Tanku bučotāju kļuvis mazāk! Egila Līcīša feļetons 0
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Karalaika apstākļi ievieš korekcijas. Noskaidrojas, ka sabiedrībā pazīstamas dāmas, kuras pirms gadiem beigušas labi audzinātu jaunavu institūtu, skolā ejot, nav apmācītas vien izšūšanā, balles dejās un labas uzvedības ABC noslēpumos. Jo, kā piemin uzvārdu Putins, tā lamājas tik necenzētā krievu mēlē, ka jāsarkst fūrmanim un ostas matrozim.
Uzvilkušies arī mūsu lasītāji, vienkāršā latviešu tauta, nervozi jautājot – sasodīts, kāpēc politiķi pārstājuši lietot vārdu “okupācija”, kāpēc neizraida pār robežu tos, kuri domā, ka viss labais un gaišais sastopams tikai aiz Zilupes.
Dzirdot attālu artilērijas dunoņu austrumu pusē, dzelžainākie cilvēka tiesību un eiropeisku vērtību balsti Latvijas parlamentā, liberāli noskaņotie valdošās koalīcijas pārstāvji valdībā, ierauti pasaules vēstures riteņos, droši vien ar grūtsirdīgu nopūtu, tomēr ir par trakākajām ierosmēm, uz kurām vedināja nacionālie politiķi kreizī Dombrava, Šnore un Iesalnieks, ar agrākiem – no liberastu redzespunkta – iebrūniem uzskatiem. Tagad balsojums aiziet švirkstēdams!
Jau aizliegta agresīvo ideoloģiju simbolika no putinistu “V” un “Z” burtiem līdz pat oranži melnajām lentītēm, no kurām bij tik grūti atteikties demokrātisko brīvību sargiem Voikai un kompānijai. Karalaikā visādu pasugu kosmopolīti pierāvušies un valdās apsaukāt valstiski domājošus cilvēkus par “naciķiem”. Ja vēl valdība sadūšosies novilkt 200 metru (tas ir, šāviena attālumā) norobežojošu joslu, kurā nedrīkst pietuvoties padomju armijas memoriālajām vietām, kas zin, latvieši tiks vaļā no slāvu urrāpatriotu apsēstības ikgadēji pulcēties Pārdaugavā, svinot “deņ pobedi”.
Ieturētais premjers Kariņš, viesodamies televīzijā, likās vai nu beidzot iedzēris stipruma zāles no pareizā trauciņa, vai aizņēmies enerģijas lādiņu no padotajiem Rinkēviča un Pabrika, kad teica – jābeidz okupācijas slavināšana trīsdesmit gadu no vietas! Kas ies 9. maijā pie pieminekļa, atzīsies, ka ir piekritīgs Putina veiktajai nogalināšanai, Ukrainas okupācijai un atkārtotai mūsu valsts okupācijai!
Jo nu arī Briselē apskaidrotais Ušakovs – iedomājieties, pat Nils Vaļerjevičs! – saka, ka šogad nevar būt ne runas par 9. maija svinēšanu, un sūkstās, ka, esot par Rīgas mēru, nav paguvis izkārt skaidrojošo plāksni, kas tas ir par pieminekli!
Nešaubīgi, ir daļa “tautasbrāļu”, toskait Latvijas pilsoņu, kuri nepacietīgi gaida lielo acumirkli, kad Rīgas ielās atkal zaigos krievu oficieru zeltītie uzpleči. Tie ir okupantu pēcteči, kuriem Kremļa propagandas tvaikā izvārītas smadzenes, vai aizkavējušies nostalģiskās atmiņās par skaisto dzīves periodu Latvijas PSR ieceļotāji. Taču vecākā paaudze atceras interfrontes tūkstošu maršus, daudzgalvainos mītiņus stadionos, brutālo pretdarbību neatkarības atjaunošanai, kuru atbalstīja trešdaļa tālaika Latvijas iedzīvotāju.
Vēl 2004. gadā pretvalstiskā krievu skolu štāba organizatoriem izdevās izvest protesta demonstrācijās pret latviešu valodu izglītības sistēmā cittautiešu masas. Kopš tiem trauksmainajiem gadiem mūsu valstij iekšējo ienaidnieku skaits raucies mazumā – tā ir saujiņa iepretim agrākajiem pūļiem. Nu 20% aptaujāto krievvalodīgo bruņotajā konfliktā nostājas Krievijas pusē – nedaudz. Vēl mazāk ir to, kuri labvēlīgi uztvers Putina tanku iebraukšanu Latvijā.
Var secināt, ka, neraugoties uz pārāk lēno integrāciju, par spīti tam, ka Kremļa ietekmes aģentu, Maskavas tiltu būvētāju nekad nav trūcis latvisko spēku sastādīto valdību sastāvos, pretēji tam, ka gļēvie politiķi arvien uzmanījuši, ka tik netiek aizvainoti krievu tautības cilvēki, un uzpasējuši, lai ivanuškām matiņš nenokrīt no galvas, daļa mazākumtautības iedzīvotāju pamazām pieslējušies Latvijai un piedalās, Rinkēviča vārdiem runājot, politiskas nācijas veidošanā.
Tas ir pozitīvi, ka šāds pagrieziens noticis, un diez vai Dzintarjūras krastos vairs būs iespējams noformēt Kremļa marionešu valdību. Vēl notiek agonizējoša tirināšanās, ka nevajag aizskart krievus (it kā to grasītos darīt) un nav jāsamaitā cittautiešu identitāte.
Bet kopš Ukraina vārās kara katlā, kopš militarizētās Krievijas kukū agresijas pret kaimiņzemi, paskatiet, ko nu klāsta Krievijas Tautu draudzības ordeņa kavalieris Urbanovičs ar “Saskaņas” frakciju un ko bazūnē kažoku uz otru pusi pārvilcis Šlesers no partijas “Krievija pirmā vietā”, kurš 25 gadu garumā vēlējās kooperēties ar Maskavu un atzina Putinu par izcilu valstsvīru! Šos krievmīļus, kurus, kā šķita, labos tikai kaps, šopašubrīd norāvuši no Kremļa pupa zīšanas!
Ko darīt ar nelabojamiem Krievijas impērisko centienu aizstāvjiem un draugiem Latvijā? Jāpagaida. Ždanoka jau ir gana krunkaina veča.
