.
Savukārt Saeimas deputāts Atis Švinka (P) tviterī norādījis, ka sieviešu obligāta iesaukšana valsts aizsardzības dienestā būtu atbalstāma pozīcija, atgādinot, ka pērnā gada pavasarī “Progresīvie” jau šo jautājumu virzīja, taču tas neguva plašāku atbalstu.
“Dzimumu līdztiesība nozīmē tiesību, iespēju un pienākumu vienlīdzību – neesam par šo aizmirsuši un esam gatavi sākt šī jautājuma politisku virzību,” norādījis Švinka.
Kā vēstīts, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Leonīds Kalniņš rosinājis apsvērt sieviešu iesaukšanu obligātā kārtā VAD.
Nākamgad VAD plānots nokomplektēt jau ar aptuveni 1000 jauniešiem, lai pēcāk jau sasniegtu 4000 VAD karavīru gadā.
Kalniņš Latvijas Radio nenoliedza, ka nelabvēlīgā demogrāfiskā situāciju rada uztraukumu par spējām nokomplektēt nepieciešamos 4000 karavīrus. NBS noteikti vajadzēs meklēt ceļus, kādā veidā motivēt sabiedrību iesaistīties šajā dienesta veidā.
“Mana pārliecība un uzstādījums, ka brīvprātīgais VAD karavīrs ir vislabākais, kvalitatīvākais un efektīvākais. Un es ceru, ka ar brīvprātīgo iesaisti VAD motivēs arī pārējos Latvijas pilsoņus un tas skaits, ko iesaucam obligātā kārtā, nebūs procentuāli liels,” norādīja NBS komandieris.
VAD likums Saeimā tika pieņemts 2023.gada 5.aprīlī. Tas nosaka pienākumu dienēt valsts aizsardzības dienestā katram Latvijas pilsonim – vīrietim viena gada laikā pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas, vai, ja pilsonis turpina iegūt izglītību pamata vai vidējās izglītības pakāpē – viena gada laikā pēc izglītības iestādes absolvēšanas, bet ne vēlāk kā līdz 24 gadu vecumam. Vienlaikus noteikts, ka VAD brīvprātīgi var pieteikties Latvijas pilsoņi – vīrieši un sievietes no 18 līdz 27 gadu vecumam.
Brīvprātīgie VAD karavīri ik mēnesi saņem kompensāciju 600 eiro apmērā, kā arī kompensāciju 1100 eiro apmērā pēc dienesta pabeigšanas. Kopsummā tie ir 7700 eiro. Obligātā kārtā iesauktajiem kompensācija ir mazāka.
