Māris Antonevičs: Krievijas “tautiešiem” jauna konsolidācijas ideja, Gapoņenko jau lūdzis “palīdzību” Maskavai 21
Tanki šobrīd ir populāra tēma. Tie zib bildēs un videokadros no Ukrainas, kur kaujas mašīnas nereti aprakstītas ar dažādiem saukļiem un pat zīmējumiem (īpaši pie tā piestrādā t. s. separātisti, iespējams, cenšoties noslēpt pierādījumus, ka tanki patiesībā piegādāti no Krievijas; Maskava savu tiešo līdzdalību konfliktā joprojām neatzīst). Latvijā Dailes teātrī nupat pirmizrādi piedzīvojusi Leldes Stumbres luga “Droši kā tankā”. Luga vēsta par pēdējām Otrā pasaules kara dienām, un darbība tiešām risinās sašautā tankā, kur patvērumu raduši vairāki kareivji. Režisors, runājot par izrādi, protams, piesauc ģeopolitisko situāciju.
Nesen Rīgas ostā piestāja kuģis ar amerikāņu tankiem “Abrams”, no kuriem gan Latvijā līdzdalībai militārās mācībās palika tikai seši (pārējie transportēti uz Lietuvu, Igauniju un Poliju). Uzskatāmāka NATO militārā parāde bija vēlāk notikušais bruņutehnikas maršs “Dragoon Ride”. Dažiem šā notikuma sakarā pat sagribējās notēlot muļķīšus, rakstot internetā komentārus par “paralēlēm” ar 1940. gadu. Savu domu gan viņi īsti nespēja attīstīt, jo pat faktus tai bija grūti pielāgot – ieradušies no Igaunijas, ASV bruņutransportieri Latvijā uzkavējās vien divas dienas ceļā piestājot Liepupē, Saulkrastos, Rīgā un Iecavā, lai dotos tālāk – caur Lietuvu – uz bāzi Vācijā. Protams, iepriekšminētie pasākumi bija izteikti simboliski. Vēl pirms dažiem gadiem ASV Austrumeiropu un Baltiju uzskatīja par mierīgu reģionu, kur nekas slikts drošībai tāpat nevar notikt, tagad gan draudi tiek uzlūkoti nopietni un dažāda ranga amatpersonas nebeidz atgādināt par NATO līguma 5. pantu. “Mēs palīdzēsim jebkurā mirklī, jebkurā laikā, kad jums būs vajadzība: gan no gaisa, gan ūdens, gan zemes,” pēc tanku izkraušanas Rīgas ostā paziņoja ASV armijas ģenerālmajors Džons O’Konors. Latvija netiek apbruņota, tas ir tikai tāds draudzīgs uzsitiens uz pleca – nu nebaidies, viss būs labi. Cerams! Bet tas nenozīmē, ka pašiem nekas nav jādara.
Dabiski, ka tiem, kas gaida kādus citus tankus, amerikāņu tehnika varētu izraisīt naidu un nelabumu. Bet ne tikai to… Viens no Krievijas “tautiešu” kustības organizatoriem Viktors Guščins (viņš arī Latvijas Krievu savienības politiķis) interneta portālā “Imho club” publicējis rakstu-uzsaukumu “Krievu kopienas krīze un jaunā apvienošanas ideja”. Tajā viņš atgādina, ka iepriekš krievus mobilizējušas tādas idejas, kā, piemēram, krievu skolu “aizstāvība” (2004. gadā) un referendums par valsts valodas statusu krievu valodai (2012. gadā). Nākamais gājiens – referendums par nepilsoņiem – vairs neesot izdevies, un iestājusies “ideju krīze”. Ko nu? Un Guščins piedāvā savu variantu – esot jāizmanto Ukrainas karš un Krimas tēma, par ko Latvijā dzīvojošajiem krieviem (Guščins lieto terminu “krievu lingvistiskā kopiena”) esot vienots viedoklis, un to saprotot arī Latvijas vara. “Ne jau velti Latvijā ir ieradies ASV karaspēks,” piebilst Krievijas “tautiešu” ideologs, dodot mājienus, ka to plānots izmantot, lai neļautu Latvijā dzīvojošajiem krieviem konsolidēties.
Guščins tomēr ir teorētiķis, tāpēc viņa vārdus saprotamākā valodā “iztulkot” steidzies kolēģis no t. s. Nepilsoņu kongresa Aleksandrs Gapoņenko, kurš interneta sociālajā tīklā “Facebook” raksta: “Jau visiem pasaulē skaidrs, ka amerikāņu tanki Latvijā ir tādēļ, lai izšautu vietējo krievu populāciju un ievietotu krievu tautības cilvēkus koncentrācijas nometnēs.”
Un kas tādā gadījumā jādara? Viss kā no mācību grāmatas: ceturtdien Latvijas Nepilsoņu kongresa vadītājs Gapoņenko vērsies Krievijas Valsts domē ar lūgumu sniegt viņa pārstāvētajai organizācijai atbalstu, vēsta Krievijas mediji.
