Svina pulveris 1
18. gadsimta sākumā kādā mirklī pēkšņi par vispārēju skaistuma ideālu kļuva tieši sejas krāsa, un attiecīga efekta sasniegšanas nolūkā tam ļoti noderīgs izrādījās īpaši pagatavots svina pulveris, kas visa cita starpā vēl arī lieliski nomaskēja praktiski visus defektus ādā, padarot to gludu un patiešām samtainu.
Anglijas karalienes Elizabetes I sejas tonālais krēms tika izgatavots no baltā svina un etiķa. Skaistumkopšanas līdzekļi, ko izmantoja ādas balināšanai, saturēja sēru, terpentīnu un dzīvsudrabu. Šīs toksiskās sastāvdaļas darīja savu, padarot ādu pelēku un grumbainu. Lai to novērstu, lietoja olu baltumu, kas padarīja seju marmora maskai līdzīgu…
Tiesa, vispār šādu pulveri sāka lietot jau Senajā Ēģiptē, kad sievietes gluži kā aptrakušas centās panākt, cik vien iespējams, baltu vai vismaz bālu sejas krāsu, kas it kā īpaši uzsverot aristokrātisku izcelšanos, un tas kā priekšstats un tradīcija pārceļoja arī uz vēlākajiem gadsimtiem. Un, izrādās, no tā nespēja atturēt pat skumjā statistika, kas pauda: tāda svina pulvera lietotājām pēc neilga laika cita pēc citas atteicās darboties dažādas organisma sistēmas un iekšējie orgāni, un jau varēja pamalē saskatīt tuvojamies to kaulaino rēgu ar izkapti rokā. Toties zārciņā tāda daiļava patiešām izskatījās gaužām glīta – maksimāli bāla un aristokrātiski nesatricināma…
