Videls prasa pārāk daudz – Rīgas “Dinamo” nespēj ar zviedru vienoties 0
Līnusa Videla prasītā naudas summa mums nav paceļama – Rīgas hokeja komandas “Dinamo” galvenais treneris un ģenerālmenedžeris Ģirts Ankipāns liek noprast, ka iespējas paturēt sastāvā šo uzbrucēju no Zviedrijas ir niecīgas.
Videls iepriekšējā sezonā ar 49 spēlēs iegūtajiem 48 punktiem bija “Dinamo” rezultatīvākais spēlētājs, līdz ar to krietni pieaugušas viņa finansiālās prasības. Taču atšķirībā no citiem ārzemniekiem – Metjū Majones un Timura Biļalova, kuri arī Rīgā demonstrēja teicamu spēli, – pieredzējušajam zviedram pagaidām nav līguma nākamajai sezonai.
“Ar Līnusa aģentu daudz esam runājuši, diemžēl summa, ko viņi vēlas, nav mums paceļama. Grūti pateikt, kā citi klubi uz to skatās, bet brīvu vietu nav palicis daudz. Šobrīd esam tālu viens no otra,” atzīst Ankipāns.
No vietējiem hokejistiem visi līderi pagarinājuši līgumus ar Rīgas “Dinamo”, taču ar ārzemniekiem ir citādi. No viesspēlētājiem palikuši krievu aizsargi Sergejs Gimajevs un Dmitrijs Šuļeņins. Vienošanās par sadarbības turpināšanu panākta ar aizsargu Neriju Ališausku no Lietuvas, un Ankipāns domā, ka tiks atrasts kopsaucējs arī ar uzbrucēju kanādieti Brendonu Makmilanu. Otrs vārtsargs, Kristera Gudļevska konkurents, tiek meklēts ārzemēs.
“Leģionāri Rīgā ierodas pelnīt punktus un lielākus līgumus, kas arī mums ir izdevīgi,” Ģirts Ankipāns negaužas par ierobežoto budžetu. “Lēnā garā mainām pozīcijas, brīva vieta nepaliks. Skaidrs, ka no leģionāriem prasīsim visvairāk, un viņiem būs lielākas iespējas krāt punktus. Bet pats svarīgākais ir komandas rezultāts, ļoti skatāmies uz to, lai hokejists būtu ar līdera īpašībām un vairāk domātu par komandu.
Man vienalga, leģionārs vai vietējais, prasīts tiks no visiem vienādi. Neredzu problēmu, ka nomainām vienu vai otru, galvenais ir kluba patriotisms.”
Ankipāna redzeslokā bijis arī kāds Somijas izlases aizsargs, bet viņš tāpat kā pārējie pasaules čempiona titulu pārsteidzoši izcīnījušie hokejisti dodoties citā virzienā. Somijas izlasē zvaigžņu nebija. Vai pēc tāda rezultāta viņu tirgus cena arī uzlec debesīs?
“Uzlec tajā ziņā, ka viņi novērtē spēju pildīt savu funkciju, jo tas nav viegli – uzkāpt uz kakla un desmit epizodēs no desmit nospēlēt komandas interesēs, nevis individuāli mēģināt kādu bīstamu piespēli iedot vai apspēlēt,” skaidro Ankipāns. “Somi parādīja augstas klases komandas spēli. Divus mēnešus gatavojās praktiski nemainīgā sastāvā, un varēja redzēt, ka katrs hokejists savu funkciju zina perfekti un pieņēma komandai vajadzīgo lēmumu. Darbības bija kā klonētas, paredzamas, ko darīs nākamajā momentā, un tas ļoti lielas grūtības sagādāja zvaigžņotajām komandām, kuras spēlēja brīvu, atklātu hokeju.”
