Tarifu karalis bez kroņa? Sākam redzēt pirmās nopietnās “plaisas Trampa mūrī” 0
Prezidenta Donalda Trampa otrā amata termiņa pirmie mēneši bija pilni ar spilgtiem varas demonstrējumiem, kas vērsti pret Amerikas institucionālajiem stūrakmeņiem: kontrolēt lielo biznesu, piespiest ietekmīgus juridiskos birojus un augstskolas pakļauties, manipulēt ar vecākajiem sabiedrotajiem pasaulē, raksta Politico.
Vēl tikai dažas stundas pēc tam, kad viņš aicināja panikā nonākušos investorus un vēlētājus “nomierināties” un četrkāršoja savu apņēmību globālajā tirdzniecības karā, Tramps pēkšņi mainīja kursu — paziņojot par 90 dienu tarifu pauzi.
Tikai dažas stundas vēlāk Pārstāvju palātas spīkers Maiks Džonsons bija spiests atsaukt svarīgu budžeta balsojumu, konservatīvās frakcijas dumpja dēļ — neskatoties uz to, ka pats Tramps vairākkārt mēģināja pārliecināt svarīgos pretošanās dalībniekus.
Tas bija divkāršs trieciens mītam par Trampu kā visvarenu spēku, kas spēj piespiest gan partiju, gan valsti pielāgoties viņa gribai — no ekonomikas politikas līdz kabineta izvēlēm. Šonedēļ Tramps faktiski atzina, ka pastāv ierobežojumi viņa varai: tirgi un, ja paskatās rūpīgāk, arī viņa paša partija.
Runājot par tarifiem, viņa atkāpšanās bija pēkšņa, taču ne pārsteidzoša. Pēc nedēļas ilga haosa finanšu tirgos — no akcijām līdz valdības obligācijām — Tramps beidzot satrūkās, neskatoties uz iepriekš paustajiem solījumiem “neko nemainīt”.
“Es zinu, ko, pie velna, daru,” Tramps sacīja republikāņu kongresmeņiem otrdienas vakarā, lieloties, ka valstis viņam “bučo pakaļu”, lai panāktu tirdzniecības vienošanās.
Pēc notikušā Trampa atbalstītāji skaidroja šo atkāpšanos kā daļu no “plāna”. “Tas viss bija viņa stratēģija jau no sākuma,” sacīja finanšu ministrs Skots Besents, norādot, ka 75 valstis esot vērsušās pie Trampa, lai saņemtu atvieglojumus.
Un tomēr šis ir gadījums, kad Tramps jāuztver gan nopietni, gan burtiski: pats prezidents atzina, ka viņu satrauca straujā obligāciju cenu krišanās — atzīstot, kas reti izskan no viņa pašam mutes, ka viņam rūp sabiedrības viedoklis.
“Obligāciju tirgus ir viltīgs,” Tramps teica trešdien. “Es vakar vakarā redzēju, ka cilvēki sāk palikt nervozi… sāka raustīties.”
Un nē — ne tikai citi bija nervozi. Kāds Balto namu tuvu stāvošs avots apstiprināja: iekšēja panika par iespējamu haosa pārmēršanos uz valsts obligāciju tirgu — parasti uzticamu patvēruma vietu — bija tieši tas, kas lika Trampam pilnībā mainīt nostāju.
Taču ne tikai trešdienas apgrieziens atklāja plaisas Trampa politiskajā “bruņojumā”. Tā bija visa nedēļa, kas lika viņa atbalstam sašķobīties.
Sāksim ar kritiku no Trampa sabiedrotajiem Silīcija ielejā un Volstrītā, arī no tādiem, kas iepriekš bijuši viņa skaļākie fani. Īlons Masks, viens no viņa redzamākajiem padomdevējiem, it kā mēģinājis viņu atturēt no tarifu apsēstības, bet vēlāk publiski nosauca Trampa tirdzniecības padomnieku Pīteru Navarro par “stulbāku nekā ķieģeļu maiss”.
Hedge fondu magnāts Bils Akmens brīdināja par “pašu izraisītu ekonomisko kodolziemu” un apsūdzēja tirdzniecības sekretāru Hovardu Latniku par peļņu no sabrukušas ekonomikas. Neapmierinātība sasniedza pat “podkāstu brālību”, kas Trampam palīdzēja sasniegt jaunus vēlētāju lokus 2024. gada kampaņā: Barstool Sports vadītājs Deivids Portnojs apgalvoja, ka zaudējis 20 miljonus dolāru pēc jaunajiem tarifiem, bet Daily Wire vadītājs Bens Šapiro nosauca tos par “vienu no sliktākajiem ieviesumiem, kāds jebkad redzēts”.
“Ideja, ka tas automātiski nāks par labu Amerikas ekonomikai, ir aplama,” teica Šapiro. “Tā nav patiesība. Tāpat arī doma, ka tas masveidā atgriezīs ražošanu ASV — arī tā nav patiesība.”
Nemiers sāka izplatīties arī MAGA populistu intelektuāļu aprindās. Pro-tarifu ekonomists Orens Kass, kuram ir ciešas saiknes ar viceprezidentu Dž.D. Vansu, otrdien laikrakstā The New York Times publicēja brīdinājumu Trampam. Lai arī viņš atbalstīja prezidenta 10% globālo tarifu, Kass uzsvēra, ka administrācija rīkojas pārāk strauji, ieviešot papildus “savstarpējos” tarifus, kas varētu radīt maksimālu haosu piegādes ķēdēs.
Priekšstats par Trampa varas zudumu kļuva vēl izteiktāks Kapitolijā, kur šķiet, ka prezidenta stingrā kontrole pār paša partiju sāk atslābt. Pietiekami daudz republikāņu pievienojās demokrātiem, lai Senātā pieņemtu likumprojektu, kas atceltu Trampa tarifus pret Kanādu. Pēc tam septiņi republikāņu senatori, tostarp Trampa sabiedrotie Rends Pols (Kentuki) un Čaks Graslijs (Aiova), līdzsponsorēja likumprojektu, kas ierobežotu Trampa pilnvaras uzlikt tarifus bez Kongresa piekrišanas.
Tikmēr Pārstāvju palātas konservatīvie, kas līdz šim atbalstījuši Trampu gandrīz visos jautājumos — no Džonsona atkārtotas ievēlēšanas par spīkeru līdz pagaidu budžeta likumiem, kurus viņi gadiem asi kritizēja — novilka sarkano līniju balsojumā par būtisku budžeta jautājumu, satraukti, ka nesanem solītos izdevumu samazinājumus.
Vairāki pat noraidīja personīgu Trampa iesaisti. Kongresmenis Čips Rojs (Teksasa) sacīja Trampam, ka “neiesaistīsies spēlē” otrdienas tikšanās laikā Baltajā namā. Savukārt Andijs Heriss (Merilenda), Brīvības frakcijas priekšsēdētājs, pat atteicās no tikšanās.
Tikmēr pats Tramps, šķiet, kļūdaini mēģināja nomierināt neapmierinātos. Viņš publiski apņēmās 10 gadu laikā samazināt izdevumus par 1 triljonu dolāru – apmēram pusi no tā, ko konservatīvie pieprasa. Tad, otrdienas vakarā NRCC vakariņās, viņš nāca klajā ar tieši tādu frāzi, kas garantēti sanikno ideoloģiski motivētus konservatīvos:
“Aizveriet acis un vienkārši nobalsojiet,” viņš pavēlēja. “Tas ir fenomenāls likumprojekts. Beidziet izrādīties.”
Rezultāts bija paredzams: pēc veselas dienas sarunu un apspriežu ar abu palātu līderiem, neapmierinātie deputāti palika pie sava. Spīkers Džonsons bija spiests atliek balsojumu un meklēt plānu B.
Protams, tirgus haoss pēc “Atbrīvošanas dienas” varēja būt nozīmīgs faktors nemiera izplatībā. Bet nevajadzētu aizmirst politiķu dzīvības avotu — sabiedrības atbalstu. Trešdien publicētā Kvinnipjakas universitātes aptauja parādīja, ka amerikāņi plaši izturas skeptiski pret Trampa tarifu kampaņu. Jaunākā Economist/YouGov aptauja atklāja piecu procentpunktu pieaugumu Trampa neapmierinātības reitingā, sasniedzot 51%, pēc viņa paziņojumiem pagājušajā nedēļā.
Varbūt Trampa atkāpšanās no “savstarpējiem tarifiem” palīdzēs apturēt asiņošanu. Daudzi viņa iepriekš atturīgie kritiķi pēc viņa atkāpšanās paši mainīja viedokli. “Šis bija ģeniāli īstenots,” ierakstīja Bils Akmens. “Klasika, The Art of the Deal.”
Taču — varbūt arī ne. Tramps var sapņot par trešo termiņu, bet lielākā daļa republikāņu labi apzinās: viņš vairs nestāsies vēlētāju priekšā – bet viņi gan. Tāpēc, kad viņi redz vājināšanās pazīmes, kā tas bija šonedēļ, nav jābrīnās, ja pat MAGA uzticamākie sāk uzvesties brīvāk.
