Talsu novada tautiskā krekla apkakles stūrus rotā ķēžu dūrienā izšūta saulīte un ielocītais raksts. Foto – Anda Krauze

Interese atdzimst 0

Māra Mertena mūs sagaida uz Spāres muižas kāpnēm, tērpusies tautastērpā. Kad esam jau kādu laiku runājušās, vaicāju, vai rokdarbniece pati to darinājusi. Viņa stāsta, ka šuvusi aubi, adījusi zeķes un izšuvusi villaini. Talsu novada brunčus audusi un šuvusi kaimiņiene, tautas daiļamata meistare Mirdza Strazdiņa, bet Māra palīdzējusi mazgāt vilnu un krāsot dziju.

Vai, tuvojoties valsts simtgadei, Ģibuļu pagastā, tuvākā un tālākā apkaimē, ir manāma vēlme tikt pie sava tautastērpa? Varbūt daudziem jau tas ir īpašumā? – Vecākajai paaudzei, no kuriem liela daļa diemžēl jau smiltainē, bija tautastērpi. Tajā apglabājām kaimiņieni, kura to vēlējās. Vidējai paaudzei tautisko drānu nav, jo padomju laikā tās nebija godā un cieņā. Tagad gan sāk atdzimt vēlme savā īpašumā iegūt tautastērpu. No mūsu lietišķās mākslas kolektīva “Nāmetiņš” vien četras dalībniece to darina, vēl šopavasar pasākuma “Satiec savu meistaru” laikā pie manis pieteicās trīs kundzes, kuras grib sev uzšūt tautisko kreklu, – stāsta pieredzējusī rokdarbniece.

Patlaban “Nāmetiņa” jaunākās dalībnieces aizrāvušās ar aušanu, jo kolektīvs pie stellēm ticis tikai pirms kāda laika. Tautisko brunču audumu un pamatu villainei vēl jāiemācās noaust, bet jostas un prievītes top uz mazajām stellītēm.

Māra Mertena smej, ka rokdarbnieces tautastērpu dažkārt komplektējot arī ar bartera starpniecību, piemēram, viņa kādai kundzei šuvusi lina kreklu, bet pretim dabūjusi austu villaini.

Reklāma
Reklāma
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.