Taps deputātu kļūdu labošanas birojs 8
Saeimā diskutē par ieceri veidot īpašu institūciju, kas nodarbotos ar parlamenta pieņemto likumu izvērtēšanu. Plāns paredz algot ekspertus, kuri nodarbosies ar deputātu pieļauto kļūdu izķeršanu.
Par šādas iestādes nepieciešamību tautas kalpi aizdomājušies pēc septembrī Saeimā notikušās notāru konferences “Parlamenta lēmumu ietekmes ex post analīze”. Konferencē un tai sekojušajās diskusijās deputāti un eksperti secinājuši: pirmslikumdošanas analīzei Latvijā vēl ir kādas iestrādes, bet pēclikumdošanas (jeb juristu akadēmiskajā žargonā ex post) analīze tikpat kā nepastāv. Un uzreiz dzima doma – jāveido jauna iestāde pieņemto likumprojektu izvērtēšanai. Deputāti jau vairākkārt paguvuši saiet ragos par to, kā veidot jauno iestādi un kam tas būtu jādara. Tikmēr ierindas pilsoni, visticamāk, māc neizpratne par to, kādēļ šāds ex post birojs ir nepieciešams, un bažas par to, cik tas izmaksās.
Šajā gadījumā varētu salīdzināt Saeimu ar autoražotni, kas algo speciālistu brigādi (mehāniķus, profesionālus šoferus, drošības ekspertus, mārketinga speciālistus utt.), kuru galvenais uzdevums ir nemitīgi pārbaudīt un testēt jau tirgū palaisto auto, lai atklātu un novērstu pieļautos defektus, pirms tie nodarījuši postu auto lietotājam un katru nākamo modeli varētu uzlabot. Saeimas “ražotais produkts” ir likumi, un tiem arī esot nepieciešama sava testētāju brigāde, kas pēc likuma stāšanās spēkā sekotu līdzi statistikai, intervētu iesaistītās amatpersonas un organizācijas, vērotu, vai tiek sasniegti likuma anotācijā norādītie mērķi un tamlīdzīgi. Iespējams, ka šāds profesionāls izvērtējums būtu savlaicīgāk pievērsis parlamenta uzmanību tam, ka Valsts būvinspekcijas likvidēšana novedīs pie visatļautības būvniecībā, bet Imigrācijas likuma grozījumi ļaus iegūt uzturēšanās atļaujas arī par viltus darījumiem.
“Pašreiz Latvijā praktiski neviens neseko līdzi tam, kā strādā pieņemtie likumi,” nepieciešamību pēc jaunās institūcijas skaidroja Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (“Vienotība”). Tam piekrīt arī citu partiju pārstāvji, bet domstarpības sākas jautājumā, kā šādu iestādi veidot. Izskanējuši vismaz pieci dažādi varianti. Piemēram, ka Saeimā jāveido jauna struktūrvienība ar pieciem darbiniekiem, jāpastiprina Saeimas Juridiskais birojs, jāveido starpdisciplinārs zinātnisks institūts, kas veiktu pētījumus. Par izmaksām pašlaik runāt esot pāragri, bet, pēc Saeimas kancelejas sākotnējiem aprēķiniem, likumu analīzes biroja izveidei Saeimā būtu nepieciešami aptuveni 110 000 latu gadā. No tiem 103,3 tūkstoši latu būtu nepieciešami piecu darbinieku algām, bet 6,6 tūkstoši latu – materiāltehniskajam nodrošinājumam. Pēc Saeimas Juridiskā biroja aplēsēm, likumprojektu analīzei gadā būtu nepieciešami 105 līdz 210 tūkstoši latu. Juridiskā biroja atzinumā arī ieteikts, ka likumu analīzes iestādē vismaz vienam darbiniekam jābūt juristam, dažiem auditoriem, vienam politikas novērotājam (īpaši ar administratīvā sloga novērtēšanas pieredzi) un ekonomistam.
Vairāku Eiropas valstu parlamentos līdzīgas institūcijas jau izveidotas. Piemēram, Zviedrijas Riksdagā par likumu ex post vērtēšanu atbild īpaša Parlamentārā vērtēšanas un pētniecības nodaļa. Šveicē ar to nodarbojas Parlamenta vadības kontroles nodaļa, bet Lielbritānijā ex post vērtēšanu veic parlamenta komiteju personāls, piesaistot speciālistus, kā arī izveidota īpaša Novērošanas nodaļa.
