Tallinā rīko starptautisku komunistu terora masu kapu pētnieku konferenci 0
Pētnieki no dažādām pasaules valstīm šonedēļ pulcēsies Tallinā, lai dalītos pieredzē komunistu terora upuru masu kapu meklēšanā, izpētē, piemiņas iemūžināšanā un juridiskā atzīšanā Austrumeiropā un bijušajās Padomju Savienības valstīs.
Konferenci “Komunistiskā terora nekropole”, kas trešdien un ceturtdien norisināsies Tallinas Kinomuzejā, rīko Igaunijas Vēsturiskās atmiņas institūts un Sanktpēterburgas starptautiskais pētniecības un informācijas centrs “Memoriāls”.
Lielākā daļa runātāju stāstīs par notikumiem bijušajās padomju bloka valstīs, bet problēmas, ar ko saskaras nācijas, kas atbrīvojušās no komunistu terora, ir universālas, tādēļ paredzēts runāt arī par šādu masu slepkavību vietu izpēti un upuru piemiņas iemūžināšanu Kambodžā un Spānijā.
Konferenci atklās Igaunijas tieslietu ministrs Raivo Aegs. Tajā piedalīsies pētnieki no Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Slovēnijas, Zviedrijas, Vācijas, Spānijas, Gruzijas, Kazahstānas, ASV un Kambodžas.
Kā norādījis Igaunijas Vēsturiskās atmiņas institūta valdes loceklis Mēliss Maripū, noziedzīgie režīmi visur centušies slēpt savu nodarījumu pēdas un vietas, kur aprakti terora upuri, un šai ziņā lielu atšķirību starp dažādām valstīm nav.
Pēc viņa teiktā, sadarboties šo jautājumu pētīšanā ir svarīgi ne vien tāpēc, lai dalītos pieredzē un apmainītos ar informāciju, bet arī tāpēc, lai pievērstu tiem starptautiskās sabiedrības uzmanību.
“Desmitiem miljonu komunistisko režīmu upuru piemiņa jāpatur nemitīgā starptautiskās kopienas apziņas lokā,” uzsvēris vēsturnieks.
“Ar laiku mēs ceram izveidot starptautisku terora nekropolistikas koordinācijas padomi, kas, cita starpā, palīdzētu apmainīties ar informāciju un izstrādāt vispārēju bāzi terora upuru reģistrācijai un publiski pieejamu masu kapu datu bāzi,” viņa stāstījusi.
Nekropolistika ir starpdisciplināra vēstures nozare, kas nodarbojas ar kapsētu pētīšanu, aprakstīšanu un saglabāšanu. Masu kapu pētīšanā iecerēts likt lietā arheoloģijas, arhīvu zinātnes, ģeoloģijas, antropoloģijas, medicīnas, ģenētikas, ģenealoģijas un citu zinātnes nozaru metodes.