Talsu novada vēja kalnos audzē dienlilijas un taisa vīnu Ulmaņlaiku darītavā 8
“Nosaukums “Vējkalnietis” labi raksturo mūsu atrašanā vietu. Atrodamies kalna galā, 122 metrus virs jūras līmeņa, un te gandrīz vienmēr pūš vēji,” stāstu par savu Talsu novada Laucienes pagastā strādājošo SIA “Vējkalnietis” sāk tās saimnieks Varis Baņģieris.
Agronoma profesiju ieguvušais uzņēmējs vispirms aktīvi darbojies dienliliju audzēšanā, bet pēdējos gados vairāk pievērsies vīna darīšanai. Nelielais uzņēmums ieguldījis ne mazu naudu, lai vēl Ulmaņlaikos tapušo, ģimenes vajadzībām izveidoto vīna darītavu padarītu atbilstošu mūsdienu prasībām. “Pārāk lielus tālas nākotnes plānus gan nekaļu. Būtu priecīgs, ja mazdēli, kas ir mani lielākie palīgi, šo darbu turpinātu,” nosaka 67 gadus vecais SIA “Vējkalnietis” saimnieks.
Ar puķēm lai darbojas meita
Talsu novada Laucienes pagastā strādājošais vīndaris stāsta, ka vēl pirms nedaudz vairāk kā desmit gadiem pamata rūpala bija dienliliju selekcija un audzēšana. 2002.gadā izveidots uzņēmums “Dienliliju dārzs”, kur, krustojot toreiz Latvijā audzētās, ne sevišķi izskatīgās šķirnes ar pasaules jaunākajām un skaistākajām šķirnēm, radītas jaunas un skaistas, Latvijas apstākļiem piemērotas šķirnes. Tūristi puķu ziedēšanas laikā – jūlijā un augustā – var apskatīt “Dienliliju dārzu”, kur 0,6 hektāru platībā aug vairāki tūkstoši dažādu krāsu un ziedu formu dienlilijas jeb dienziedes. “Dienziede ir ideāla puķe mūsdienu aizņemtā cilvēka dārzā. Ļoti pieticīga, ar minimālu kopšanu skaisti ziedēs 1- 1,5 mēnešus. Lielākā daļa no šķirnēm ir manis selekcionētas,” atzīmē Baņģieris.
Papildus dārza apskatei un tirdzniecībai Baņģieris no 2008.gada sāka piedāvāt arī savu mājas vīnu degustācijas. Vēlāk izveidots arī neliels veikaliņš, kur viesi var nopirkt 15-20 dažādus vīnus, kā arī baudīt saldējumu un kafiju. Pirms pāris gadiem dienliliju audzēšanas rūpalu nolemts nodot meitai. “Man, pensionāram, visa šī saimniecība palika par smagu. Palika tikai vīni, ar puķēm lai darbojas meita ar ģimeni. Bija žēl pamest selekciju un puķes, bet, ko nevar celt, to nevar nest. Es priecājos par puķu skaistumu un pa retam konsultēju,” tā Baņģieris.
