“Tanheizera” režisors Kiljunens: Politiski skandāli mani neinteresē 1
Tieši pēc nedēļas 23. maijā Latvijas Nacionālajā operā pirmizrādi piedzīvos šīs sezonas pēdējais iestudējums Riharda Vāgnera opera “Tanheizers”. To veido muzikālais vadītājs un diriģents Mārtiņš Ozoliņš, diriģents Andris Veismanis, bet režija un scenogrāfija uzticēta somu mākslinieku radošajai komandai. Režisors Vilpu Kiljunens un scenogrāfs un kostīmu mākslinieks Kimmo Viskari ir no Somijas.
Šis nebūs jūsu pirmais “Tanheizera” iestudējums. 2012. gadā to režisējāt Tamperē. Kas palicis nepateikts, kādi ir jauni izaicinājumi?
Idejas esmu radījis kopā ar scenogrāfu un mākslinieku Kimmo Viskari, kurš bija arī galvenais mākslinieks un scenogrāfs Tamperē, kur gan iestudēšanas iespējas nebija tik labas kā šeit, jo Tamperē nav opernama. Attīstām gan stāsta vēstījumu, gan jo īpaši vizualitāti, kurā ejam daudz dziļāk, jo gribam pilnībā īstenot savu ieceri. Mana galvenā “Tanheizera” interpretācija ir tā pati – stāstu par Tanheizeru kā revolucionāru starp divām pasaulēm: liekulīgoVartburgu un Venus kalnu, kurā Tahheizers meklē savu vīrišķo identitāti.
Jau esam pieraduši pie operu pārcēlumiem laikā un telpā…
Nē, “Tanheizerā” nevēlos neko mainīt, pārcelt uz citu laiku vai vietu, bet iestudējums nebūs arī vēsturisks uzvedums. Kas notiek Venēras kalnā, tur arī notiek. Un Vartburga ir Vartbuga. Toties vizuālie risinājumi gan būs mūsdienīgi. Pašu Tanheizera tēlu neuztveru kā reālistisku, drīzāk kā dažādu arhetipu ikonogrāfiju.
Vai, pirms ķeraties pie kādas konkrētas operas iestudējuma, mēdzat skatīties citu režisoru šā darba interpretācijas?
Agrāk, kad biju jaunāks, jā, skatījos dažādus iestudējumus, gatavojoties savam, bet nu neesmu to darījis.
Latvijā opera “Tanheizers” nu saistās arī ar skandālu Novosibirskas operā, kur strādāja mūsu diriģents Ainārs Rubiķis, un krievu režisors Timofejs Kuļabins Tanheizeru bija traktējis kā kinorežisoru, kura filmas plakātā Kristus bija attēlots starp kailas sievietes kājām. Tas sacēla pamatīgu traci baznīcas aprindās.
Esmu par šo Vāgnera operas lasījumu dzirdējis… Jā, tas varētu būt politiski interesanti, un katram māksliniekam ir tiesības uz savu skatījumu, bet mani šādi politiski skandāli neinteresē. Ja gribi taisīt revolūcijas, labāk ej ielās vai uz radiostacijām.
Pilno interviju ar Vilpu Kiljunenu lasiet 16. maija “Kultūrzīmēs” vai e-izdevumā.
