Taps studiju programmu reitings 0
Visu augstskolu beidzējiem dažās specialitātēs būtu jāliek vienots kvalifikācijas eksāmens. Tas palīdzētu uzlabot augstākās izglītības kvalitāti. Šāds viedoklis izskanēja Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) notikušajā diskusijā “Augstākās izglītības vērtēšanas metodika, tās turpmākās attīstības stratēģija un juridiskās izglītības nākotne”.
Visiem juristiem – vienu eksāmenu?
Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas dienesta (AIKNC) vadītājs Juris Dzelme teica, ka patlaban notiekošā studiju programmu vērtēšanas procesa ietvaros par vienota kvalifikācijas eksāmena ieviešanu nav domāts. Viņš pieļāva, ka visās augstskolās izskolotie jaunie juristi varētu kārtot kvalifikācijas eksāmenu, turklāt dažādās specializācijās. Taču varētu būt arī vienots eksāmens, bet diploma pielikumā uzrādītos, kādus tieši studiju kursus jaunais jurists apguvis.
Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra sacīja, ka no kvalifikācijas eksāmena jēga būs tikai tad, ja tajā vērtēs jaunā speciālista prasmi un kompetenci, nevis tikai zināšanas kā patlaban.
Diskusijas laikā izskanēja, ka Gruzijā izdevies samazināt to augstskolu skaitu, kas sagatavo juristus, ieviešot vienotu kvalifikācijas eksāmenu. Vienots valsts eksāmens jākārto arī tiem, kuri vēlas iegūt mediķa vai pedagoga kvalifikāciju. Ja eksāmens nav nolikts, diplomu saņemt nevar. Esot ierasta prakse, ka no vairāk nekā 1000 eksaminējamiem pārbaudījumu iztur tikai nepilns simts. Kopš ieviesta šāda kārtība, augstskolas, kurās pasniedzēji tikai saņēma algu un parakstīja dokumentus, zaudēja studentus un bija spiestas likvidēties.
Latvijā patlaban valsts eksāmenu kārto tikai jaunie juristi, kuri pabeiguši Latvijas Universitāti. Citās augstskolās pieeja juristu eksaminēšanai ir dažāda. RSU arī studiju noslēgumā jānokārto komplekss eksāmens, bet ir augstskolas, kur pie jurista diploma tiek, tikai aizstāvot kvalifikācijas, bakalaura vai maģistra darbu. RSU Juridiskās fakultātes dekāns Andrejs Vilks uzskata, ka ieviest vienotu kvalifikācijas eksāmenu būtu sarežģīti, jo augstskolu piedāvātās tiesību zinātņu studiju programmas nav identiskas.
Protams, varētu būt vienots eksāmens, kurā būtu iekļauti jautājumi tiesību teorijā, tiesību vēsturē, taču ar šo tēmu pārzināšanu nepietiek, lai būtu kvalificēts jurists. Viņš norādīja, ka daudzi juristi strādā reglamentētajās profesijās; kļūst par advokātiem, tiesnešiem, notāriem. Tad tik un tā jāliek eksāmens.
A. Vilks pieminēja citu problēmu – daudzas privātās mācību iestādes piedāvā koledžas līmeņa juridisko izglītību un piešķir kvalifikāciju “jurista palīgs”. Tāpēc rodas juristu pārprodukcija.
Zinās, cik ir pasniedzēju
Liela daļa diskusijas bija veltīta studiju programmu vērtēšanai kopumā. Kā zināms, šo procesu vada un organizē Augstākās izglītības padome, sadarbojoties ar AIKNC un Izglītības kvalitātes valsts dienestu (IKVD), kas apkopos vērtēšanas procesā iegūtos datus par studiju programmām.
IKVD vadītājs Aivars Stankēvičs stāstīja, ka pirmo reizi tiks apkopota tik visaptveroša informācija par studiju programmām. Piemēram, būs skaidri redzams, cik Latvijā ir pasniedzēju un kāds ir viņu darba slodzes apjoms. Taču apkopotā informācija nebūtu uzskatāma par pilnvērtīgu datu bāzi, turklāt tā netiks atjaunota un to uzturēs tikai piecus gadus.
Zināms, ka pēc vērtēšanas pabeigšanas Ministru kabinets apstiprinās studiju virzienus, kādi apgūstami katrā augstskolā. J. Vētra paredzēja, ka par šo lēmumu varētu būt strīdi – it sevišķi gadījumos, kad augstskola kādā studiju virzienā piedāvā tikai vienu studiju programmu.
J. Vētra minēja Daugavpils Universitātes (DU) piemēru. Šajā augstskolā veselības aprūpes virzienā iespējams studēt tikai programmā “Fizioterapija”. Taču DU jau nolēmusi šo situāciju risināt un turpmāk šo studiju programmu īstenot sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitāti, kas “nodrošinās medicīnisko pusi”. J. Vētra aicināja arī citas augstskolas “būt atvērtām sadarbībai”.
Konkurētspēju atklās rudenī
Bija jūtams, ka jo sevišķi augstskolu pārstāvjus nodarbina augstskolu ranžēšana pēc to konkurētspējas vai reitingu veidošana vērtēšanas procesa noslēgumā. Valdības noteikumos par studiju programmu izvērtēšanu teikts, ka vērtētājiem jānosaka kvalitatīvākās studiju programmas ar “atbilstošu kapacitāti un atbilstošiem kvantitatīviem un kvalitatīviem darbības rezultātiem to turpmākai īstenošanai un ilgtspējai”, kā arī “kvalitatīvākās, eksportspējīgās studiju pro- grammas”.
J. Vētra bilda, ka konkurētspēju nevērtēs AIP, valdība likusi šo pakalpojumu iepirkt no kāda neitrāla vērtētāja. AIP pārstāvis uzsvēra, ka būs jāizvēlas lētākais piedāvājums, liekot saprast, ka neko labu jau no lētākā nevar gaidīt. Reitings varētu tikt veidots tikai rudenī, lai tas neiespaidotu tuvākā studiju gada uzņemšanas rezultātus, “jo par ranžēšanas metodiku būs gana daudz jautājumu”.
J. Dzelme uzskata, ka nebūtu korekti salīdzināt dažādus studiju virzienus, vienalga, vai pēc pasniedzēju zinātnisko publikāciju skaita vai izmaksām uz vienu studentu. Salīdzināšana tātad varētu notikt tikai viena studiju virziena ietvaros. Kaut arī studiju programmu vērtēšanai no Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem piešķirts vairāk nekā viens miljons latu, J. Vētra teica, ka studiju programmu vērtētājiem jābūt taupīgiem, jo naudas ir trīsreiz mazāk, nekā izmaksātu visu šo studiju programmu izvērtēšana akreditācijas procesā.
J. Dzelme bilda, ka grūtības sagādā vietējo ekspertu atrašana. Parasti studiju programmu akreditācijā tiek iesaistīti citu augstskolu pārstāvji, bet tagad, tā kā studiju programmu vērtēšanas process visās augstskolās ir vienlaikus, augstskolās strādājušie ekspertu pulkā netiek aicināti, lai izvairītos no interešu konflikta.
