“Iemesli, kāpēc skolēni izvēlas tālmācību, ir dažādi.” Jauno mācību gadu tālmācībā uzsākuši jau 7114 skolēni 16
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Nepieciešamība skolēniem nodot siekalu testus un skolās nēsāt maskas, kā arī prognoze par to, ka pašvaldību dibinātajās skolās šajā mācību gadā tomēr ienāks attālinātās mācības, vairojusi to skolēnu skaitu, kas izstājušies no tā sauktajām parastajām skolām un mācības turpinās tālmācībā.
Pretēji iepriekš prognozētajam vismaz pagaidām gan nav strauji kāpis to skolēnu skaits, kas izglītību apgūst ģimenē.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) apkopotie dati liecina, ka pagājušā mācību gada sākumā tālmācībā bija 5576 skolēni, bet mācību gada beigās šo izglītošanās formu bija izvēlējušies 6302 skolēni.
Jauno mācību gadu tālmācībā uzsākuši jau 7114 skolēni (kopumā Latvijā ir ap 218 700 skolēnu).
Tātad privātās tālmācības vidusskolas var priecāties par skolēnu pieplūdumu.
Kā sarunā ar “Latvijas Avīzi” atklāja Rīgas Tālmācības vidusskolas direktors Edgars Grīnis, šo mācību gadu skola uzsāk ar 100 jauniem skolēniem un tas ir par 20 procentiem vairāk nekā iepriekšējos gados. Kopumā skolā reģistrēti 670 skolēni.
“Iemesli, kāpēc skolēni izvēlas tālmācību, ir dažādi. Taču, jā, daļa ir tādi, kuri nevēlas mācīties klātienē tāpēc, ka tur prasa valkāt maskas un testēties,” teic E. Grīnis.
“Taču ir arī tādi, kas nav apmierināti ar to, kā attālinātās mācības noritējušas citās skolās, apnicis visu laiku sēdēt tiešsaistes stundās, tāpēc izvēlas tālmācību.”
Viņa vadītajā skolā tiešsaistes stundu nav, tikai konsultācijas pirms ieskaitēm, kas arī notiek attālināti. Turklāt veselu mēnesi tiek apgūti tikai divi līdz trīs mācību priekšmeti, līdz ar to mācību saturs nav tik sadrumstalots. Tiesa, šajā skolā var mācīties tikai no 7. klases.
Maskas un testi tālmācībā nav nepieciešami, jo klātienē skolēni ierodas tikai uz eksāmeniem.
Privātajās tālmācības skolās mācības gan ir par maksu, piemēram, Rīgas Tālmācības vidusskolā tā ir 45 eiro mēnesī. Dārgāk jāmaksā vien otrgadniekiem, jo par viņiem nav valsts līdzfinansējuma.
Tālmācības skolā atšķirībā no pašvaldību skolām nav pedagogu trūkuma. Piemēram, uz ģeogrāfijas skolotāja vakanci bijuši pat septiņi pretendenti. Lielākā daļa pedagogu strādā arī klātienes skolās, darbs tālmācībā ir papilddarbs, ko var darīt vakaros un brīvdienās.
Vecāki paši tomēr nevēlas mācīt
Toties izglītību ģimenē, kas nozīmē, ka atbildību par izglītošanu uzņemas vecāki, vismaz pagaidām nav izvēlējušies vairāk skolēnu kā pērn. IZM dati liecina, ka šā gada septembrī izglītība ģimenē izvēlēta 150 skolēniem.
Tas ir pat mazāk nekā iepriekšējā mācību gadā, kad izglītība ģimenē tika nodrošināta 174 bērniem.
Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) pārstāve Jana Veinberga gan pieļauj, ka bērnu, kas mācās ģimenē, skaits vēl augs. Iespējams, ne visas skolas valsts izglītības informācijas sistēmā jau ievadījušas datus par visiem bērniem, kam vecāki izvēlējušies šo izglītības formu.
To, ka vecāki, kas nevēlas, lai bērni esošajos apstākļos mācītos klātienē, biežāk izvēlas tālmācību nekā izglītību ģimenē, apliecina arī Siguldas novada Laurenču sākumskolas direktora Kristapa Zaļā teiktais: no viņa vadītās skolas izstājušies vairāki bērni, kas turpmāk mācīsies tālmācībā.
Savukārt izglītību ģimenē izvēlējusies tikai viena ģimene, kas skolai ar 423 skolēniem nav daudz.
Ģimenēs apmācāmie skolām nav izdevīgi
Jautāts, vai skola gatava sniegt atbalstu vecākiem, kas paši apmācīs bērnu, Laurenču skolas direktors atbild: “Skolai jau tagad jābūt gatavai uz visu. Viss tiek nogrūsts uz skolu. Protams, jautājums, vai varēsim šo atbalstu ģimenei sniegt tik augstā līmenī, kā vēlētos. Jo skolas darbiniekiem tagad nākuši klāt ļoti daudz papildpienākumu, bet nav gana daudz konsultāciju, nav papildfinansējuma.”
Jāpiebilst, ka šovasar valdībā tika pieņemti noteikumi, kas paredz, ka par bērniem, kuri mācās ģimenē, skola saņem tikai desmito daļu no finansējuma, ko valsts piešķir par klātienes skolēnu apmācīšanu.
Taču skolai tāpat jāsniedz konsultācijas vecākiem, jāpārbauda mājās apmācīto bērnu zināšanas.
R. Zaļais pieļauj: ja valdība nebūtu lēmusi, ka līdz 3. klasei stundu laikā maskas var nelietot, mājās apmācāmo bērnu būtu vairāk, jo mazo bērnu vecāki visvairāk iebilduši tieši pret sejas aizsegu lietošanu.
Piemēram, Jaunjelgavas vidusskola šķīrusies no divām skolniecēm: vienas trešklasnieces un vienas sestklasnieces. Abas nāk no vienas ģimenes un pārceltas uz skolu, kur būs iespēja mācīties tālmācībā. Vecāki iebilduši gan pret masku nēsāšanu, gan testēšanu, atklāj skolas direktore Lauma Mīlīgā.
Savukārt Rīgas Valsts klasiskās ģimnāzijas direktors Romāns Alijevs teic, ka viņa vadītājā skolā visi bērni turpina mācības klātienē. Bijuši pieci seši vecāki, kuri pirms mācību gada sākuma izteikuši pretenzijas par bērnu testēšanu.
Tomēr pēc pārrunām samierinājušies ar to, ka no testiem neizbēgt. Skola gan arī mēdzot saņemt vecāku vēstules, kurās kritizēti ar pandēmiju saistītie ierobežojumi vai vispār noliegta kovida eksistence.
Direktors kā epidemiologs
Jautāti, kā skolai veicas ar skolēnu testēšanu, direktori atklāj dažādu pieredzi. K. Zaļais norāda, ka sadarbība ar laboratoriju varētu būt labāka, nav saprotams, kāpēc ar skolēnu vecākiem par testa rezultātiem jākomunicē tieši skolai.
“Visu dienu skaidroju, kā jānodod testi, kā var saņemt rezultātus, kas jādara pēc atgriešanās no ārzemēm. Jūtos kā epidemiologs, nevis skolas direktors,” sūrojas K. Zaļais.
Tikmēr R. Alijevs un L. Mīlīgā apgalvo, ka viss esot kārtībā.
Jautāta, vai vecāki mēdz sūdzēties par skolēnu testēšanas kārtību un citiem epidemioloģiskajiem ierobežojumiem skolās, J. Veinberga sacīja, ka IKVD visu pandēmijas laiku saņem dažādas sūdzības, taču tieši par testēšanu bijuši septiņi zvani ar dažādām sūdzībām un jautājumiem.
IZM kopā ar IKVD izstrādājusi ieteikumus par mācību procesa organizēšanu, kur citstarp minēts, ko darīt skolai, ja bērns, kam jānēsā maska, skolā to nelieto vai nav veicis kovida testu.
Bērns jānorobežo no citiem bērniem un jāizsauc uz skolu vecāki pakaļ skolēnam. Nepieciešamības gadījumā jāpiesaista arī bāriņtiesa un policija.
Skola bez licencētas programmas
Vasarā mediji vēstīja, ka Covid-19 ierobežojumu un vakcinācijas pretinieki nolēmuši dibināt savu tālmācības skolu, kurā nebūtu jāuztraucas par ierobežojumiem vai potēšanos.
Taču kaut “VisLatvijas tālmācības vidusskola” ir piereģistrēta Izglītības iestāžu reģistrā, Izglītības kvalitātes valsts dienests tās mācību programmas vēl nav licencējis.
Skola dokumentus iesniegusi 26. augustā, un IKVD tos var vērtēt mēnesi – līdz 26. septembrim. Kamēr skolai nav licencētas mācību programmas, tā nevar uzņemt skolēnus.
