Latvijas Nacionālais mākslas muzejs taps ilgāk un dārgāk 0
“Rekonstrukcijas un būvniecības darbi Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (LNMM) noris gadu un šobrīd apgūti ap 25% līdzekļu,” vakar LNMM būvobjektā sanākušajiem preses pārstāvjiem pauda Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs. Patlaban turpinās darbi pie jaunā divstāvu pazemes apjoma būvniecības parka pusē un arī rekonstrukcija esošajā muzeja ēkā.
Jaunbūvētajā pazemes daļā jau redzamas jauno izstāžu zāļu un restaurācijas darbnīcu telpu aprises – iebetonēta daļa pamatu plātņu, kā arī ārsienas un starpsienas. Uzsākta arī pirmā pagrabstāva pārseguma betonēšana. Paralēli jaunbūvē noris inženierkomunikāciju atvērumu un trasējumu izbūve, kā arī hidroizolācijas un siltināšanas darbi. Muzejā ēkā teju pabeigti demontāžas, ailu atvērumu un pastiprināšanas darbi. Turpinās logu vērtņu, rāmju restaurācijas darbi. Vestibila griestu, sienu, durvju portālus attīra no krāsojuma slāņiem, un tiek siltināts un atjaunots kupola jumts, kura apdarei jau piegādātas pirmās titāncinka zvīņas.
Pērn vasarā muzeja rekonstrukcijas darbos sakarā ar kļūdainiem hidroģeoloģiskajiem datiem radās sarežģījumi – neplānots gruntsūdeņu spiediens, kā dēļ uz vairākām nedēļām darbi tika pārtraukti. Būvdarbu projekta vadītājs Valdis Koks skaidroja: lai atrisinātu šo problēmu, nācies ievērojami – par teju desmit metriem – samazināt enkurpāļu iebūves dziļumu, kā arī palielināt pamatplātnes biezumu par pusmetru. Tiesa, mainoties tikai tehniskais risinājums, kas nozīmē, ka pēc pabeigšanas ēka izskatīsies, kā sākotnēji ieplānots.
Rakšanas darbu gaitā būvnieki saskārās ar vēl kādu problēmu – muzeja vēsturiskās ēkas sienās parka pusē parādījās plaisas. Tāpēc uz laiku iestrēguši tālāki pazemes stāvu rakšanas darbi.
Pirms atsākt rakšanas darbus pie ēkas erkera zonas, kur iecerēts izbūvēt kravas liftu, projektētāji meklējuši risinājumus, kā turpmāko rakšanas darbu laikā pasargāt vēsturisko ēku no plaisāšanas. V. Koks pauda, ka projektētāji risinājumu jau atraduši, taču tas vēl ir ekspertīzes procesā. “Tikai tad, kad būs izrakta visa pazemes apjoma būvbedre un iegūts apstiprinājums, ka pilnīgi nekādas ēkas svārstības nenotiek, varēsim intensīvāk ķerties klāt esošās muzeja ēkas iekšdarbu un fasādes restaurācijai,” sacīja V. Koks. Nemitīgi diennakts režīmā tiekot veikts ēkas plaisu monitorings, un pēdējā mēneša laikā svārstības nav novērotas.
Zināms, ka sarežģījumi radīs papildu izmaksas, un arī sākotnējais remontdarbu pabeigšanas termiņš – 2015. gada vidus – tāpēc tiek atlikts vismaz par pusgadu. Precīzu projekta nodošanas termiņu O. Burovs sola paziņot vasaras beigās. Pagaidām viņš prognozē, ka 2016. gada 4. maijā gleznām jau vajadzētu būt pie muzeja sienām un notikt tā svinīgajai atklāšanai.
Attiecībā uz papildu tēriņu piedzīšanu no apdrošinātājiem vai projektētājiem, kas kļūdaini noteikuši grunts stāvokli, kā O. Burovs, tā Rīgas mērs Nils Ušakovs izteikumos ir piesardzīgi, norādot, ka šo iespēju izvērtējot juristi. “Šie papildu darbi būtu jāveic tik un tā, vienīgais jautājums ir, ka tie nebija laikus prognozēti,” pauda Ušakovs.
Uzziņa
Muzeja ēkas rekonstrukcijas, restaurācijas un jaunbūves projekta pasūtītāji ir Rīgas domes Īpašumu departaments, savukārt būvniecības un restaurācijas darbus veiks būvfirma “RE&RE”.
Objektā katru dienu darbojas ap 90 darbinieku.
Projekta kopējās izmaksās ir vairāk nekā EUR 34 milj., no kuriem aptuveni 21,3 miljoni ir Rīgas domes finansējums, 13,1 milj. – Eiropas Savienības līdzekļi, bet valsts piešķirtais finansējums ir EUR 346 000.
Visus papildus radušos tēriņus segs Rīgas dome.
