Tālmācībā vairāk špiko. Ko somi domā par Covid-19 ietekmi uz izglītību 0
Gunta Paavola, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vispirms Somijā tika slēgtas vidusskolas, amatskolas un augstskolas, pēc tam arī pamatskolas, iespēju piedalīties mācībās klātienē atstājot 1.–3. klašu skolēniem.
Šobrīd vidusskolas un amatskolas turpina darbu tālmācības režīmā, bet pamatskolēni atgriezās solos jau 14. maijā pēc gandrīz diviem mēnešiem karantīnā.
Daļa skolā neatgriezās
Valdības lēmums pamatskolās pāriet uz mācībām klātienē nostādīja daudzus vecākus dilemmas priekšā: ko darīt, ja kāds ģimenes loceklis ir paaugstināta riska grupā?
Kā rīkoties zemniekiem, kuri nevar atļauties saslimt spraigākās sezonas laikā?
No visiem apmēram 564 100 pamatskolēniem skolās nav atgriezušies 12%, ziņo laikraksts “Helsingin Sanomat”.
Daļā pašvaldību atļauju turpināt mācīties attālināti var saņemt tikai ar ārsta izziņu, bet ir arī tādas skolas, kuru direktori ir paziņojuši, ka apstiprinās visus lūgumus ļaut mācīties mājās, ziņo Somijas nacionālais ziņu dienests YLE.
Populārākie koronavīrusa ierobežošanas risinājumi skolās ir maksimāla mācību stundu un starpbrīžu noturēšana laukā, čakla roku mazgāšana un 2 m atstatuma ievērošana starp skolēniem, ko daudzās skolās gan nav iespējams nodrošināt nepietiekamu telpu dēļ.
Pēc divu dienu mācībām klātienē jau ir pirmie koronavīrusa saslimšanas gadījumi vairākās galvaspilsētas reģiona skolās, un šonedēļ karantīna jau noteikta vairākiem desmitiem skolēnu un dažiem skolotājiem.
Jiveskiles pilsētas Palokas pamatskolas direktore Tuija Permikanga-Sepenene YLE stāsta, ka droša atstatuma nodrošināšana starp tīņiem nav iespējama, lai gan skolēnu grupas tiek maksimāli nodalītas, ierašanos skolā, starpbrīžus un ēdienreizes organizējot pakāpeniski.
Drošības pasākumu pastāvīgā uzraudzīšana ir smaga arī skolotājiem, kuriem nākas strādāt bez pārtraukumiem. “Ir jauki satikt skolēnus un skolotājus, bet, domājot par darba apjomu, katrs pats var izdarīt secinājumus, vai šis bija saprātīgs lēmums,” ziņu dienestam diplomātiski saka direktore.
Skolā iet negrib
Starptautiskajā salīdzinošajā PISA pētījumā somu skolēni tradicionāli ieņem augstas vietas akadēmiskajās kompetencēs, bet bērnu vēlēšanās iet skolā ir salīdzinoši zema.
Tomēr tikko publicētajā, Turku universitātes INVEST pētnieku veiktajā 50 000 somu pamatskolēnu aptaujā pieaugušos visvairāk pārsteidzis tas, ka gandrīz trešā daļa 4.–9. klašu skolēnu karantīnā nav ilgojušies pēc klasesbiedriem, ziņo somu laikraksts “Iltalehti”.
Apmēram 6% skolēnu atzinuši, ka pirms karantīnas piedzīvojuši regulāru mobingu, un gandrīz puse aptaujas dalībnieku par pozitīvāko tālmācības iespaidu uzskatījuši mobinga neesamību.
Tālmācībā aptaujātie pozitīvi vērtējuši rāmāku ritmu (78%) un labākas iespējas koncentrēties mācībām (67%). Teju katrs sestais pamatskolēns ir saņēmis vairāk uzmanības no pasniedzēja.
Neskatoties uz straujo piespiedu ielēkšanu digitālajā laikmetā, lai nodrošinātu tālmācības iespējas, ārkārtas situācijai beidzoties, tālmācība pašreizējo likumu ietvaros nebūs iespējama, tādēļ Izglītības un kultūras ministrija gatavo izmaiņas Pamatizglītības likumā.
Vieglāk špikot
Somu vidusskolēni aptaujā ziņu dienestam YLE atzīst, ka tālmācības laikā ir špikojuši. Aptaujātie skolēni špikošanu pamato gan ar to, ka tālmācību stundas laikā ir daudz grūtāk uzdot jautājumus, gan ar pārlieko slodzi.
Savu artavu dod arī špikošanas vieglums un kontroles trūkums.
Vantā pilsētas Lumo vidusskolas direktore Marianna Sidenmānlaka skaidro, ka tālmācībā ieteicams izmantot tādus uzdevumus, kuros špikošanai ir maza loma, un nākotnē arī pārbaudes darbos jācenšas izmantot vairāk visiem pieejamus avotus.
Vidusskolas skolotāji tālmācības radītajai situācijai pieiet radoši, kontroldarbus aizstājot ar esejām un pievēršot lielāku uzmanību priekšmeta izpratnei, nevis detaļu pārzināšanai: ir svarīgāk izprast Pehkinesāri miera līguma sekas, nevis atcerēties precīzu gadaskaitli.
Skolotāji karantīnas laikā ir daudz diskutējuši par to, kā izvērtēt skolēnu patiesās prasmes, nevis tikai kontroldarbu rezultātus.
Informācijas meklēšana un sadarbība ar klasesbiedriem ir darba dzīvē noderīgas prasmes, tādēļ arī skolā inovatīva pieeja mācību darbam tiek ne tikai pieļauta, bet pat veicināta. Piemēram, dažas universitātes karantīnas laikā izmēģina iespēju eksāmen laikā izveidot grupas, lai atbildes sameklētu kopīgi, ziņo YLE.
Jaunā situācijā ir nonākuši arī universitāšu iestājeksāmenu organizētāji: piemēram, Medicīnas fakultātes attālināto pirmās kārtas iestājeksāmenu laikā pārlūkā “Google” neparasti bieži tikuši meklēti tādi eksāmenā izmantoti ikdienā neparasti termini kā “segsēklis” un “posmkājis”.
Pandēmijas uzspiestā pašizolēšanās jūtamu iespaidu atstājusi arī uz somu skolēnu vecākiem: Jiveskiles universitātes aptaujā apmēram 70% vecāku uzskatīja, ka īpašā situācija ir pozitīvi ietekmējusi vecāku attiecības ar bērniem.
Tajā pašā laikā gandrīz 60% aptaujāto uzskatīja, ka ietekme uz attiecībām ar bērniem ir negatīva, ziņo YLE.
Citiem vārdiem, lielai daļai vecāku karantīnas laiks ir bijis vienlaikus gan pozitīvs, gan negatīvs.
Daudzi vecāki ārkārtas situāciju izjutuši kā slogu, galvenokārt tādēļ, ka papildus saviem darba pienākumiem nācies palīdzēt bērniem ar tālmācību dienā vidēji divas stundas. Trešā daļa aptaujāto vecāku uzskata, ka atbildība par mācībām karantīnā tikusi uzvelta viņiem.
Somiju kritizē par… izglītību
Trešdien publiskotajās Eiropas Komisijas pavasara rekomendācijās Somija tiek kritizēta par jauniešu apmācīšanu nepareizās jomās.
Somija plāno būt CO2 neitrāla valsts pēc 15 gadiem, tādēļ jau tagad ir pēdējais brīdis sākt skolot nākotnes pratējus.
Par programmētāju trūkumu runā jau sen, bet prasmīgu darbinieku trūkst arī rūpniecībā, kur ir arvien lielāka vajadzība pēc kiberdrošības, apkalpošanas, uzņēmējdarbības atjaunošanas speciālistiem, kuri spētu apvienot starpnozaru pratības, nacionālajam ziņu dienestam YLE atzina Somijas industriju konfederācijas vadītāja Rīka Heikinheimo: “Kurš uzņēmumos prot attīstīt jaunas tehnoloģijas, inovēt, izveidot pārdodamu produktu un to mārketēt?”
Šie jautājumi ir ļoti aktuāli, jo laikā līdz Jāņiem Somijas universitātes un profesionālās augstskolas kopā ar Izglītības un Kultūras ministriju risina sarunas par nākamo četru gadu plāniem un finansējumu.
Šobrīd trūkst speciālistu ražošanas tehnoloģijās, tirgzinību analītikā, mākslīgā intelekta un aprites ekonomikas jomās.
Tehnoloģiju pratības nozīme pieaug visās jomās, ne tikai tehniskajās, un jau universitātē apgūtas prasmes apvienot vairākas jomas kļūst arvien pieprasītākas.
Piemēram, trīs augstskolas apvienojušajā Ālto universitātē tas jau ir iespējams. Tiek plānots, ka 2030. gadā Somijā augstāko izglītību iegūs vismaz puse no atbilstošā vecuma jauniešiem. Šobrīd šis skaitlis ir mazliet virs 40%, un mērķa sasniegšanai ir nepieciešami resursi.
