M. Antonevičs: – Kāpēc jums nepatika Satversmes preambula? 8
– Es neesmu pret Satversmes pārmaiņām, taču, manuprāt, šie konstitūcijas papildinājumi bija jāapspriež plašāk. Piemēram, nav skaidrs, kāpēc “Latvijas tautas” vietā jāraksta “latviešu tauta”… Var būt, ka to vajag, taču tas netika pietiekami izskaidrots. Manuprāt, šādas izmaiņas ir jāpieņem tautas nobalsošanā.
V. Krustiņš: – Saeima, pieņemot preambulu, lielā mērā noklusēja iemeslu, kāpēc tas tika darīts. Bet situācija bija tāda, ka sāka parādīties jautājumi par Latvijas valsts pastāvēšanu. Un daudziem nepatika tieši tas, ko jūs minējāt: fakts, ka Latvijas valsts ir latviešu tautas dibināta. Nevienam vācu kungam vai krievu kungam tāda valsts 1918. gadā nebija vajadzīga, tā bija latviešu tautas griba. Pirms kara to nevienam nebija vajadzības stāstīt, bet pēc padomju okupācijas mums ir parādījies cits “viedoklis”. Vienam “Saskaņas” deputātam, lūk, nepatīk preambulā rakstītais, ka latviešu tauta pastāvēs mūžīgi. Te ir atbilde, kāpēc preambula bija vajadzīga!
– Tas tikai liecina, ka mums pietrūkst skaidras valodas. Pieņemam preambulu, bet izvairāmies skaidri pateikt, kāpēc tas bija vajadzīgs. Nenoliedzot to, ka Latviju ir dibinājusi latviešu tauta un te ir vienīgā vieta pasaulē, kur tai ir iespēja attīstīties, tomēr jāņem vērā, ka te nedzīvo tikai latvieši un cittautiešu pienesums Latvijai ir ļoti liels. Tad ir jāatrod veids tālākai sadzīvošanai, jānoskaidro, ko mēs gribam – spiest cittautiešus ārā, nomākt viņus demogrāfiski, pieņemt un integrēt viņus? Man kopumā simpatizē Nacionālā apvienība, taču es īsti nevaru pieņemt saukli “Latvieti, nepadodies!”, jo tas izraisa nepatiku un pretreakciju.
– Šis lozungs tika lietots pirms daudziem gadiem, taču to parasti atgādina ne jau nacionāļi, drīzāk tie, kas viņus grib kritizēt. Jautājums nav par to, vai cittautiešus vajadzētu izstumt vai kaut ko viņiem atņemt, bet par viņu attieksmi pret Latvijas valsti un latviešu valodu. Arī ideja par Satversmes preambulu parādījās pēc referenduma par krievu valodas statusu. Tas bija viens no izaicinošajiem faktoriem.
– Runājot par šiem jautājumiem, bieži tīši vai netīši tiek sajauktas divas lietas – Krievija un Latvijā dzīvojošie cittautieši. Skaidrs, ka Krievijai Latvijā ir ļoti lielas intereses un tā vēlas pār mums valdīt. Tāpat skaidrs, ka Krievija vēlas izmantot krievvalodīgos kā instrumentu savām interesēm. Taču, lai tam pretotos, mums pašiem jābūt lepniem par savu valsti un tautu, pašiem jāveido sava valsts ideoloģija, bet tajā jāiesaista arī cittautieši, kuri te dzīvo. Lai viņi jūtas lepni par to, ka dzīvo Latvijā, nevis par to, ka ir krievi un blakus ir Krievija. Arī tur ilgu laiku nebija ideoloģijas, tagad Putins to sāk taisīt, un viņš to dara diezgan briesmīgā veidā. Bet vēl pirms kādiem pieciem gadiem tur vienīgā ideoloģija bija – mēs uzvarējām karā. Tagad ir parādījušās lielvaras ambīcijas, idejas par Krievijas īpašo misiju un tā tālāk.
