Talsos centīsies pārvarēt politisko krīzi – “Tas ir pilnīgs cirks” 20
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Varbūtējās izmaiņas Talsu novada izpildvarā bija izvērtētas arī koalīcijas iekšienē, taču opozīcijas partiju – “Mēs – Talsiem un novadam” un “Jaunā Vienotība” – brīdinājums par nodomu rosināt domes priekšsēdētājas Sandras Pētersones (Nacionālā apvienība) atbrīvošanu notikumus pasteidzināja.
Pēc Talsu novada domes sēdes, kas pagājušajā ceturtdienā ilga gandrīz 12 stundas, priekšsēdētājas demisija vēl nav prasīta. Taču dome pieņēma vairākus lēmumus, kas saistīti ar pārmaiņām izpildvarā. Tās vadība tagad uz laiku ir nodota pienākumu izpildītāju rokās, kamēr konkursā tiks atrasts jauns izpilddirektors Ievas Krēķes vietā – viņa no amata nav atbrīvota, bet atrodas attaisnotā prombūtnē, pēc kuras, visticamāk, vienosies ar domi par darba tiesisko attiecību pārtraukšanu.
Gribēja pasargāt priekšsēdētāju
Nedaudz sasteigtās izmaiņas Talsu novada izpildvarā liek domāt, ka tās varētu būt saistītas ar koalīcijas vēlmi pasargāt priekšsēdētāju S. Pētersoni no neuzticības balsojuma.
Viņas partijas biedrs Gaidis Bērziņš “Latvijas Avīzei” teica: “Manuprāt, ir izdarīts liels darbs, lai atrisinātu jautājumu par izpilddirektoru un dome varētu turpināt darbu. Es ļoti ceru, ka arī “Jaunās Vienotības” kolēģi nav tendēti destabilizēt situāciju un ir gatavi konstruktīvi strādāt.”
“Jaunās Vienotības” (“JV”) Talsu nodaļas vadītājs Māris Rozenbergs, kurš domē ievēlēts pirmo reizi, “Latvijas Avīzei” atzina, ka partija pēc nonākšanas opozīcijā, kad no priekšsēdētājas vietnieka amata pavasarī atbrīvoja “JV” biedru Aldi Pinkenu, ir ieinteresēta ilgtermiņa risinājumā, nevis atbalstīt vadības maiņu uz kādu īsu laiku, ja tā nevar uzlabot pašvaldības darbu.
Par to, ka problēmas ir, liecinot kaut vai tas, ka pie jaunā novada robežām joprojām nav izvietotas zīmes ar tā nosaukumu. Cilvēki, iebraucot tajā no Ventspils puses, vispār nesaprotot, kādā pašvaldībā atrodas.
Agrākais Talsu novads, kuram nebija jūras robežas, pēc Dundagas, Mērsraga un Rojas novada pievienošanas ir ieguvis gandrīz simt kilometru garu piekrastes teritoriju, bet uzņēmēji, kas vēlas tajā nodarboties ar tūrisma biznesu, nedēļām gaida no domes nepieciešamās atbildes, norādīja M. Rozenbergs.
Administrācijai grūtības
Nesen Talsu novada domes opozīcija paziņoja, ka plāno rosināt S. Pētersones atbrīvošanu, jo neesot mierā ar to, kā tiek organizēts pašvaldības darbs. Koalīcijai, kuru atstāja no Nacionālās apvienības ievēlētā Eva Kārkliņa, palika 11 no 19 balsīm. Taču neapmierinātību izteica arī tajā esošā Latvijas Zaļā partija, kritizējot tieši izpildvaru.
Nedēļas sākumā parādījās ziņa, ka plānots atbrīvot izpilddirektori I. Krēķi. Viņu šim amatam konkursa kārtībā izraudzījās iepriekšējā Talsu novada dome laikā, kad pašvaldībai vēl nebija pievienoti apkārtējie novadi. Jaunā novada dome par I. Krēķi balsoja atkārtoti, un viņa varēja darbu turpināt.
Taču ar pašvaldību reformas ieviešanu saistītie pienākumi administrācijai sagādājuši grūtības. Kādā domes sēdē I. Krēķe atzinusi, ka nav viegli strādāt, ja viņai jāsaskaras ar politisko spiedienu, ko izdara atsevišķi deputāti. Varēja secināt, ka starp viņiem ir arī toreiz vēl priekšsēdētājas vietnieks A. Pinkens. Viņš arī pats iepriekš atzina, ka bijis prasīgs pret darbiniekiem, mudinot uzlabot darbu.
Sēde ilgst gandrīz 12 stundas
Domes sēde pagājušajā nedēļā ceturtdien ilga no deviņiem rītā līdz pulksten 20.30 vakarā. To tiešraidē vēroja ap 250 interesenti, kas neskopojās ar komentāriem internetā, to nodēvējot arī par cirku. Kā varēja secināt no Andras Grīvānes (“JV”) teiktā, tad tik garas ir arī citas sēdes.
“Katra domes sēde beidzas vēlu vakarā. Tas ir pilnīgs cirks mums pašiem un visiem, kas to skatās,” teica A. Grīvāne, aicinot domes sēdes beigt pulksten 17. Pirmās divas stundas pagāja, diskutējot par darba kārtību un izmaiņām tajā. Opozīcijas deputāti centās piespiest S. Pētersoni publiski pateikt, ka viņa ir aicinājusi I. Krēķi atstāt amatu, ko priekšsēde beigās arī atzina.
I. Krēķe pašlaik atrodas attaisnotā prombūtnē, bet, visticamāk, šo darbu vairs neturpinās. Taču par aiziešanu no amata paziņoja abi viņas vietnieki Evita Veide un Arvis Lagzdiņš, ar kuriem dome beidza darba tiesiskās attiecības. I. Krēķes prombūtnes laikā par pienākumu izpildītāju iecēla Sociālā dienesta vadītāju Daci Zeļģi, savukārt vietnieka pienākumus uz laiku pildīs Ligita Šnore, kura strādā Attīstības nodaļā.
Detalizēti iztaujā ziņotājus
Vērojot sēdi visas dienas garumā, bija jūtama opozīcijas deputātu vēlme detalizēti iztaujāt ziņotājus par katru jautājumu līdz pat sīkām juridiskām niansēm. Dažos gadījumos, kad tika apspriests, piemēram, jautājums par Talsu bērnu rotaļu laukuma koncepcijas izstrādi, tas pat bija vērtīgi, jo palīdzēja iedzīvotājiem labāk uztvert ieceri. Taču dažbrīd jautājumi bija tik specifiski, ka varēja radīt pretējo efektu.
G. Bērziņš pieļāva, ka atsevišķiem deputātiem varētu būt vēlme destabilizēt situāciju domē un publiski radīt iespaidu, ka tā nav rīcībspējīga. Esot jāpatur prātā, ka partijas “Mēs – Talsiem un novadam” domnieki jau ir vērsušies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā ar aicinājumu rosināt Talsu novada domes atlaišanu.
No “JV” ievēlētais A. Pinkens bija viens no tiem, kurš visas dienas garumā nenogurstoši izvaicāja vadību un ziņotājus gandrīz par visiem vairāk nekā 40 jautājumiem. M. Rozenbergs “Latvijas Avīzei” skaidroja, ka A. Pinkens labi orientējas pašvaldības darbā un likumdošanā, tāpēc viņš nevarot nereaģēt, ja lēmumu projekti nav kvalitatīvi sagatavoti.
M. Rozenbergs netic, ka izmaiņas izpildvarā, kurā tagad ir pienākumu izpildītāji, darbu uzlabos, jo šiem cilvēkiem jau ir liela slodze Sociālajā dienestā un Attīstības nodaļā, kur būs jāveic arī līdzšinējie pienākumi.
Priekšsēdētājas vietnieks Dainis Karols (LZS), kurš ir koalīcijā, “Latvijas Avīzei” apstiprināja, ka darbiniekiem nācies strādāt stresa apstākļos, kādus viņiem radījuši daži deputāti.
Viņš neņemas spriest, vai koalīcijā ir iestājusies stabilitāte, taču neesot indikāciju, ka kāda partija gribētu no tās aiziet. D. Karolam arī būtu grūti iedomāties, kā “Jaunā Vienotība” varētu vienoties ar “Mēs – Talsiem un novadam,” kas “JV” asi kritizēja iepriekšējā sasaukumā un arī vēl nesen, kad “JV” bija vairākumā.
