Talsu novada dome aizas malā. Vai spēs paglābties no kauna? 1
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Talsu novada domnieku nespēja arī šonedēļ izraudzīties cilvēku jau gadu vakantajam pašvaldības izpilddirektora amatam tuvina domi iespējai, ka Saeimai var nākties lemt par tās atlaišanu, jo tas mazina iespēju vairākumam vienoties arī par jaunu domes priekšsēdētāju.
Pēc Daiņa Karola (ZZS) atbrīvošanas no mēra amata, kas notika maija vidū, šos pienākumus pilda priekšsēža vietnieks Normunds Tropiņš (“Vienotība”).
Šādā situācijā viens no lielākajiem novadiem atrodas laikā, kad ir jāgatavo pašvaldību investīciju projekti speciālajai programmai, kas paredz iespēju pašvaldībām saņemt valsts budžeta aizņēmumus ekonomikas sildīšanai pēc Covid-19 krīzes.
Turklāt ar Talsu novada domi savus projektus būs jāsaskaņo arī Dundagai, Rojai un Mērsragam, kurus pēc reformas plānots iekļaut Talsu novadā.
“Trīs gadi ir izsviesti vējā,” tā nesen atzina domnieks Edmunds Demiters (“Vienotība”), kurš ir aicinājis visus deputātus sākt no baltas lapas, pie kuras visi apsēdās 2017. gadā pēc vēlēšanām, un novada vārdā mēģināt pēdējo gadu vēl nostrādāt kopā.
“Mums vēl ir laiks nedaudz vairāk kā mēnesis, pretējā gadījumā jāgatavojas Rīgas scenārijam,” uzskata E. Demiters.
Jūlija vidū paies divi mēneši kopš D. Karola atbrīvošanas. Ja līdz tam Talsos neievēl jaunu priekšsēdi, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) var rosināt Saeimai lemt par novada domes atlaišanu. Pēdējais datums, kad var notikt jaunas vēlēšanas, ir 29. augusts.
Likums nosaka, ka šādos gadījumos jauno domi ievēl uz esošās domes atlikušo pilnvaru laiku un vēl četriem gadiem līdz nākamajām kārtējām vēlēšanām.
Taču 2021. gadā Talsu novada domes vēlēšanas jau paredzētas daudz plašākā teritorijā, kurā būtu arī tagadējais Dundagas, Mērsraga un Rojas novads. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks Madars Lasmanis “Latvijas Avīzei” apstiprināja – ja līdz domes atlaišanai nonāktu, varētu veidoties ļoti sarežģīta situācija.
Ticamāka ir iespēja, ka Talsu novadā varētu nākties iecelt pagaidu administrāciju, jo jaunu vēlēšanu sarīkošana būtu ne tikai komplicēta, bet līdz noteiktajam termiņam arī paliktu pārāk maz laika.
Paglābties no kauna
Priekšsēža vietnieks N. Tropiņš “LA” pauda cerību, ka domnieki tomēr spēs vienoties, jo laiks vēl ir.
“Ceru, ka saprāts uzvarēs. Mēs nevaram nodarīt tādu kaunu savam novadam un savām partijām, ka te atnāk pārvaldnieks no malas. Domes atlaišana ir pēdējais,” uzskata N. Tropiņš.
Gaisotne domes sēdē, kurā šonedēļ lēma par izpilddirektora kandidātu, gan bija saspringta. Varēja just, ka arī N. Tropiņam kā sēdes vadītājam ir grūti savaldīties, jo vienā brīdī viņš izslēdza mikrofonu deputātei Ingai Gluzdai, kad viņa gribēja izvērtēt izpilddirektora kandidāta, bijušā Tukuma novada domes priekšsēdētāja Ērika Lukmana darbību iepriekšējā darba vietā.
Diskusijas sēdē bija arī par veidu, kā, pieaicinot personāla atlases kompāniju, no 11 pretendentiem tika izraudzīts tieši Ē. Lukmans, kuru N. Tropiņš virzīja apstiprināšanai.
Reģionālā partija “Talsu novada attīstībai” jau pirms sēdes sociālajos tīklos paziņoja, ka tās favorīts ir cits kandidāts – līdzšinējā izpilddirektora vietniece Ieva Krēķe. Partija “Mēs – Talsiem un novadam”, kā arī Latvijas Zemnieku savienība, kuru pārstāv D. Karols, balsojumā nepiedalījās.
Pēc sēdes N. Tropiņš “LA” sacīja, ka kandidāts ir bijis cienījams, bet runa jau neesot bijusi par viņu, “bet gan par mūsu savstarpējiem strīdiem”. Viņu pārsteigusi LZS deputātu nepiedalīšanās balsojumā. D. Karols arī atzina, ka Ē. Lukmans ir bijis spēcīgs kandidāts, bet, viņaprāt, vispirms domei jāievēl priekšsēdētājs, kurš tad nominē izpilddirektora kandidātu, ar kuru ir gatavs kopā strādāt.
“Tie, kas nogāž vienu priekšsēdētāju, parasti vienojas arī par jauno, bet tas nav noticis,” “LA” atgādināja D. Karols. Viņš arī pieminēja vairākus svarīgus investīciju projektus, piemēram, Rīgas ielas rekonstrukciju, kas politiskās nestabilitātes dēļ var tikt novilcināti.
“Talsu novada attīstībai” grib diriģēt
Strīdi novadā turpinās jau kopš pašvaldību vēlēšanām, kad varu zaudēja līdz tam ietekmīgā partija “Talsu novada attīstībai” (“TNA”), kura arī vēlēšanās ieguva vislielāko atbalstu – par to nobalsoja 22,3% vēlētāju.
Tas deva iespēju saņemt četrus no 17 mandātiem, kurus sadalīja astoņas partijas. Nākamā veiksmīgākā bija jaundibinātā partija “Mēs – Talsiem un novadam,” kuras līderis Edgars Zelderis vadīja pašvaldību pirmo gadu pēc vēlēšanām.
Tad viņu nomainīja D. Karols, kuru jau mēģināja gāzt pirms gada, bet toreiz tas neizdevās. E. Zelderis maija beigās pārtrauca savu politisko darbību, nolika mandātu un aizgāja arī no paša dibinātās partijas.
“Esmu no visas sirds bez apstājas strādājis un darījis visu iespējamo iedzīvotāju labā. Šāda lēmuma pieņemšana ir saistīta ar manu privāto dzīvi un personīgiem izaicinājumiem,” teikts E. Zeldera vēstulē vēlētājiem, liekot saprast, ka tam nav sakara ar politisko situāciju domē.
Visos politiskajos satricinājumos liela loma ir bijusi “TNA”, kuru savulaik izveidoja bijušie Tautas partijas biedri. Zināms, ka pirms pašvaldību vēlēšanām tā varētu tuvināties “Attīstībai/Par”, tāpēc citu partiju politiķi pieļauj, ka tās interesēs pat varētu būt pagaidu administrācijas iecelšana, ja reiz tai pašai nav iespēju iegūt varu.
Uz jautājumu, vai “AP” varētu pirms pašvaldībām sadarboties ar “TNA”, apvienības valdes loceklis Edgars Jaunups “LA” sacīja: “Es neizslēdzu iespēju, ka atsevišķos novados mums būs kopīgi saraksti ar reģionālajām partijām.
Esam runājuši arī ar “Talsu novada attīstībai”, bet tās ir tikai tādas iepazīšanās sarunas bez rezultāta.”
Pēc domes sēdes no “TNA” ievēlētais Andis Astrātovs “LA” apgalvoja, ka “TNA” mērķis nebūt neesot nonākt līdz situācijai, ka novadu pārvalda pagaidu administrācija.
