Talsos briest ārkārtas vēlēšanas 2
Gadu pēc iepriekšējās varas maiņas Talsu novadā, kad no amata gāza toreizējo pašvaldības vadītāju Edgaru Zelderi (“Mēs – Talsiem un novadam”) un viņa vietā ievēlēja Daini Karolu (Latvijas Zemnieku savienība), Talsi atkal gatavojas priekšsēdētāja atbrīvošanai, kas plānota 11. jūlijā.
Taču šoreiz pārmaiņu rosinātāji vēl nav izvēlējušies nākamo mēra kandidātu.
Vienošanos var apgrūtināt tas, ka starp reģionālajām partijām “Talsu novada attīstībai” (“TNA”) un “Mēs – Talsiem un novadam”, ar kuru balsīm ir iespējama D. Karola atbrīvošana, pastāv pretrunas. E. Zelderis “Latvijas Avīzei” atzina, ka uz iespēju vienoties par jaunu priekšsēdi īpaši necerot. Viņaprāt, pārmaiņas Talsos ir iespējamas tikai tad, ja tiek atlaista dome un rīkotas ārkārtas vēlēšanas.
E. Zelderis varētu atbalstīt D. Karola atbrīvošanu, bet daudz ko noteikšot mēra spēja sēdē atbildēt uz jautājumiem par pašvaldības finanšu līdzekļu nelietderīgu izmantošanu. “Mēs – Talsiem un novadam”, kas vienīgā ir opozīcijā, nav pievienojusies ierosinājumam atbrīvot domes vadītāju.
Iesniegumu par neuzticības izteikšanu D. Karolam parakstījuši četri “TNA” deputāti, Daiga Feldmane no Latvijas Reģionu apvienības (LRA) un Inga Gluzda, kura ievēlēta no Jaunās konservatīvās partijas (JKP), bet vairs nav tās biedre. Iesniegums pamatots ar “domes vadības bezdarbību un nolaidību, kā arī haosu pašvaldības kapitālsabiedrībās SIA “Talsu ūdens” un SIA “Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība “Piejūra”.”
No vietējiem politiķiem ir dzirdēts, ka iemesli vēlmei gāzt mēru esot jāmeklē dziļāk – uzmanība jāpievērš gan tam, ka Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) vairs nav pie varas valdībā un Saeimā, gan gaidāmajai administratīvi teritoriālajai reformai, kuras viens no politiskajiem mērķiem esot ZZS ietekmes mazināšana.
Pamanīts ir arī tas, ka viens no vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (“Attīstībai/Par”) ārštata padomniekiem ir bijušais Tautas partijas ģenerālsekretārs Aivars Tiesnesis, kura kādreizējie partijas biedri nodibināja partiju “Talsu novada attīstībai”.
Tāpat nevarot izslēgt kādas slēptas intereses, kas saistītas ar pašvaldības projektiem, bet apstiprinājumu tam “LA” neizdevās gūt.
Nemieru ceļ reģionu partijas
Talsu novada domes vēlēšanās 2017. gadā par 17 deputātu mandātiem cīnījās astoņi politiskie spēki, kas visi iekļuva domē. “Talsu novada attīstībai” ieguva četras vietas. To pārstāvēja arī bijušais mērs Aivars Lācarus, kurš tagad vairs nedarbojas politikā. Pēc “TNA” iniciatīvas notika iepriekšējā vadības maiņa, kad E. Zeldera vietā ievēlēja D. Karolu. Šī partija rosina domes priekšsēža atbrīvošanu arī tagad. Tikai 2018. gada jūnijā “TNA” bija opozīcijā, bet tagad – koalīcijā.
LRA un JKP domē katra ieguva pa vienai vietai. Latvijas Zemnieku savienība, Latvijas Zaļā partija, “Vienotība” un Nacionālā apvienība katra tajā pārstāvēta ar diviem mandātiem, bet “Mēs – Talsiem un novadam” ir trīs deputāti. Lai noņemtu mēru, par to ir jānobalso vismaz deviņiem deputātiem.
D. Karols “LA” sacīja, ka viņš aicinās domniekus tajā pašā sēdē, kad ir paredzēta viņa atbrīvošana, lemt arī par jauna priekšsēža ievēlēšanu, lai neradītu politisko nestabilitāti laikā, kad ir jāsāk plānot nākamā gada budžets, jāturpina vairāki projekti un jāgatavojas pašvaldību reformai.
Edmunds Demiters (“Vienotība”) ar nožēlu “LA” atzina, ka ārkārtas vēlēšanas ir iespējamas, jo neuzticības rosinātājiem nav plāna, ko darīt pēc tam.
“Tie nemiera cēlāji ir reģionālās partijas, kas nevar nomierināties un salikt kopā vēlmes ar iespējām,” Taču E. Demiters netic, ka tās varēs vienoties. “Te problēmas nav jāmeklē Dainī, bet gan sadrumstalotajā domes sastāvā,” piebilda politiķis. Arī D. Karols pieļāva, ka Talsu novadā nākamajās vēlēšanās var būt ne mazāk sadrumstalots deputātu sastāvs un domniekiem ir jāmācās kopā strādāt. Bet E. Zelderis ir pārliecināts – ja būs ārkārtas vēlēšanas, tad jaunajā domē daļa no tagadējiem deputātiem un arī partijām nebūšot.
Prasa sakārtot kapitālsabiedrības
Viena no neuzticības rosinātājām D. Feldmane ārkārtas vēlēšanās neesot ieinteresēta un darīšot visu, lai tās nebūtu jārīko. Viņa piekrīt, ka domes sastāvs ir sadrumstalots un vienoties nebūšot viegli, “situācija nav ne viegla, ne patīkama, bet darbi neiet uz priekšu un kaut kas ir jādara”. Galvenais pārmetums ir, ka domes vadība nepietiekami kontrolējot pašvaldības kapitālsabiedrībās notiekošo.
E. Zelderis par iespējamiem pārkāpumiem novada domē tiesībsargājošajām institūcijām ir sūtījis neskaitāmus iesniegumus jau kopš vēlēšanām – daļa no tiem ir saistīti ar laiku, kad pie varas iepriekšējā sasaukumā bija “TNA”, ar kuru kopā viņam tagad ir iespēja panākt D. Karola atbrīvošanu. Nesen E. Zelderis arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) informēja par virkni iespējamo pārkāpumu, kuru būtība ir, ka pašvaldībai vairākos gadījumos varētu būt nodarīti zaudējumi, bet domes amatpersonas izvairās no to piedzīšanas un vainīgo saukšanas pie atbildības. Piemēram, ir minēts uzņēmums “Talsu namsaimnieks”.
D. Karols skaidroja, ka par atsevišķiem gadījumiem ir vērsies policijā, kas ir veikusi pārbaudes, bet ne visās epizodēs ir konstatēts pārkāpums.
Tāpat opozīcijai uz visiem tās iesniegumiem esot sniegtas atbildes pēc būtības.
Andis Astrātovs (“TNA”) arī nevarēja pateikt, kurš varētu kļūt par nākamo domes priekšsēdi, ja D. Karolu atbrīvos. “TNA” priekšsēdētājs Aldis Vilsons, kurš nav domnieks, “LA” skaidroja – partija visiem domē pārstāvētajiem spēkiem piedāvāšot turpmākās rīcības plānu, ar kuru iepazīstināšot arī ZZS un tās sabiedrotos no Nacionālās apvienības un “Vienotības”.
Viņaprāt, pašvaldības darbs esot paralizēts. A. Vilsons noliedza, ka ierosinājums būtu saistīts ar ZZS atrašanos opozīcijā augstākajā varā un gaidāmo novadu reformu. “Ja ārkārtas vēlēšanas būs, tad būs,” piebilda A. Vilsons. Viņaprāt, tagad svarīgāk vienoties par jaunu priekšsēdi, lai varētu stabilizēt situāciju pašvaldības uzņēmumos, no kuriem viens – “Talsu ūdens” – esot tuvu bankrotam. D. Karols teica, ka vairāki oponentu apgalvojumi esot “ar baltiem diegiem šūti”.
