Tantra: dzīvesveids, apvienojot garīgumu, mīlestību un seksualitāti 0
Autore: Anand Sarita, tantras pasniedzēja. Tulkojusi Ieva Zariņa
Tantra ir “karstā” tēma. Joka pēc – pamēģini saviem draugiem, paziņām vai kolēģiem paziņot, ka esi aizrāvies ar tantru. Viņu reakcija noteikti tevi izklaidēs – savilktas uzacis un pat šoks, šausmas, pretīgums vai pārliecīga ziņkāre. Kālab tā?
Galvenokārt tādēļ, ka ļaužu vidū valda uzskats – tantras vienīgais interešu objekts ir sekss, turklāt grupveida sekss vai kādas citas izlaidības. Sabiedrībā, kurā plaukst un zeļ pornogrāfija, jābrīnās par tik vētrainu reakciju, piesaucot tantras tēmu. Cilvēki nekādi nespēj sagremot faktu, ka tantra iemantojusi slavu arī kā garīguma ceļš. Šādu atziņu noraida tie, kas vēlas saglabāt status quo.
Pēdējos 20 savas dzīves gadus esmu aizvadījusi, cenšoties kliedēt maldīgos priekšstatus par tantru un izplatot labo vēsti – proti, tantra nekur nav pazudusi un turpina attīstīties, lai sniegtu savas atziņas visiem, kuru prāts gana atvērts tantrisko gudrību iepazīšanai. Tātad – kā tieši garīgo meklējumu ceļā seksualitāte apvienojama ar garīgumu? Kas īsti ir tantra?
Tantras vēsture
Senās Indijas aizvēstures posmā – pirms šajās zemēs ieradās ārieši – teritoriju apdzīvoja augsti attīstīta civilizācija, kas mitinājās ar kanalizāciju aprīkotu pilsētu burvīgajos namos un pieprata smalkus mākslas un amatniecības darinājumus. Šie ļaudis pielūdza gan fallisku Dievu, kurš līdzinās tantriskajam dievam Šivam, gan Dievieti-Māti. Neviens nezina, vai tieši šīs civilizācijas laikā radušies pirmie tantrisko tradīciju priekšstati, taču šo ļaužu garīgā pieeja pavisam noteikti ietver zināmus tantras elementus.
Āriešu invāzijas rezultātā sākotnējā iedzimto indiešu pielūgsmes forma tika asimilēta vēdiskajā kultūrā. Radās vairāki novirzieni un atzari.
Dižie skolotāji smēlās atziņas savas pieredzes izpētē, atstājot mantojumā dziļas viedības caurstrāvotus traktātus un rakstus.
Tūkstošiem gadu gaitā tantras māksla un zinātne tika noslīpēta un attīstīta līdz pašai izmeklētākajai izpratnei par to, kā vienotā veselumā savijas dzīvība, sekss, mīlestība, nāve un garīgums. Pats vārds “tantra” cēlies no sanskrita. Tam piedēvētas vairākas nozīmes, piemēram, “aust”, “metodes” vai “transformācija”. To lieto, lai norādītu uz indes pārvēršanos nektārā vai bāzes metāla alķīmisko pārtapšanu zeltā.
Viņpus duālisma
Tantras adepti izmanto dažādus meditācijas paņēmienus, lai paši savā ķermenī atklātu nebeidzamas gudrības un absolūtās svētlaimes avotu. Mikrokosms tiek uzskatīts par makrokosma spoguli. Tādējādi it visas dzīves izpausmes iespējams pieredzēt kā dievišķu manifestāciju. Nav ne augstākā, ne zemākā. Nav spriedumu par to, kas labs un kas ļauns. Ir tikai meditācijas paņēmienu prakse. Ir tikai divējības saaušanās alķīmiskā transformācijā.
Aplūkosim jebkuru mūsdienu sadzīvē sastopamu duālisma piemēru. Diena un nakts, vasara un ziema, piedzimšana un nāve, ieelpa un izelpa, vīrietis un sieviete, sekss un gars.
Tantras adepti, itin kā ģēnija vadīti, aptvēra – ļaujot savā apziņā sastapties jebkuriem šāda veida pretstatiem, iespējams pieredzēt Dieva principu darbībā. Proti, iespējams kļūt vienotam ar Dievu. Šo stāvokli japāņi dēvē “satori”, hinduisti – “samadhi” vai “apgaismība”, savukārt tantras sekotāji – “mahamudra”. Mahamudra ir kā dižena, absolūtā kosmiskā orgasma izsaukta kustība.
Iņ un Jan seksualitāte
Vīrišķā čakru sistēma sagulst ar sievišķo gluži kā atslēga ar slēdzeni. Čakrās, kurās dominē vīrišķā enerģija, sievišķā enerģija ir uztverīgāka, savukārt čakrās, kurās spēcīgāka sievišķā enerģija, uztverīgāka ir vīrišķā.
Mīlēšanās māksla ir iespējama visā čakru sistēmā, īstenojot pilnu ekstāzes potenciālu.
Šādā savienībā mēs tiekam katapultēti izplatījumā – viņpus dualitātes, cauri mūsu kroņa čakrai. Pielietojot tantrisko paņēmienu izsmalcināto gudrību dažādās mūsu dzīves polaritātes izpausmēs, mācoties pacelties mūsu ķermenim dabiski piemītošo iņ un jan vilņu galotnēs, tiekam apveltīti ar neierobežotu svētlaimi. Sieviete, plūstoša savā iņ spēkā, būs tā, kura iniciēs tantrisko ceļu.
Vīrietis, kurš ir mierā ar savu jaņ enerģiju, kļūs par mīlas mākslas meistaru, nesot savā maģiskajā “gaismas zizlī” dievišķu spēku. Viens atdzims otrā – nebeidzamā apzinātas mīlestības lokā. Visvienkāršākais pilnīga seksuāla piepildījuma noslēpums – mīlas savienības laikā veltīt vienādi daudz telpas kā iņ, tā jan enerģijām.
Dubļi un lotuss
Tantrā sastopams kāds brīnišķīgs teiciens – apziņas lotoss izplaukst mūsu pamatinstinktu dubļos. Bez dubļiem nav lotosa. Seksualitāte un dzīvnieciskums sastopami jebkurā cilvēciskā būtnē. Tie kalpo kā auglīga augsne garīgai atmodai. Kā gan lotosam raisīties neauglīgā augsnē? To baro mūsu dzīvības pamatspēks. Apzināts sekss ir kā durvis uz mūsu pārapziņu. Patiesībā – ikviena mūsu maņu pieredze var kļūt par šādiem vārtiem, kas ved pie kosmiskās apziņas.
Iespējams, rietumnieku saprāts iestrēdzis tantras seksuālajā dimensijā vienīgi tāpēc, ka esam pārcietuši divus tūkstošu gadu ilgu seksuālu apspiestību.
Ietekmīgi indivīdi radījuši garīgu pasaules uzskatu, kurā tiek apspiests sievišķais, tādējādi ierobežojot cilvēcisko potenciālu tiešā veidā – seksuālas ekstāzes ceļā – sasniegt dievišķo.
Mans dārgais Skolotājs Ošo radījis grāmatu “No seksa līdz pārapziņai”. Jau pats nosaukums kodolīgi raksturo tantrisko dzīves redzējumu. Tantras metodes piedāvā veidni, kurā pretpolu savienība izsauc alķīmisku procesu. Šīs savienības alķīmijai sasniedzot noteiktu, smalku līmeni, mēs mostamies vienotībai ar veselo. Šādu pieredzi caurstrāvo nevainības un rotaļības dvesma.
Seksualitāte ir ārkārtīgi nozīmīga – kā jau mūsu pamatinstinktu dzīvības spēka enerģija.
Tā jāapgūst un jāpieņem, lai šī enerģija sāktu plūst visā mūsu miesā un visā mūsu esībā. Kopumā – mūsu ceļojums aizsākas ar seksu un virzās cauri sešiem spēka un potenciāla vārtiem.
Tie ir:
- sekss;
- emocijas;
- mūsu dvēseles aicinājums;
- mīlestība un līdzcietība;
- radošums;
- paplašināta apziņa, intuīcija, gaišredzība, gaišdzirdība, gaišjutība;
- orgasmiska vienotība ar veselo.
Mirkļa mūžība
Ķermenis vienmēr piederīgs pašreizējam mirklim. Šajā brīdī plūst mūsu asins. Šajā brīdī sitas mūsu sirds. Šajā brīdī ieplūst un izplūst mūsu elpa. Visos laikos mistiķi daždažādos veidos pūlējušies mūsu apziņu piesaistīt pašreizējam mirklim. Esot pašreizējā mirkļa apziņā, atlājas esības kvalitāte, kas stāv pāri laikam un prāta iespējām. Atklājas mūžība. Šādā stāvoklī mēs itin kā atceramies savu sākotnējo nevainīguma un brīnuma apziņu, tomēr aizvadām aizritošo mirkli pilnasinīgi un apzināti.
Vairākās tantriskajās pieejās ķermenis tiek izmantots, lai transportētu mūs pašreizējā mirkļa apziņā.
Kā piemērus var minēt Vigjāna Bhairava Tantras meditācijas – vairāk nekā 5000 gadu senie raksti nav zaudējuši aktualitāti arī mūsdienās.
“Kamēr glāsta tevi, Princese maigā, ieslīgsti glāstā kā mūžīgā dzīvībā.”
“Klausies, kad atklājas augstākā mistiskā mācība. Acis rāmas, ne reizi plakstus nemirkšķinot, tūliņ iemanto pilnīgu brīvību.”
“Sasniedzot dzīvīgu apziņu ar kādas maņas starpniecību, paliec šajā apziņā.”
“Klausoties stīgu instrumentu spēlē, sadzirdi to kompozīcijas centrālo skanējumu – visurklātesamību.”
“Vai – ik reizi, saplūstot ieelpai un izelpai, šajā mirklī pieskaries centram, kurā nav enerģijas un kas pārpilns tās.”
Ikviena no 112 Vigjāna Bhairava Tantrā aprakstītajām metodēm kalpo kā vārti uz atmodinātu apziņu. Pats interesantākais – tikai seši no tiem tiešā veidā saistīti ar seksualitāti.
No 30. maija līdz 2. jūnijam Ratniekos notiks Baltijas tantras festivāls.
