Ar otro mēģinājumu Dainis Karols atbrīvots no amata.
Ar otro mēģinājumu Dainis Karols atbrīvots no amata.
Foto: Timurs Subhankulovs

Ir bijušas kļūdas, bet nav bijis viegli izturēt pretdarbību. Talsos mēru gāž savējie 3

Ar otro mēģinājumu nepilnu gadu pēc iepriekšējā balsojuma Talsu novada domnieki ceturtdien atbrīvoja no priekšsēža amata Daini Karolu (LZS).

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
VIDEO. Parastā tauta nesaprot augsto mākslu? Šoreiz ir par traku! Kristians Brekte pamatīgi satracinājis latviešus
Lasīt citas ziņas

Neuzticību mēram izteica arī viņa līdz šim tuvākie sabiedrotie no “Vienotības” un Nacionālās apvienības. Kā iemesls nepieciešamībai mainīt vadību bija minēta nepietiekamā komunikācija un tas, ka gandrīz gadu pašvaldība ir bez izpilddirektora. D. Karols gan atgādināja, ka to neieceļ priekšsēdis, bet domes vairākums ar savu lēmumu.

Viņš atzina, ka ir bijušas kļūdas, bet nav bijis viegli izturēt pretdarbību.
CITI ŠOBRĪD LASA

“Es varu atbildēt par saviem lēmumiem un ikvienam ieskatīties acīs,” sacīja D. Karols, kurš saglabās deputāta mandātu.

Par neuzticības izteikšanu D. Karolam nobalsoja desmit no 13 deputātiem, kuri piedalījās balsojumā. Pret bija divi Latvijas Zemnieku savienības un viens no diviem Latvijas Zaļās partijas deputātiem. Nebalsoja partijas “Mēs – Talsiem un novadam” trīs domnieki, kuru vidū ir arī Edgars Zelderis, kas pašvaldību vadīja pirmajā gadā pēc vēlēšanām. Talsu novada domes vēlēšanās 2017. gadā par 17 deputātu vietām cīnījās astoņi politiskie spēki.

Partija “Talsu novada attīstībai” (“TNA”) ieguva četras vietas, “Mēs – Talsiem un novadam” (“MTN”) trīs, Latvijas Zemnieku savienība (LZS), Latvijas Zaļā partija (LZP), “Vienotība” un Nacionālā apvienība (NA) – katra pa divām, bet Latvijas Reģionu apvienība un Jaunā konservatīvā partija – katra pa vienai.

Uz vaicāto, kas veidos jauno koalīciju, Edmunds Demiters (“Vienotība”) “Latvijas Avīzei” atbildēja, ka vispirms domniekiem jāvienojas par izpilddirektoru, izvēloties labāko no 11 pretendentiem. Paredzēts, ka par to dome varētu lemt 28. maijā. Viņš pieļāva, ka jauno koalīciju veidos tie, kuri būs vienojušies par izpilddirektoru, jo izpildvarā tiešām esot valdījis haoss.

Tagad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs varot sodīt pašvaldību par normatīvo aktu pārkāpumiem, slēdzot nomas līgumus. Pagaidām domi vadīs priekšsēža vietnieks Normunds Tropiņš (“Vienotība”). Ja deputāti divu mēnešu laikā neievēl jaunu priekšsēdi, tad domi var atlaist, ieceļot pagaidu administrāciju.

Mēģinājums noņemt D. Karolu pērnvasar neizdevās, jo Daiga Feldmane (LRA) viedokli mainīja. Ceturtdien viņa sēdē nepiedalījās. Pagājušajā gadā vadības maiņai iniciatore bija reģionālā partija “Talsu novada attīstībai”, kas bija pie varas iepriekšējā sasaukumā. “Tagad mēs atgriežamies pie tās pašas varas,” sēdē sacīja Ilva Norenberga (“MTN”).

Reklāma
Reklāma

Šīs partijas deputāti nepiedalījās balsojumā, jo nevēloties iesaistīties politiskajās intrigās. Uz nepilnībām domes vadības darbā “MTN” norādījusi jau ilgstoši, taču I. Norenberga uzskata, ka pareizākais risinājums būtu domes atlaišana un ārkārtas vēlēšanas.

Inga Gluzda (ievēlēta no JKP) sēdē, kurā deputāti piedalījās attālināti, sacīja, ka D. Karols nav izmantojis viņam doto otro iespēju un tāpēc ir jāatbrīvo. Arī viņa uzskata, ka labākais risinājums būtu domes atlaišana, jo domnieku vidū neredzot nevienu, kurš būtu cienīgs vadīt pašvaldību, taču “gan jau kaut kāds barters ir noticis”. Viņasprāt, partijas jau gatavojas nākamajā gadā paredzētajām pašvaldību vēlēšanām, esot tikai jācer, “ka no tā atlēks kāds labums arī iedzīvotājiem”. Parasti pirms vēlēšanām politiķi steidz īstenot infrastruktūras būvniecības projektus, kurus varētu parādīt vēlētājiem.

Valdības lēmums palielināt pašvaldību aizņēmuma limitu par 150 miljoniem eiro, lai mazinātu Covid-19 radītās negatīvās sekas, dos iespēju pašvaldībām “sildīt ekonomiku”, ieguldot līdzekļus jau sagatavotajos projektos. Neoficiāli varas maiņa tiek saistīta arī ar šo faktu. Pašvaldību projektu izvērtēšanā liela loma būs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), kura nosaka kritērijus un kārtību, kādā pašvaldības varēs pieteikt savus projektus, kā arī izvērtēs to atbilstību administratīvi teritoriālajai reformai un ilgtspējīgai novadu attīstībai.

VARAM vada “AP” ministrs Juris Pūce. D. Karols pārstāv ZZS, kas Saeimā ir opozīcijā. Koalīcijā tagad vairākums būtu esošās valdības partijām un arī “Talsu novada attīstībai”, kura veidota uz kādreizējās Tautas partijas bāzes, bet tās bijušais ģenerālsekretārs Aivars Tiesnesis ir aizsardzības ministra Arta Pabrika (“AP”) padomnieks.

E. Demiters savukārt sacīja, ka D. Karola partijas piederībai šajā gadījumā neesot nekādas nozīmes, tāpat viņš aicināja nesaistīt šo balsojumu ar iespēju pretendēt uz investīcijām. Uz vaicāto, vai Talsu novadā ir kāds jau gatavs projekts, E. Demiters atbildēja apstiprinoši – tas varētu būt Laucienas pansionāta siltināšanas projekts, “kura tehniskais stāvoklis ir nožēlojams”. Deputāti par to jau ir vienojušies, bet lēmums domē vēl neesot pieņemts, jo esot nepieciešami precizējumi.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.