Tārpi 1
Runājot par tārpiem un to iespējamo noderīgumu, vispirms, protams, nāk prātā makšķerēšana. Vēl patlaban daudzviet sākts runāt, ka tos vispār arī ārpus Āzijas varētu lietot pārtikā. Un tamlīdzīgi. Bet, izrādās, tie dažkārt patiešām arī nokļūst cilvēka organismā, taču ne jau kaut kā īpaši kulināri apstrādāti, bet gan pilnībā dzīvā veidā. Kā tas iespējams? Jautājiet atkal sievietēm – viņas zina, kā, piemēram, efektīvas notievēšanas nolūkā apzināti izmantot… lenteņtārpus.
Vispirms gan laikam jāveic neliela bioloģiskā atkāpe. Lentenis ir parazīts, kuram ārkārtīgi patīk dzīvot siltasiņu organismos. Ja izdevies iekārtoties šādā “siltajā vietiņā”, tāds parazīts tur dzīvo ne sliktāk par, piemēram, dienderiem maksas iekasētājiem par auto novietošanu pilsētas ielmalās: labi jūtas, barojas, vairojas, aug un attīstās, dažkārt sasniedzot sešu metru garumu un tikpat lielu svaru kilogramos. Izšķiramas divas galvenās lenteņu sugas: vērša lenteņi un cūkas lenteņi. Taču šādi zinātniskie nosaukumi nekādā gadījumā nenozīmē, ka tiem patīk tikai un vienīgi šie divi dzīvnieki. Nē, tiem ļoti patīk arī cilvēki. Un dažām labām tie ļoti patīk… Nokļūstot dzīvnieka vai cilvēka organismā, tāds tārps tur uz palikšanu piesūcas pie barības vada sieniņām, un kopš tā mirkļa var droši uzskatīt: tagad saimnieks tur ir viņš un neviens cits! Tādos apstākļos jūtoties neizmērojami labi un ērti, lentenis sāk aktīvi no tādējādi pakļautā organisma uzsūkt barības vielas un asinis. Un tas ir viens no iemesliem, kāpēc tādos gadījumos cilvēks pēkšņi sāk nenormāli (vai arī kādam jeb kādai visnotaļ vēlami un patīkami) novājēt.
Un tagad potenciāli visaizraujošākais: kā jau jebkura dzīva būtne, lentenis barojas un izkārnās turpat, kur mitinās! Šajā gadījumā tieši cilvēka organismā. Tomēr laikam jau ļaunākais ir tas, ka
lentenis spēj brīvi ceļot pa visu organismu pilnībā atbilstoši savai “vēlmei”, vienlaikus savā ceļā secīgi sabojājot aknas, nieres, muskuļus, acis un visbeidzot arī smadzenes.
Bet tas pēdējais, protams, faktiski jau ir pilnībā nepārsūdzams spriedums…
Taču, ja nu sanāk tā, ka lenteņa nesējs tomēr vēl ir pie pilnas apziņas, viņa dzīve pat ne tuvu vairs nav rožu dārzs, drīzāk visīstākā katorga un moku elle: mazasinība, imunitātes pazemināšanās un no tā izrietošā sirgšana ar aknu cirozi, dažādām infekcijas, kuņģa un zarnu trakta slimībām. Un vēl ir runa par krasu redzes pasliktināšanos, turklāt līdz pat tās pilnīgai zaudēšanai. Un vēl sāk izkrist mati. Un lūst nagi… Vārdu sakot, šeit “smukumkārajām” sievietēm tomēr ir krietna viela pārdomām, varbūt tomēr labāk palikt dabas dotajā veidolā un būt kaut vai mazliet tuklām, bet veselīgām, nevis īpatnēji slaidām un faktiski jau beigtām…
