Pēdu nosiešana 1
Un tad vēl zināms arī kāds ļoti eksotisks, bet jau pavisam nežēlīgs mākslīgās “skaistināšanas” paņēmiens. To izgudrojuši un ieviesuši ķīnieši, kuri vispār ir slaveni ar virkni dažādu “interesantu” tradīciju.
Šajā gadījumā kaut kad pirms vairākām tūkstošgadēm ķīniešu meitenēm vecumā no trīs līdz desmit gadiem sāka ļoti stingri nosiet kāju pēdas – lai tās izaugtu pavisam maziņas, gluži kā Pelnrušķītei. Tādas smukās kājiņas tad dēvēja par “zelta lotosiem”. Lai gan realitātē sanāca visnotaļ atbaidoša kroplība, kas patiesībā bija pilnībā neatgriezeniska pēdas deformācija un vairs nekad neizārstējams klibums. Vēlāk daudzas sievietes līdz pat mūža beigām tā arī nespēja pašas vairs staigāt, pārvietojoties tikai ar citu cilvēku palīdzību…
Patiesību sakot, pat mūsdienu ķīnieši paši tagad lāgā nespēj paskaidrot, kādā nolūkā tas darīts, jo vispār jau esot tā, ka sieviešu kājiņas (ieskaitot pēdas) ķīniešu vīrieši tāpat nekad neredzēja, jo to aplūkošana bija uz visstingrāko aizliegta. Proti, dzīvesbiedrs savas sievas kājas redzēja tikai un vienīgi apavos, kuros cita starpā viņa arī gulēja! Bet to jau varēja paciest, jo vispār viņa tomēr bija tikusi pie vīra… Tostarp tās senās ķīnietes, kurām saglabājās “nestandarta” lielās jeb dabiskās kājas, varēja tikai kalpot kungiem un ne uz ko vairāk nevarēja cerēt.
Vispār jau ļoti dīvaina tradīcija: papriecāties par dāmu kājiņām nedrīkst, toties kropļot tās atļauts uz nebēdu.
Var piebilst: viena no versijām pauž, ka šo skarbo modi savulaik ieviesis ķīniešu imperators Taizongs aptuveni pirmajā tūkstošgadē pirms mūsu ēras, kā arī to, ka vispār jau šo baiso un patiešām barbarisko tradīciju gluži oficiāli aizliedza tikai 1950. gadā, taču tas nekādā gadījumā nenozīmē, ka tās atbalsis vēl joprojām nebūtu dzīvas daudzu ķīniešu sirdīs.
