Talsu novadā gaidāmas būtiskas izmaiņas. Viena no tām būs 80 kilometrus gara jūras robeža ar divām ostām 12
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Talsu novads jau tagad ir viens no lielākajiem, bet pēc Dundagas, Rojas un Mērsraga pievienošanas tajā būs nepilni 39 000 iedzīvotāju. Līdz ar trīs minēto pašvaldību iekļaušanu Talsu novadā notiks arī izmaiņas tā profilā, jo pašvaldība iegūs mežu masīvus un gandrīz 80 kilometrus garu jūras robežu ar divām ostām un tikai piejūras teritorijai raksturīgajām problēmām.
Savus saraksta līderus pagaidām ir paziņojusi vienīgi Talsos valdošā Nacionālā apvienība (NA), kuras komandā būs arī Mērsraga un Rojas novadu pašvaldību vadītāji.
Par tās nopietnākajiem konkurentiem tiek uzskatīta “Jaunā Vienotība” (“JV”) un Latvijas Zemnieku savienība (LZS), kas jau tagad ir koalīcijā. Labas izredzes paredz arī opozīcijas partijai “Mēs – Talsiem un novadam”, par kuru interesi izrādījušas divas lielās partijas.
Centrālā vēlēšanu komisija ir noteikusi, ka Talsu novada domē jāievēl 19 deputāti, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu pašvaldībā vēlēšanu izsludināšanas dienā 21. janvārī, kad novadā reģistrēti 38 590 iedzīvotāji, no kuriem Dundagas un Rojas novados dzīvo ap 3500 cilvēku katrā, bet Mērsraga novadā nepilni 1500 iedzīvotāji.
Trīs nelielo pašvaldību pievienošanās var būtiski mainīt dzīvi novadā ne tikai tāpēc, ka viena no tām – Dundaga – tajā iekļausies ar ilgstošas politiskās nestabilitātes radītajām sekām.
Bijušais Saeimas deputāts Gunārs Laicāns (“JV”), kas pirms tam piecus sasaukumus bija vadījis Dundagas pašvaldību, “Latvijas Avīzei” atzina, ka nekas tāds iepriekš nebija pieredzēts, bet visvairāk esot žēl, ka Dundaga, kas ir palikusi bez vadības, līdzvērtīgi nepiedalās jaunā novada veidošanas sarunās.
Domājot par jauno pašvaldību kopumā, G. Laicāns mudina partijas vispirms runāt par programmām un apzināties piejūras teritorijas atšķirīgās problēmas, kā arī atrast kandidātus, kas būtu kompetenti tās risināt. Viņš jau savā pastkastītē esot saņēmis Nacionālās apvienības avīzi, kurā redzams, ka partija to ir ņēmusi vērā.
“Skolu direktori, kultūras darbinieki un mediķi ir populāri, viņus parasti ievēl domē, bet šoreiz jo īpaši svarīgi būs, kāda ir ievēlēto deputātu kompetence,” atzina G. Laicāns, atgādinot, ka jaunā pašvaldība saņems arī Līvu krastu.
Vecās partijas ar jaunām sejām
Nacionālā apvienība jau ir oficiāli paziņojusi, ka tās sarakstā ar pirmo numuru būs Talsu novada domes priekšsēdētāja Sandra Pētersone, kā arī tagadējā Rojas novada vadītāja Eva Kārkliņa (ievēlēta no LZP) un Mērsraga novada priekšsēdis Roberts Šiliņš, kurš pārstāv vēlētāju apvienību. Saraksta līderu vidū ir arī bijušais Saeimas deputāts un kādreizējais tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš, kurš dzīvo Dundagas novadā.
Viņam esot cerība, ka līdz ar tā iekļaušanos jaunajā pašvaldībā varētu beigties juku laiki Dundagā, kur dome ilgstoši nav ieklausījusies iedzīvotāju viedoklī.
“Priekšnoteikums veiksmīgai apvienotā novada attīstībai ir regulāra un efektīva sadarbība ar uzņēmējiem, nevalstiskajām organizācijām un iedzīvotājiem,” uzskata S. Pētersone. Drīz pēc tam, kad NA bija paziņojusi par gatavību vēlēšanām, sociālajos tīklos parādījās konkurentu kritiskas replikas par kandidātiem.
Atsaucoties uz rezonansi, ko izraisīja NA paziņojums, viens no “JV” saraksta līderiem Edmunds Demiters partijas komandu vēlēšanās vēl negribēja atklāt, lai gan “”Jaunā Vienotība” ir gatava vēlēšanām jau labu laiku – esmu pārliecināts, ka nostartēsim daudz veiksmīgāk nekā iepriekš”.
Tagad tai domē ir divas vietas. Neoficiāli zināms, ka saraksta galvgalī būs “JV” nodaļas vadītājs Māris Rozenbergs, tagadējie domes deputāti Normunds Tropiņš un E. Demiters. Sarakstā būšot arī kāds veiksmīgs uzņēmuma vadītājs, kurš vēl oficiāli to neapstiprina, kā arī Kolkas pagasta pārvaldes vadītājs Aldis Pinkens, kurš savukārt “Latvijas Avīzei” atzina, ka ir pievienojies “Jaunajai Vienotībai”, kas lielā mērā noticis pēc piedzīvotā Dundagas novadā.
Savu komandu vēl oficiāli neatklāj arī Latvijas Zaļā partija, kuras sarakstā startēs tagadējais domnieks Alfons Spēks, bet tajā būšot arī jaunas sejas. Neoficiāli zināms, ka viens no līderiem varētu būt bijušais “Latvijas dzelzceļa” valdes loceklis Ainis Stūrmanis, kandidātu vidū ir arī pārstāvji no pievienotajiem novadiem, kuriem pievērsta uzmanība arī LZP programmā – tajā esot paredzēta Rojas un Mērsraga ostu apvienošana, lai viena novada ietvaros divas ostas savstarpēji nekonkurētu. LZP vadība līdz sarakstu iesniegšanai šo informāciju neapstiprina.
Savukārt Latvijas Zemnieku savienības viens no līderiem Dainis Karols atzina, ka viņš varētu startēt ar pirmo numuru. Sarakstā būs pārstāvji arī no pārējiem novadiem, no kuriem divos – Mērsraga un Rojas – jau tagad ir LZS deputāti.
Par LZS spējām labi nostartēt viņš bija diezgan drošs, bet politiķi vairāk uztrauca tas, kādu iespaidu uz vēlētāju aktivitāti atstās ierobežotās kampaņas aktivitātes, jo pašvaldībās liela nozīme ir nevis vides reklāmām, bet tiešajiem kontaktiem ar vēlētājiem.
Zemā vēlētāju aktivitāte varētu atstāt iespaidu uz domes sastāvu, pastāvot riskam, ka tā atkal būs tikpat sadrumstalota.
Sagaidīs tiesībsarga vēlēšanas
Pirms iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām 2017. gadā aina bija atšķirīga – tikko kā dibinātā partija “Mēs – Talsiem un novadam” ar savu līderi Edgaru Zelderi bija lielais nezināmais, kas pārsteidza ar negaidīti labu rezultātu – trīs deputātu vietām, kas ar tik sadrumstalotu domes sastāvu skaitījās labs rezultāts.
To ar četriem mandātiem apsteidza vienīgi pieredzējusī reģionālā partija “Talsu novada attīstībai”, kas savulaik bija izveidota uz Tautas partijas vietējās nodaļas bāzes un vairākus sasaukumus bija valdošā, taču pēc vēlēšanām tā varu zaudēja.
Pagaidām par tās gatavošanos vēlēšanām ir vismazākais priekšstats, ar tās pārstāvjiem laikrakstam arī neizdevās sazināties. Zināms, ka viens no komandas kodola cilvēkiem ir tagadējais domnieks Andis Astrātovs.
Šā sasaukuma laikā pašvaldībā trīs reizes ir mainījusies vadība, kurā bija gan E. Zelderis, gan D. Karols, bet tagad priekšsēdētāja ir S. Pētersone. Pirms nepilniem četriem gadiem Jaunā konservatīvā partija (JKP) un Latvijas Reģionu apvienība (LRA) ieguva katra pa vienai vietai, bet no tām ievēlētās deputātes Inga Gluzda (toreiz JKP) un Daiga Feldmane (LRA) vairs nav šo partiju biedres.
“Latvijas Avīzei” ir zināms, ka interesi par sadarbību ar “Mēs – Talsiem un novadam”, kuras līdere tagad ir deputāte Ilva Norenberga, izrādījusi gan Jaunā konservatīvā partija, gan Latvijas Reģionu apvienība.
Par zināmu signālu tiek uztverts tas, ka JKP “Mēs – Talsiem un novadam” valdes locekli E. Zelderi ir izvirzījusi tiesībsarga amatam. Abiem politiskajiem spēkiem arī ir kopīgi mērķi, kas saistīti ar korupcijas apkarošanu.
E. Zelderis 10. februārī “Latvijas Avīzei” apstiprināja, ka vēl ir reģionālās partijas valdē, taču ar JKP viņu nesaistot nekādas vienošanās. Viņš arī domā, ka “Mēs – Talsiem un novadam” neveidos apvienību ne ar vienu partiju, bet pieļāva sadarbību ar kādu no tām.
Uz vaicāto, vai pats startēs vēlēšanās, E. Zelderis atbildēja, ka līdz tiesībsarga vēlēšanām uz šo jautājumu nevar atbildēt. Politiskie konkurenti lēš, ka JKP varētu mēģināt ieinteresēt Talsu partiju ne tikai ar E. Zeldera nomināciju, kas dos viņam zināmu publicitāti, bet arī ar valsts budžeta finansējumu, kādu nesaņem reģionālās partijas.
JKP priekšsēža vietnieks Krišjānis Feldmans gan arī apgalvoja, ka JKP ir noskaņota startēt atsevišķi un tās sarakstā ar pirmo numuru varētu būt nodaļas vadītājs Oskars Kreilis.
Ilva Norenberga “Latvijas Avīzei” atzina, ka no opozīcijas partijas pozīcijām viņu tagad vairāk uztrauc tas, ka tiem, kas nav pie varas, nav nekādas iespējas sekot līdzi jaunā novada veidošanas sarunām un piedalīties tajās ar saviem ierosinājumiem. Tas, mainoties deputātu sastāvam un spēku samēram, varot radīt problēmas pēc vēlēšanām.
