Energoefektivitātes direktīvu par “bīstamu” tautsaimniecībai padarījuši tās ieviesēji Latvijā 26
Autores: Indra Lazdiņa, Dace Skreija/”Lursoft”
Latvijas valstij, uzņēmumiem, iedzīvotājiem, gan enerģijas ražotājiem, gan patērētājiem jau šogad bija jāsāk taupīt enerģiju. Jau vēstīts, ka Energoefektivitātes direktīva stājās spēkā 2014. gada 1. janvārī un paredz līdz 2020. gadam nodrošināt 20% ietaupījumu no ES enerģijas patēriņa.
Pateicoties Latvijas Daugavas kaskādei (HES), Latvija ir viena no zaļākajām valstīm Eiropā, tomēr vienlaikus mēs esam viena no energoneefektīvākajām valstīm. “Situācijas uzlabošanā tieši publiskajam sektoram valstij ir jārāda piemērs,” uzsver “Providus” pētnieks Reinis Āboltiņš. Tas varētu nozīmēt, piemēram, veidot pārdomātu mājokļu siltināšanas, nodokļu politiku, veidot normatīvo bāzi, kādas elektropreces lietot utt. Var veikt pārrunas ar Eiropas Komisiju, kas nodrošinātu pērn ekspluatācijā nodoto koģenerācijas staciju radītā enerģijas ietaupījuma atzīšanu par direktīvas ieviešanas pasākumu. Tomēr Ekonomikas ministrija, kurai jāizstrādā galīgais piedāvājums, kā direktīvu ieviest, galveno smagumu, šķiet, cenšas uzlikt komersantiem.
Komersanti pretojas
Šobrīd lielāko trauksmi ceļ siltumapgādes uzņēmumi. Pētījumā, ko veica auditorkompānija “Ernst & Young”, secināts, ja Energoefektivitātes direktīva Latvijā tiek ieviesta tā, kā to piedāvā Ekonomikas ministrija, gāzes, siltuma un elektrības tarifi būtiski celsies. “Siltumenerģijas ražotājiem, īstenojot paredzētos energoefektivitātes pasākumus, siltumenerģijas tarifs gala patērētājiem neizbēgami pieaugs par 5 līdz 25%,” uzsver Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas (LSUA) prezidents Ilmārs Rūsis.
“Pēc būtības tiek plānots par pienākumu siltumapgādes uzņēmumam investēt sava klienta īpašumā. Nekur netiek apskatīts, no kurienes tiks ņemta nauda tām investīcijām. No peļņas? Tas nozīmē, ka siltumuzņēmumu akcionāri brīvprātīgi atteiksies no tā, kas viņiem pienākas. Kāpēc akcionāriem, kas investējuši siltumapgādē, vajadzētu brīvprātīgi no kaut kā atteikties,” jautā SIA “Liepājas enerģija” valdes loceklis Jānis Bērziņš. Liepājā pirms četriem gadiem siltuma tarifs bija viens no augstākajiem Latvijā, kopš tā laika SIA “Liepājas enerģija” investējusi vairāk nekā 30 milj. eiro, uzbūvējusi divas koģenerācijas un vienu dabasgāzes staciju, biomasas katlumāju, ir nomainītas maģistrālās siltumtrases. “Esam līdz ausīm parādos bankām, un peļņa ir nepieciešama, lai tos atdotu. Ja mums jāstrādā citādi, jāveido papildu izmaksas, varam nonākt situācijā, ka bankas ar to nav mierā. Otrs ceļš ir celt tarifus, lai uzlabotu energoefektivitāti dažu klientu īpašumos, taču jāmaksā būs visiem, arī tiem, kas savu energoefektivitāti jau ir sakārtojuši, paņemot bankā kredītus,” ir sašutis J. Bērziņš.
“Pārāk daudz jautājumu, uz kuriem nav atbilžu. Piemēram, vai mēs kā pašvaldības uzņēmums drīkstam guldīt privātīpašumā, jo tas ir gala patērētājs, ja citi likumi to liedz,” norāda SIA “Vangažu sildspēks” valdes locekle Ina Bērziņa-Vieta.
Jāiesaista iedzīvotāji
“Mājsaimniecību sektorā iedzīvotāji ir ārkārtīgi kūtri, lai veiktu energoefektivitātes pasākumus, siltinātu mājas, savestu kārtībā ventilāciju utt. Diemžēl Latvijā “pātaga” strādā labāk nekā “burkāns”. Piespiedu mehānismiem ir jābūt, lai iekustinātu šo iesīkstējušo sistēmu un uzskatus, kā arī kliedētu bailes no energoefektivitātes pasākumiem. Cilvēki baidās uzlabot dzīves kvalitāti, celt īpašuma vērtību. Ja šos pasākumus īstenotu ar energoservisa kompāniju starpniecību, tad šīs izmaksas, kas tiek pārmaksātas par patērēto enerģiju, nebūtu nekādas vai būtu minimālas,” tā R. Āboltiņš.
“Elektroenerģijas jomā pie mums var visai maz ietaupīt, jo Latvijā uz vienu iedzīvotāju elektroenerģijas patēriņš jau tā ir viens no zemākajiem Eiropā un, komfortam augot, elektrības patēriņš augs. Paradokss ir tajā, ka būs jānodrošina vairāk elektrības iekārtām, kas nodrošinās to, ka tērējam mazāk citas enerģijas.”
Uzziņa
2013. gada 26. novembrī valdībā apstiprinātā koncepcija par Energoefektivitātes direktīvas pārņemšanu paredz:
valsts iesaistīšanos gala patērētāju energoefektivitātes pasākumos, kas ļautu ietaupīt 1,5% no tiem piegādātās enerģijas;
ES struktūrfondu atbalstu mājokļu, publisko un ražošanas ēku renovācijai;
no 2014. gada katru gadu renovēt 3% no to valstij piederošo ēku kopējās platības;
pienākumu siltuma, gāzes un elektroenerģijas piegādes komersantiem piedalīties energoefektivitātes paaugstināšanā, sniedzot patērētājiem informatīvu un finansiālu atbalstu;
komersantiem vai nu pašiem sadarboties ar patērētājiem, vai iemaksāt valsts izveidotā energoefektivitātes fondā.
Avots: Ekonomikas ministrija
