“Tam būs smagas sekas, naids un neuzticība gadiem!” Mitrofanovs par mācībām tikai latviešu valodā 233
“Ja jau krievu jaunieši runā labi latviski, tad kāpēc viņiem pilnīgi aizliegt lietot krievu valodu skolā?” neizpratnē par likumu pakāpeniski pāriet uz mācībām tikai valsts valodā ir Miroslavs Mitrofanovs, Rīgas domes deputāts (LKS).
“Kāds tam ir iemesls, loģika, ja nedrīkstēs sarunāties skolā krieviski,” viņš jautā.
Šis izteikums gan nav korekts, jo mācības paredzētas valsts valodā, bet nav aizliegts savstarpēji sarunāties kādā valodā vien vēlas.
Kāpēc Latvijā būtu jāsašaurina valsts valodas lietojums, Latvijā?
“Mēs tikko runājām par izglītību, mērķis ir nevis sašaurināt valsts valodas lietošanu, protams, ka ir svarīgi, lai katrs pilsonis varētu brīvi savā starpā komunicēt valsts valodā, bet kāpēc aizliegt dzimto valodu? Tas ir apvainojums!
Būs ļoti smagas un ilggadīgas sekas šim lēmumam – naids un neuzticība valsts institūtam un valdošajām partijām,” Rīgas domes deputāts uzskata.
Saeima 29. septembrī galīgajā lasījumā pieņēma likumu grozījumus, kas nosaka, ka Latvijā arī pirmsskolās un pamatizglītībā trīs gadu laikā pakāpeniski notiks pāreja uz mācībām tikai valsts valodā. Grozījumi veikti Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā.
Kā nosaka likumu izmaiņas, sākot ar 2023.gada 1.septembri, vispārējās izglītības pamatizglītības programmas tiks īstenotas pilnībā tikai latviešu valodā 1., 4. un 7.klasē, ar 2024.gada 1.septembri – 2., 5. un 8.klasē, ar 2025.gada 1.septembri – 3., 6. un 9.klasē. Arī pirmsskolas izglītība no nākamā gada 1.septembra tiks īstenota tikai valsts valodā.
Tiks īstenota secīga pāreja uz mācībām valsts valodā vispārējās izglītības pirmsskolas un pamatizglītības pakāpē, lai veicinātu sekmīgu pilnveidotā mācību satura un pieejas ieviešanu visās Latvijas izglītības iestādēs, minēts pieņemto likumu izmaiņu anotācijā.
Līdzšinējā mācību valodas pieeja mazākumtautību izglītības programmās nav pilnībā nodrošinājusi valsts valodas kvalitatīvu apguvi visos izglītības posmos, norāda likumu izmaiņu autori Izglītības un zinātnes ministrijā. Nepietiekamas valsts valodas zināšanas var ierobežot integrāciju sabiedrībā un traucēt veiksmīgas profesionālās karjeras veidošanu.
Lai atbilstoši Satversmei un starptautiskajām saistībām nodrošinātu mazākumtautību valodas un kultūrvēstures apguvi, noteikta iespēju pamatizglītības pakāpē mazākumtautību valodu un kultūrvēsturi apgūt interešu izglītības programmu līmenī. Šādas programmas finansējumu nodrošinās valsts un pašvaldība.
Ministru kabinets deleģēts noteikt mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmas paraugu un tās īstenošanas vadlīnijas.
Tāpat pilnveidots regulējumu par izglītības iestādes vadītāja un pedagogu valsts valodas prasmi un lietojumu.
Pieņemto izmaiņu autori autori lēš, ka pāreja uz mācībām latviešu valodā attieksies uz 17% pedagogu un 24% skolēnu mazākumtautību pirmsskolas izglītības pamatizglītības programmās.
Likumā tika iekļauta koriģēta norma par pedagoģisko atbalstu krievu valodas mācīšanai. Galīgajā lasījumā Izglītības likumā pieņemts regulējums, kas novērš daļas politiķu bažas par iepriekšējās redakcijas iespējamo risku skolās turpināt mācīt krievu valodā. Noteikts, ka izglītojamajam ir tiesības pirmsskolas izglītībā un pamatizglītībā saņemt individualizētu un personalizētu atbalstu valsts valodas prasmes apguvei, ja tas nepieciešams.
