Egils Līcītis: Vai Cilinski piespiedīs uz politkorektumu? 13
Krievijas televīzijas Rīgā jau ieradušās, ekrānā plaša vieta atvēlēta eirodeputātei Ždanokai priekšlasījumiem par atbalstu Krimas cilvēku taisnajai vēlmei, par tiesībām krievu skolām pastāvēt Latvijā, zobu griešanai par krievu valodas ierobežošanu. Nebūs ilgi jāgaida, līdz Maskavas reportieri uzmeklēs ļautiņus, kuri sarakstījuši petīciju par Latvijas pievienošanos Krievijai, taps sižeti uz urrā. Uz vērienīgo filmēšanu ierindā ir vecie interfrontes kadri, ideoloģiski apkalti antifašisti, kā arī jauni, dedzīgi, kareivīgi apsūnojušo provokāciju un demagoģijas atbalstītāji, kuri feini runā latviski – beiguši skolas Latvijas izglītības sistēmā. Tiks atritināti kilometriem Georga lentīšu, attīti Krievijas karogi, sarkanās flagas, un impēriski noskaņotais pūlis kā stafetē pārceļos no pasākuma uz pasākumu, kā viņi tās dēvē – mierīgajās demonstrācijās.
Maskavas “kinošņiki” nepraktizē otra viedokļa paušanu. Ne vārds netiek bilsts, ka Latvijā ir arī nosodītāji Kremļa agresijai, un vismaz daži latvieši vēl gribētu dzīvot savā valstī, latviskā Latvijā, nevis kaut kam “pievienoties”. Taču saceltajā ambrāžā tikai izretis izskan “Rīgas viedoklis”, un valdībai nedara godu, ka tā necenšas aizdambēt melu straumi. Itin kā steidzamākie darbi tika sadalīti, Ukrainas konfliktam iesākoties. Jāstiprina valsts pamati ar Satversmes ievada pieņemšanu, jānoliedz ar likumu naida runa, un sprieda, ka kādam no augstākajiem vadītājiem derētu tā kā vērsties pie Latvijas krieviem. Tādu vadītāju, kas dotos tik riskantā ceļojumā, neatradās. Kā Levita kungs atzīmēja – mūsu lielākais ienaidnieks ir pašu mazdūšība, un politiķiem nevajadzētu skurināties, ka tas nav viņu adresē. Tā vietā, lai atmaskotu provokatorus, valdošā partija dzīrusies izmeklēt NA ministra “Cilinska lietu”, ja viņš piedalīšoties 16. marta leģionāru gājienā. To varot traktēt kā “atbalstu fašismam”. Būšot nevēlama reakcija Rietumos. Tādējādi “Vienotība” ar premjerministri priekšgalā ieslīgusi no zila gaisa grābtos laipnu “draugu” apgalvojumos, itin kā Latvijā iemājojis neonacisms, notiekot fašisma atdzimšana vai velns zina kas. Tās ir klajas, viegli apgāžamas muļķības. Kam Cilinskis rēgojas kā “fašistu” atbalstītājs, lai padomā, ka krievu TV sižeti būs šā vai tā. Traktēs, kā vajag. Safilmēs vajadzīgajā klišejā, vai ministrs ies pie pieminekļa vai paliks politkorektos mājās sēdētājos. Un, ja ķeras klāt Nacionālās apvienības ministram, tad taču jāatlaiž arī Druvietes kundze! Valdība apņēmusies līdz 2018. gadam latviskot skolas, Izglītības ministrija gatavo reformu, bet tā raisīšot demonstrāciju lavīnu, kur pirmais pikets zem ministres logiem jau bija. Tas arī ir situācijas apdraudējums, to var ieskaitīt par nacionālradikāļu “plosīšanos”, krievvalodīgo bērnu apspiešanu – kas vien ienāks prātā Ždanokas piekritēju vienvirziena fantāzijās. Ir cemme, ka nenotiek asa pretdarbība čuguna liešanai un manipulācijām.
