Tartu gars – pilns enerģijas. Iedvesmojošākā Igaunijas pilsēta cer piesaistīt miljonu tūristu 10
Diāna Jance, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Gada pirmā mēneša izskaņā, 26. janvārī, aizsākās Baltijas valstu 2024. gada lielākā un aizraujošākā kultūras notikumu sērija – Tartu, kaimiņzemes Igaunijas senā pilsēta, kļuva par visas Eiropas kultūras galvaspilsētu.
“Tartu 2024”, protams, mūsu reģionā ir šī gada būtiskākais notikums, īpaši Dienvidigaunijā, kur vairāk nekā tūkstoš notikumu organizēšanā, kas sadalīti 350 projektos, iesaistīta vai ceturtā daļa valsts iedzīvotāju. Kā cer organizatori, Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas mākslinieciskā koncepcija un vadmotīvs radīs neaizmirstamu pieredzi par kultūras gada galveno tematu izvirzītajā “Izdzīvošanas mākslā”, iedvesmojoties no radošuma tā visdažādākajās formās. Gads būšot pārpilns aktivitāšu un notikumu, fokusējoties uz zināšanām, prasmēm un vērtībām, kas palīdzēs dzīvot labākā nākotnē, īpaši akcentējot ilgtspējīgus risinājumus, kopradi, parādot vietējo mākslinieku radīto darbu un ideju unikalitāti, zinātni un tehnoloģijas.
Kultūras galvaspilsētas atklāšanas svinībās visgrandiozākais priekšnesums bija izrāde “Viss ir viens!” Tartu pašā centrā, Emajegi (Mātes upe) krastā, tomēr visa nedēļa no 23. līdz 28. janvārim bija rosinošu aktivitāšu pārpilna, sākot gadu, kurā visaugstākajā goda vietā novietota kultūra. Igauņi sola, ka šī gada laikā aptveršot it visus kultūras aspektus, sākot no sporta līdz ēdienam, no karaoke dziedājumiem un reiva līdz pat klasiskajai mūzikai. Pieredzi varēšot smelties gan jauni, gan pieredzējuši, gan mākslas un vēstures interesenti, gan arī jautrības meklētāji.
Cer piesaistīt miljonu tūristu
“Tartu 2024” pasākumu organizatori cer, ka līdz gada beigām, izbaudot Tartu un Dienvidigaunijas unikalitāti, pilsētu un tās apkārtni varētu apmeklēt līdz pat miljonam vietējo un ārvalstu tūristu. Kuldars Leiss, “Tartu 2024” izpilddirektors, paudis, ka it īpaši pēdējo gadu laikā “Izdzīvošanas mākslu” loma un nozīme ir mainījusies: “2019. gadā, kad ar šo koncepciju ieguvām Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu, nevarēja paredzēt globālo pandēmiju, kas sagrāva ikdienas dzīvi un visas pasaules kultūras centru darbību. Pat tos, kas palika neskarti, satricināja Krievijas pilna mēroga karš pret Ukrainu. Pagājušais gads mums iemācījis vienu no svarīgākajām izdzīvošanas mākslām – Tartu un Igaunijas robežas ir vairāk nekā tikai fiziskas robežas. Mēs dzīvojam laikā, kad Eiropas sadarbība, solidaritāte un demokrātija ir ļoti svarīgas kultūrai un tās vērtību izdzīvošanai.”
Tartu – iedvesmojošākā Igaunijas pilsēta
Kāda tad bija janvāra pēdējā nedēļas nogale Tartu? “Kultūrzīmēm” izdevās uzrunāt vairākus tās apmeklētājus un, liekas, pilsētas un tās plašās apkārtnes iedzīvotāji un viesi šajās svinībās bijuši neparasti ekstraverti, runīgi, dziedoši un pat sajūsmā bļaujoši. Tartu ielas esot bijušas pārpildītas un pēc kultūras notikumiem izslāpušie igauņi un ārvalstu tūristi neslēpuši sajūsmu par atklāšanas svinību interesantajiem un aizraujošajiem koncertiem, teātra izrādēm un ielu mākslu. Piemēram, Somijas kultūras institūta vadītāja Hannele Valkēniemi sociālajos tīklos pauda, ka, lai arī somi un igauņi savā starpā bieži mēdz sacensties, viņa, kaut somiete būdama, nevarot noslēpt kailo patiesību, cik lieliski organizēta un aizraujoša bijusi “Tartu 2024” atklāšanas programma: “Ak, Tartu! “Tartu 2024″ – Eiropas kultūras galvaspilsēta šodien piedāvāja jaunu skatījumu uz manu mīļāko Igaunijas pilsētu, kurai šogad ir tik daudz lielisku plānu. Tartu gars ir pilns enerģijas, iedvesmas, dziļuma un rāda labāku, uz cilvēku vērstu nākotni.”
Tikpat slavinošus vārdus par visa gada garumā organizēto kultūras notikumu programmu paudis arī ietekmīgais britu žurnāls “National Geographic”, Tartu nosaucot par vienu no 2024. gada populārākajiem kultūras galamērķiem pasaulē, uzsverot, ka paši igauņi jau sen uzskatījuši Tartu, pilsētu, kas atrodas vien 110 jūdžu attālumā no galvaspilsētas Tallinas, par savas valsts kultūras un intelektuālo sirdi, un tieši Tartu atrodoties gan augstākās klases muzeji, gan veldzējošas kafejnīcas un, protams, Igaunijas vecākā universitāte.
Visā Dienvidigaunijā
Atklāšanas svētki apmeklētājus aicināja arī Pelvā, Kanepi un Repinā; arī Otepē, par kuru igauņi mēdz teikt, ka, pirms ceļot uz Parīzi, esot vērts aizbraukt uz Nūstaku, kāds reiz bijis Otepē mazpilsētas nosaukums. Otepē, kura arī Latvijā pazīstama kā Igaunijas ziemas galvaspilsēta, svinot “Tartu 2024”, norisinājās jau 12. Ziemas nakts dziesmu svētki, kuros piedalījušies 50 kori ar vismaz 1000 dziedātājiem. Arī Valgā vietējos iedzīvotājus un, protams, turpat aiz robežas dzīvojošos latviešus esot izklaidējuši dažādi koncerti. Aizsākot Eiropas kultūras galvaspilsētas gadu, Tartu pilsēta un visa Dienvidigaunija dimdējusi mūzikas ritmos, sanākušie baudījuši arvien gardos Igaunijas pavāru ziemeļnieciskos ēdienus un dzērienus, skanējušas runas, dzeja, dziesmas, uzstājušies aktieri, mūziķi un mākslinieki.
Vairāk par notikumiem Tartu 2024: “https://tartu2024.ee/en/”. Jāpiebilst vien, ka organizatori, cerams, drīzumā plašo notikumu klāstu sāks publicēt arī latviski. “Kultūrzīmēs”, protams, sekosim līdzi “Tartu 2024” notikumiem.
Uzziņa
2024. gadā trīs Eiropas pilsētas ir Eiropas kultūras galvaspilsētas – Tartu (Igaunija), Bādišle (Austrija), un Būdē (Norvēģija).
Būdē šajā nedēļas nogalē (2.–4. februārī) atklās savu Eiropas kultūras galvaspilsētas gadu.
