Tallinā spriedīs par taisnīgākiem tiešmaksājumiem 0
Nepamatoti zemie tiešie maksājumi jau kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) negatīvi ietekmē Latvijas lauksaimnieku konkurētspēju ne tikai ES tirgū, bet arī vietējā tirgū, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotais informatīvais ziņojums dalībai ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē, kas notiks Tallinā septembra sākumā.
Igaunijas prezidentūra laikā no 3. līdz 5. septembrim Tallinā organizē neformālo ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmi par to, kā nodrošināt ES lauksaimniekiem efektīvus riska pārvaldības instrumentus pēc 2020. gada. Igaunija ir sagatavojusi trīs diskusiju jautājumus, un aicina dalībvalstu ministrus sanāksmē izteikt savu viedokli par tiem.
ZM norāda, ka viens no jautājumiem ir, vai dalībvalsts lauksaimnieki ir, vai kopējā lauksaimniecības politika nodrošinājusi lauksaimniekus ar efektīviem instrumentiem risku pārvaldībai. Latvija pievienojas prezidentūras dokumentā paustajam uzstādījumam par nepieciešamību ES izlīdzināt tiešos maksājumus un tam, ka atšķirībām nav loģiska pamatojuma. Nepamatoti zemie tiešie maksājumi jau kopš Latvijas iestāšanās ES atstāj negatīvu ietekmi uz Latvijas lauksaimnieku konkurētspēju ne tikai ES tirgū, bet arī vietējā Latvijas tirgū.
ZM informatīvajā ziņojumā arī uzsvērts, ka Latvijas lauksaimniekiem tiešie maksājumi ir ļoti nozīmīgs ienākumu stabilitātes avots, un lai gan tiešo maksājumu īpatsvars ienākumu struktūrā ir viens no augstākajiem starp ES dalībvalstīm, nodrošinot vairāk nekā 50% no lauksaimnieku ienākumiem, ievērojami zemāko tiešmaksājumu dēļ (2020. gadā tie būs 68% no ES vidējā līmeņa) Latvijas lauksaimniekiem trūkst pietiekamu līdzekļu atbilstošu risku pārvaldības instrumentu ieviešanai. Jo tiešie maksājumi lielāki, jo lielāka stabilitāte ir lauksaimniekam pret dažādām risku radītām negatīvām ietekmēm.
Tāpat Latvija piekrīt prezidentūras dokumentā atspoguļotajai situācijai, ka pēdējā desmitgadē daļai no lauksaimniecības pamata produktiem (piens, graudi) cenas ES vienotajā tirgū ir būtiski svārstījušās. Ņemot vērā globalizācijas, kā arī tirgus svārstības, jāparedz efektīvi ilgtermiņa risku pārvaldības jeb drošības tīkla instrumenti, jo īpaši attiecībā uz valsts intervences cenām, pielāgojot ražošanas izmaksu vispārīgai pieauguma tendencei.
Latvijas ieskatā jānodrošina godīga, pārskatāma un uz vienādiem nosacījumiem un abpusējiem ieguvumiem balstīta savstarpējā tirdzniecība arī, ieviešot brīvas tirdzniecības politikas principus un turpinot tirdzniecības liberalizācijas sarunas ar partneriem. Lai arī lauku attīstības politika paredz instrumentus risku mazināšanai lauksaimniekiem, nākamajā plānošanas periodā būtiska nozīme ir lauku saimniecību riska novēršanas instrumentiem, kā piemēram, ienākumu stabilizācijas instruments. Latvija uzskata, ka ir nepieciešams pārskatīt atbalsta nosacījumus, lai to izmantošana kļūtu atbalsta pretendentiem saistoša.
Tāpat Latvija ierosina paplašināt ES normatīvajos aktos esošo apdrošināšanas risku uzskaitījumu ar vairākiem risku veidiem, piemēram, traumatismu, bojāeju, zādzībām, savvaļas dzīvnieku uzbrukumiem, dzemdību risku un citiem. Vienlaikus būtu jāatceļ prasība par minimālo zaudējumu apmēru 30%, kas ir nesamērīgi augsts un būtu attiecināms uz katastrofāliem gadījumiem.
Atbildot uz Igaunijas prezidentūras diskusiju jautājumu, vai krīzes rezervi būtu nepieciešams palielināt un vai gadu gaitā to vajadzētu uzkrāt, Latvija pauž nepieciešamību esošo krīzes rezerves mehānismu pārskatīt. Krīzes rezervei jābūt tādai, kuru reāli var iedarbināt krīzes situācijās. Nepieciešams mehānisms, kas ļautu uzkrāt neizmantoto krīzes rezervi, un tai būtu jāpāriet uz nākamā gada budžetu. Latvijas ieskatā krīzes rezervi dalībvalstu līmenī varēs veidot tikai tad, kad būs vienlīdzīgs tiešo maksājumu līmenis.
Jau ziņots, ka Baltijas un Višegrādas valstu lauksaimniecības ministri Briselē jau vienojušies kopīgi iestāties par to, lai tiešmaksājumi zemniekiem visā Eiropas Savienībā (ES) pēc 2020.gada tiktu izlīdzināti.
Lietuvas zemkopības ministrs Broņus Markausks norādīja, kas Lietuva, Latvija, Igaunija, Polija, Čehija, Ungārija un Slovākija arī gatavojas neatbalstīt ierosinājumu daļu tiešmaksājumu finansēt no dalībvalstu nacionālajiem budžetiem.
