Gunārs Indārs: “Tankiem vīzas nav vajadzīgas!” 13
Mūsu kaimiņvalsts – Krievijas Federācijas – vicepremjers Dmitrijs Rogozins telekanālā “Rossija 1”, komentējot Krievijai noteiktās Rietumu sankcijas, paziņoja, ka “tankiem vīzas nav vajadzīgas”. Latvijai robežas garums ar Krievijas Federāciju ir 246 km.
Lietas ir jāsauc īstajos vārdos. Draudi Latvijai nāk tieši no Krievijas. Tas, ka Krievija ir agresors pret savām kaimiņvalstīm un pasaules mērogā, ir pierādījies vēsturē un jo īpaši aktualizējies pašlaik.
Ar Krieviju mūsu valstij ir īpašas attiecības – joprojām likvidējamās okupācijas sekas un vairāki simti tūkstošu PSRS mantinieces atpakaļ neuzņemtu nelegālo imigrantu, kurus vienkopus Rīgā visvairāk var redzēt katru gadu 9. maija sarīkojumos pie padomju okupāciju slavinošā Pārdaugavas puļķa jeb “pieminekļa padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem”. Trāpīga ir senā atziņa: “Atbrīvotāji aiziet, okupanti paliek.” Šis Pārdaugavas piemineklis nav nekas cits kā slavinājums okupācijai.
Nav jāveic sociālas aptaujas, lai redzētu, ka Latvijā joprojām ir ļoti daudz tādu, kas ar ovācijām sagaidītu Krievijas okupācijas karaspēku. Ir redzama likumsakarība – kad Krievija veic kādu agresīvu politisku vai militāru soli, arī krievvalodīgie Rīgā kļūst bravūrīgāki, skaļāki.
Mums pašiem arī jābūt atbildīgiem par savu valsti!
2014. gada decembrī Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš LTV teica: “Latvija ir tikpat droša, cik citas NATO dalībvalstis.” Viņš paskaidroja, ka Latvija, līdzīgi kā citas valstis, palielina ieguldījumu savu un NATO kopējo aizsardzības spēju stiprināšanā. Bērziņš sacīja, ka visi NATO dalībvalstu pārstāvji, ar kuriem runāts, apliecinājuši, ka solidāri ir gatavi darīt visu, lai kopējais NATO aizsardzības potenciāls palielinātos.
Tas, ka par Latvijas Valsts prezidentu 2015. gada 3. jūnijā tika ievēlēts Latvijas aizsardzības ministrs, ir arī politiska zīme, ka Latvijai ir svarīga valsts aizsardzība un tai tiek pievērsta arvien lielāka un vispusīgāka uzmanība. Raimonds Vējonis atbildēja tieši un skaidri, kā būtu jārīkojas, ja valstī ienāktu Kremļa finansēti militārie teroristi un diversanti jeb t. s. zaļie cilvēciņi: “Kā jau sen esmu teicis, nošausim!”
Te jāsaka, ka “zaļie cilvēciņi” ir ļoti ātri jāatrod un te var palīdzēt “teritorijas novērotāji”.
Patriotismam vecuma ierobežojumi nepastāv. Patriotisms un lepnums par savu valsti, cieņa un godprātība pret visiem valsts iedzīvotājiem ir pamatprincipi, kuri būtu jāieaudzina jau bērnībā. Iesaistīšanās teritorijas sardzē būtu viens no veidiem, kā paust savu mīlestību pret dzimteni un stāvēt tās sardzē.
Mans ieteikums ir izveidot teritorijas novērotāju kustību un aicināt tajā pieteikties teritorijas novērotājos, jo novērot robežu un darbības mūsu pašu valstī nekad nav par daudz.
Uzmanība robežām ir jāveltī visu diennakti un iesaistot arī sabiedrību. Ar Krieviju un Baltkrieviju mums ir gara robeža un, pēc ģenerāļa Kārļa Krēsliņa vārdiem – diezgan nepārskatāma. Līdz ar to te var ierasties arī dažādi speciāli iesūtīti “bēgļi” un robežu šķērsot arī Krievijas diversantiem nebūtu nekādu lielo grūtību.
Vairāki militārie eksperti nākuši klajā ar atzinumiem, ka Baltijas valstis Krievijas armija varētu okupēt divu dienu laikā. Būtisks ir jautājums: kā šo laiku paildzināt līdz septiņām dienām?
Vai šādā situācijā valsts robežu aizsardzībā iespējams iesaistīt ne tikai bruņotos spēkus, bet arī civiliedzīvotājus? Putins un citi Krievijas valdībā saka, ka Latvijai nekad neuzbruks. Putins saka vienu, bet dara pretējo. Latvijai jābūt pietiekami sagatavotai, lai Kremlī redz, ka viņu griba var neizdoties.
Pozitīvi piemēri pagātnē uzskatāmi rāda, ka tas ir iespējams, turklāt veicinot pilsoņu patriotismu un atbildības sajūtu par valsti. Civiliedzīvotāji pretgaisa aizsardzībā Amerikā, Austrālijā un Lielbritānijā sekmīgi tika iesaistīti jau Otrā pasaules kara laikā un arī vēlāk.
Otrā pasaules kara laika Teritorijas novērošanas korpusā strādājušo atmiņas liecina, ka jebkurš neatkarīgi no dzimuma, vecuma un sociālās piederības valstij smagajā laikā varēja ieguldīt savu artavu dzimtenes aizsardzībā.
Vēlams novērotājiem sadarboties no visām mūsu reģiona valstīm, kurām ir robežas ar Krieviju (Somija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija).
Teritorijas novērošanas korpusiem piešķirot īpašu nozīmi, Amerikas Savienoto Valstu prezidents Harijs Trumens 1952. gada 12. jūlijā uzrunāja nāciju ar vārdiem: “Pirmdienas rītā 27 valstīs zemes novērotāju korpusu civilie brīvprātīgie uzsāks operāciju “Debesu novērotāji”. Tas ir kopīgais piesardzības pasākums, kurā amerikāņi var ar lepnumu piedalīties un kurā gandarījumu var gūt arī novērotāju līdzpilsoņi. Kopējā politika, kā arī ASV un to sabiedroto centieni ir virzīti uz kara novēršanu. Kamēr vien mūs apdraudēs agresors, mēs nekad nezaudēsim savas ieceres un šajā lietā ieguldīsim visas pūles.
Taču šajā jaunajā laikmetā, kurā ienaidnieka spēkiem pieder tālvadības bumbvedēji un atomieroči, lai sevi aizsargātu, mēs nevaram riskēt būt nesagatavoti. Mums nepieciešams apmācīts debesu novērotāju spēks. Ienaidnieka uzbrukuma gadījumā mums noderēs katra debesu novērotāju ziņojuma minūte un sekunde. Šajā biedējošajā iespējamībā brīdināšanas rezerve var būt būtiska mūsu zemes un gaisa aizsardzībā, un civilās aizsardzības spēka kontekstā tas var glābt daudzas dzīvības un sekmēt svarīgu dienestu un ražošanas aizsardzību. Mūsu lielākās cerības uz mieru balstās tik stiprā un labā sagatavotībā, ka mūsu pretinieki neuzdrošinātos uzbrukt. Katrs pilsonis, kas piedalās operācijā “Debesu novērotājs” un citās aizsardzības aktivitātēs, palīdz novērst karu, ko nevēlas neviens no mums.”
Iesaistot dažāda vecuma cilvēkus debesu novērošanā, tas piešķirtu katrai jaunai dienai viņu dzīvē plašāku jēgu, cilvēki pamostos ar domām par savu valsti un stiprinātu arī savu patriotismu un domas par Latviju un mūsu valsts drošību.
Tāpēc: pensionāri, vajag iesaistīties! Nesēdiet, pusi dienas skatoties televizoru! Ko tu dari savā brīvajā laikā? Patriotisms piedod mērķi dzīvot – katra diena sākas ar mērķi. Televizora skatīšanās vietā var trenēt, nevis nogurdināt acis – var apzināt Latvijas plašumu un rūpēties par tās drošību.
