Ilmārs Randers: Vai cilvēki balsos par satiksmes ministra tagadējām kļūdām vai nākotnes labumiem? 26
Ilmārs Randers, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Nonākt konfliktā ar praktiski visiem nozares nozīmīgākajiem spēlētājiem, līdz šim nepieredzēto krīžu rezultātā pelnošus uzņēmumus turēt pie dzīvības ar valsts dotācijām, savas politiskās pārliecības dēļ publiski strīdēties ar valdības vadītāju un tomēr pēc visa tā palikt savā amatā – to visu aizvadītajos četros gados iespējis satiksmes ministrs Tālis Linkaits.
Inteliģents, izteikumos un uzvedībā piezemēts, taču, paskatoties ciešāk, konsekventi realizējis pārstāvētās Jaunās konservatīvās partijas un acīmredzot savu uzskatu “ģenerālo līniju” – visi, izņemot pašus, zog, tādēļ nekas nebūs pa vecam.
Tranzīts vairs nebūs prioritāte, ostas jāreformē un pašvaldībām jāatņem, ceļu remontiem Eiropas Savienības fondu naudas vairs nebūs, tobrīd vēl pelnošā “Latvijas dzelzceļa” vadība jāatlaiž, “Latvijas autoceļu uzturētāja” monopols jāizbeidz utt.
Reformatoram stratēģiskais mūžs parasti ir diezgan īss, jo viņa galvenais uzdevums ir atbrīvot laukumu jaunajiem darītājiem.
Kas īsti satiksmes nozarē ir Linkaits?
Tālredzīgs politiķis, kurš drosmīgi realizē kādu noteiktu kursu, vai varbūt vienkārši veiksminieks, kuram, piemēram, kovida pandēmija pēdējos gados deva iespēju piesaistīt vēsturiski lielāko finansējumu ceļu būvniecības sektoram?
Gods un slava Linkaitam, ka pirms diviem gadiem viņam bija dūša uzsist dūri galdā – vai nu gadu desmitu ilgušais jauno elektrovilcienu konkurss noslēgsies ar rezultātu, vai arī valsts uzņēmums “Pasažieru vilciens” pārstās eksistēt.
Pirmie elektrovilcieni Latvijā jau ir, sabiedrība tos redzēja, tikai ar braukšanu vēl jāgaida. Tāpat arī ar gadsimta projektu “Rail Baltica” – rosība notiek, grūti tagad būs atrast skeptiķi, kurš apšaubītu, ka šis projekts kādu lokālu vai globālu apstākļu dēļ varētu nenotikt. Šie vilcieni būs jāgaida vēl ilgāk.
Lai arī sabiedrība nesaprot, kādēļ vietējā aviokompānija “Air Baltic” Satiksmes ministrijai un valdībai jāatbalsta tik dāsni, no Rīgas mēs varam turpināt arī lidot. Tas nekas, ka jaunās lidmašīnas, ko “Air Baltic” sapirka arī par Latvijas nodokļu maksātāju naudu, tagad ir iznomātas citu valstu pārvadātājiem, bet vietējiem pasažieriem jālido vecās un no citiem īrētās – pagaidīs, pacietīs.
Mēs zinām, ka līdz 2040. gadam vismaz 1000 kilometru valsts galveno autoceļu būs pārveidoti par četru joslu ātrgaitas ceļiem ar maksimālo braukšanas ātrumu 130 kilometri stundā.
Tā satiksmes nozarē lielajās lietās un līnijās viss turpina funkcionēt atbilstoši tagadējo krīžu un kara apstākļiem. “Latvijas dzelzceļa” pirmā pusgada finanšu rādītāji izrādījušies pat necerēti labi.
Ministram atkal savā ziņā paveicies, jo sankciju dēļ pa Latvijas tranzīta infrastruktūru no nedraudzīgajām valstīm izvestas dažādas iekārtas, kā arī enerģētiskās krīzes iespaidā pieauguši ogļu kravu apjomi no Kazahstānas.
Kā būs turpmāk, tagadējās nenoteiktības apstākļos paredzēt praktiski nav iespējams, arī pārmetumi par iesākto ostu reformu ministra virzienā pierimuši. Tikmēr nepilnības izgaismojušās darbos un lēmumos, kuru sekas redzamas un izmērāmas jau tagad.
Par smagu klupšanas akmeni satiksmes ministram izrādījies apjomīgais reģionālais autobusu pārvadājumu iepirkums, kura pirmsākumos jau izskanēja pieminētā saķeršanās ar premjeru. Kariņš bija neizpratnē – kā konkursā var uzvarēt ar korupcijas un reputācijas riskiem saistīti uzņēmumi? Taču Linkaits bija nelokāms – tāds ir iepirkuma nolikums, tāds ir likums, un neviens “kā vecos laikos” no malas neko nediktēšot.
Nelīdzēja ne ekspertu, ne dažādu sadarbības organizāciju brīdinājumi, ka šajos laikos tik apjomīgs ilgtermiņa iepirkums nav atbilstošs. Kā par spīti visiem, līgumus tomēr saslēdza. Vadzis sāka lūzt šā gada 1. jūlijā, kad “Liepājas autobusu parks”, uzvarētājs Ogres un Aizkraukles reģionālajos autobusu pārvadājumos, nespēja izpildīt savas saistības.
Uz ceļa palikušie pasažieri sūdzējās, pašvaldība bija neapmierināta, šo faktu savā labā steidzās izmantot arī Saeimas opozīcija, satiksmes ministram rosinot izteikt neuzticību.
Linkaits savu vainu neredzēja, pats atkāpties negrasījās – Autotransporta direkcijai, iestādei, kas kūrē šo iepirkumu, vajagot aktīvāk komunicēt ar pakalpojuma sniedzējiem un izmantotājiem. Bet drūmā prognoze jau ir piepildījusies – valsts iestāde kā pasūtītājs līgumu lauzt nesteidzas, jo baidās zaudēt tiesā.
Opozīcijas pieprasījumu par satiksmes ministra demisiju Saeimas vadība bija “nomarinējusi” līdz septembrim. Pa šo laiku Linkaita darbu portfelī uzpeldēja vēl viens neizprotams lēmums: valsts Satiksmes ministrijas personā privātuzņēmējiem gatava maksāt summu, kas, pēc opozīcijas domām, esot vairākas reizes lielāka par darījuma patieso vērtību.
Runa ir par zemes iegādi Biķernieku kompleksās sporta bāzes attīstībai, kur no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem Satiksmes ministrijai izdalīti 8,19 miljoni eiro, lai par šiem līdzekļiem no trim uzņēmējiem atpirktu 17,7 ha savulaik privatizētu teritoriju.
Izskanējusi informācija, ka sākotnējais atpirkuma piedāvājums bijis 3,55 miljoni eiro, savukārt ZZS un pie frakcijām nepiederošie deputāti, kas parakstījuši pieprasījumu, norādījuši, ka šī īpašuma kadastrālā vērtība esot tikai 800 000 eiro.
Pagājušajā nedēļā Saeima satiksmes ministra demisijas pieprasījumu noraidīja – atlaist ministru mēnesi pirms vēlēšanām esot bezjēdzīgi. Savukārt pats ministrs attaisnojies, ka lēmumu par zemes atpirkšanu gatavojuši ierēdņi un viņš par to neesot zinājis.
Tālredzība un apstākļu sakritības veiksme – šis salikums palīdzējis ministra amatā noturēties Tālim Linkaitam pilnu 13. Saeimas sasaukuma laiku. Rīgas vēlēšanu apgabalā no savas partijas listes augstā pozīcijā viņš startē arī kā kandidāts uz nākamo Saeimu. Būs interesanti – cilvēki balsos par tagadējām kļūdām vai nākotnes labumiem?
