Tallinas ielas kvartāls – radošo ideju arēna 0
“Jauna hipsteru orģiju vieta?” kāds jautā internetā, uzzinājis par jauniešu rosību Tallinas ielas kvartālā. Kāpēc uzreiz tā saspringt? Atcerieties paši savu jaunību, kad ašajām idejām un izklaidēm bija plaši spārni! Rīgas pilsētvidē jau ir vairāki jauniešu radošie kvartāli, viens no jaunākajiem – Tallinas ielas kvartāls (ap 4000 kvadrātmetru plašs), kurā īpaša rosība sākās šā gada pavasarī.
Kvartāla identitāti jau iezīmē dažādi interesanti pasākumi, piemēram, maijā tas bija ceļojošā cirka festivāls, jūnijā un jūlijā notikušas ‘’Laikmetīgās mākslas ceturtdienas”, augustā – vegānu festivāls, ielas ēdienu svētki, septembrī risinājās urbānās kultūras forums “Baltā nakts’’… Vērts atskatīties uz veikto un kaut nedaudz ielūkoties kvartāla nākotnē.
Biedrības “Free Riga” paspārnē
Visam ir savs sākums, tostarp arī spilgtajam un inovatīvajam Tallinas ielas kvartālam, kurš atrodas Rīgā industriālajā, bijušās sanitārā transporta bāzes teritorijā starp Miera un Brīvības ielu.
Jaunieši kuratora, mākslinieka Kaspara Lielgalvja vadībā te darbību uzsāka pērn, un plānots attīstīt un īstenot dažādus projektus līdz 2021. gadam.
Kaspars Lielgalvis skaidro: “Kvartāls attīstās, pateicoties biedrībai “Free Riga”, kuras mērķis ir atvērt Rīgas tukšās ēkas jauniešiem un radīt viņiem iespēju tajās īstenot mākslas, radošās un sabiedriskās aktivitātes, veicinot dažādu Rīgas pilsētvides teritoriju un kultūras jomu aktivizēšanos.
Biedrība vienojas par īpašumu pagaidu lietošanu sabiedriskai darbībai, kamēr tiem nav cita pielietojuma, palīdz uzlabot īpašuma tehnisko stāvokli, piemeklē rezidentus, atver telpas darbnīcām, pasākumiem, birojiem, dzīvošanai un daudz kam citam par pieejamu budžetu, kā arī pieskata, lai īpašumi tiktu izmantoti droši un atbilstoši ieplānotajai koncepcijai.
“Free Riga” sadarbojas ar privātīpašniekiem, Rīgas domi un citām institūcijām.
Biedrības darbību līdzfinansē tukšo ēku rezidenti.” Pēc Mārča Rubeņa, viena no “Free Riga” dibinātājiem, aplēsēm, Rīgas vēsturiskajā centrā ir vairāk nekā 500 tukšu ēku. Dīkstāvē bieži vien ir tieši vecākas ēkas ar vēsturisku vērtību, kam ir liela loma pilsētas struktūras, vides un identitātes veidošanā. Telpu pagaidu lietošana ir risinājums, kas vecajās Eiropas valstīs ir praktizēts gadu desmitiem, tagad tā notiek arī Rīgā.”
Biedrības “Free Riga” galvenā funkcija ir būt par vidutāju starp ēku īpašniekiem un to pagaidu lietotājiem, atrodot saskares punktus abu interesēs. Īpašniekiem pievilcīgas ir īpašuma nodokļu atlaides 90% apmērā, ko sniedz pašvaldība, ja īpašums izmantots sabiedriskam labumam.
Rezidenti savukārt var īstenot savas idejas par minimālām izmaksām, bet sabiedrība kopumā iegūst no kultūras aktivitātēm telpu pagaidu lietošanas laikā.
“Free Riga” kā mediators starp iesaistītajām pusēm savieno īpašnieku ekonomiskās intereses ar jaunradi, formālo kultūru ar neformālo.
Ar otro elpu
Pirmais aizmetnis idejai par neapdzīvoto ēku atvēršanu sabiedrībai bija radošais kvartāls Andrejsalā, kur jaunieši trīs gadus īstenoja savas idejas, piemēram, iecienītajā teātrī “Dirty Deal Teatro”, pēcāk viņi pārcēlās uz Spīķeriem.
Savukārt VEF pamestajos korpusos darbojās mākslas centrs “Totaldobže”, vairāku gadu garumā ēkas pielāgoja darbnīcām, izstādēm, mākslinieku rezidencēm un kultūras pasākumiem.
2013. gadā šis mākslas centrs pameta VEF telpas. 2014. gada “Baltajās naktīs” radās kustība “Occupy me!” (Okupē mani!), kas Rīgu izgaismoja kā daudzu tukšo ēku galvaspilsētu, reaģējot uz tolaik aktuālo Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu. Izlīmējot dzeltenās “Occupy me!” uzlīmes uz pamestajām ēkām Rīgas centrā, tika aktualizēta paradoksālā situācija, ka, par spīti daudzajiem neapdzīvotajiem namiem, kultūras iniciatīvām trūkst telpu. Līdz ar šo kampaņu attīstījās vajadzība pēc pamesto ēku kartēšanas, un pamazām radās ideja par “Free Riga”.
Biedrība “Free Riga” līdz 2017. gadam apguva telpas Līksnas ielā 26, kā arī Zunda dārzu un bijušo traktoru fabrikas angāru tā teritorijā. Vēl pavisam nesen Dzirnavu ielā 27 darbojās rezidenču centrs “D27”, kurā ne tikai mitinājās mākslinieki, bet arī notika kultūras pasākumi, tika atvērta izstāžu telpa un “brīvbode” jeb bezmaksas veikals, ierīkota brīvdabas estrāde un komunālais dārzs. Patlaban Maskavas forštatē “Free Riga” saimnieko četrās ēkās.
Kā Šveices pulkstenis
“Tallinas ielas kvartālam ir sava noskaņa, kas to atšķir no citām urbānajām teritorijām, arī no citiem radošajiem kvartāliem. To veido vietas, ēku, cilvēku un notikumu mijiedarbība, tā katrai vietai ir citāda,” stāsta Kaspars Lielgalvis.
“Mūsu kvartālam tieši laikmetīgā māksla ir būtiska identitātes sastāvdaļa.”
Kaspars atklāj, ka vidēji šādi kvartāli darbojas trīs gadus, līdz ar to, lai tajos strādātu, jābūt mērķim, kas atbilst šim termiņam un sabiedrības interesēm.
“Katru pieteikumu izvērtējam, atlasām atbilstošāko. Mūsu princips ir nevis radīt konkurenci, bet gan spēja papildināt līdzdarbojošos, tātad izveidot kompleksu, kas darbojas kā pulksteņa mehānisms – katrs zobrats ir sazobē. Piemēram, esat atnācis baudīt koncertu, jums ir iespēja apskatīt arī izstādes, pasērst kafejnīcā, bērniem ir vieta rotaļām…”
Koncertzāle, bārs “Tallinas pagalms”, skaņu studija “Gas Sound Studio”, “MakerSpace” darbnīca, kokapstrādes telpas, kafejnīcas, boulderinga telpas…
Šajā kvartālā ir iespējams organizēt gan pasākumus, koncertus, gan diskusijas, izstādes, dzimšanas dienas, citus svētkus un arī “ne-svētkus”.
Joprojām daudziem atmiņā palikušas ‘’Laikmetīgās mākslas ceturtdienas”, piemēram, kaut vai lekcija, kurā ekonomikas antropoloģijas pētnieks Andris Šuvajevs stāstīja par laikmetīgu naudas izpratni…
Šomēnes Tallinas ielas kvartālā risinājās sestais “Ezīšfests’’ (bāra “Ezītis miglā” pasākums), tajā uzstājās mākslinieki Inokentijs Mārpls, “Gapoljeri”, reperis Ansis, grupas “Baložu pilni pagalmi”, “Vectēva papirosi”, “Ginger Mane” un vēl daudzi citi mūziķi. Daudzu uzmanību piesaista arī kvartāla spilgtās sienas, kas apzīmētas ar grafiti.
Kvartāla odziņa ir sezonas un pastāvīgas kafejnīcas, kurās bieži notiek pasākumi.
Piemēram, šovasar atklāta noliktavas zāle “Angārs”, kur notika ielas ēdienu svētki, pavisam nesen tur uzstājās grupa “Latgalīšu reps” no Ludzas. Apmeklētājus tā iepriecināja ar mūsdienīgu skanējumu, turklāt latgaliski!
“Nākamais gads mums būs daudz rosīgāks, notiks gan ielas cirka izrādes, koncerti, gan dažādas izstādes… Pilnīgosim arī “Laikmetīgās mākslas ceturtdienas”. Ievērojam publikas intere-ses – būs arī prieki gardēžiem, jo kurš gan negrib labi paēst! To apliecināja kupli apmeklētie videi un dzīvniekiem draudzīgu ēdienu biedrības “AUGam” organizētie svētki, kuros pulcējās divdesmit ēdināšanas uzņēmumi – “Terapija”, “Stockpot”, “Bhajan Cafe”, “MiiT”, “Mierā” u. c. Tajos visu dienu varēja baudīt burgerus, kūkas, saldējumu, maizītes un citus gardumus bez dzīvnieku izcelsmes produktiem.”
Kaspars Lielgalvis ir viens no sešiem “Free Riga” aktīvistiem, atsevišķos projektos strādājot vēl seši jaunieši. Viņi izvirzījuši mērķi pilnīgot tukšo īpašumu atvēršanas metodi, lai ātri, viegli, bez liekiem izdevumiem un riskiem piepildītu ar jaunu saturu īpašumus, kas šobrīd atrodas dīkstāvē, ne vien Rīgā, bet arī citur Latvijā.
Kaspars Lielgalvis, Tallinas ielas kvartāla kurators, mākslinieks: “Radošo kvartālu kurators esmu jau kopš 2007. gada. Patlaban strādāju Rīgā, taču esmu veicis pienākumus arī Liepājā, Karostā. Pamesto ēku atvēršanu jauniešu radošajām darbībām vēlos īstenot arī citās Latvijas pilsētās, zinu, ka rosība sākusies arī Gulbenē bijušā veikala telpās. Ir patīkami īstenot trakas idejas un palīdzēt jauniešiem attīstīt viņu talantus.”
Karsta ziņa!
Septembris Tallinas kvartālā – ielas mākslas mēnesis! Mūsdienu kultūras forumā “Baltā nakts” te atklāja pilsētvidē ieraudzīta anonīma vēstījuma gaismas instalāciju “Gaismas stensils”*. Tajā izgaismoja stensilus “Neej uz priekšu atpakaļgaitā!”, “Labrīt, pupsik!” un “Vai pastāv rītdiena pēc vakardienas?”. 21. septembrī notiks ielas mākslinieku meistarklases, 28. septembrī – ielas mākslinieka Viktora Spleša (Splash) apgleznotas fasādes atklāšana.
* No angļu val. stencil – ielu mākslas žanrs, kurā, izmantojot trafaretu, veido attēlu uz virsmas pilsētvidē.
Uzziņa
Arī grafiti ir vērtīga māksla, to var pārdot, dažs pamanās pat nozagt. Piemēram, šomēnes Parīzē pie Pompidū centra nočiepts grafiti mākslinieka Banksija zīmējums, kurā ir redzama žurka ar nazi rokās. Grafiti saturs vairs nav tik agresīvs kā 90. gados, tas kļuvis daudz mierīgāks. Retāk ir vērojama vēlme paust ideju šokējoši – ar galvaskausiem vai rupjībām. Šobrīd darbi ir harmoniskāki, vizuāli izteiksmīgāki, stilīgāki un filozofiskas domas rosinoši.
