Džons Martins Tallijs: Latvija var kļūt par vienu no vadošajām valstīm vēža izpētes jomā 3
Ivars Bušmanis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Džona Martina Tallija vadītais uzņēmums SIA “Mikrotīkls” ir līderis ne tikai informācijas tehnoloģiju ierīču ražošanā Latvijā, bet pēc apgrozījuma ir arī visas pārstrādes rūpniecības flagmanis.
Pēc TOP 10 aprēķiniem “Mikrotīkls” ir vērtīgākais privātais uzņēmums Latvijā, vērtīgāks par “Swedbank Latvija” un “Rimi”, tomēr par biznesu Tallijs nevēlējās runāt.
Personīgā ģimenes traģēdija viņam kā šī uzņēmuma līdzīpašniekam un valdes priekšsēdētājam deva jaunu skatījumu uz biznesa misiju. Pateicoties viņam, Latvijā attīstījusies ne tikai bērnu personalizētā medicīna vēža ārstēšanā, bet arī gēnu pētniecība un lielo datu apmaiņas starp pētniekiem.
Kā aizsākās jūsu iniciatīva?
Dž. M. Tallijs: Manai meitai 2008. gadā sešu mēnešu vecumā atklāja lielu ļaundabīgu audzēju, viņai tas tika izoperēts, bet diemžēl metastāzes pēc nepilna gada atgriezās. Ārsti centās viņu ārstēt, izoperējot audzēju.
Pēc kāda laika 2011. gadā Sv. Jūdas bērnu slimnīcā ASV, kurā ārstējās mana meita, sāku atbalstīt vienu no pirmajiem ģenētiskās diagnostikas projektiem, lai atklātu audzējus. Tā gadījās, ka tā atrodas Memfisā – pilsētā, kurā dzimu un uzaugu.
Mana meita bija viena no pirmajām šai gēnu sekvencēšanas projekta grupā, kuriem pirmajiem jau varēja piemeklēt precīzi izvēlētas zāles. Toreiz pirmoreiz finansēju ģenētiskos pētījumus no personīgajiem līdzekļiem.
Diemžēl viņu neizdevās glābt un 2013. gadā viņa… aizgāja. Pēc tam es vēlējos palīdzēt citiem bērniem, kuri nokļuvuši tādā pašā nelaimē, un sāku ziedot dažādiem ģenētikas projektiem slimnīcās. “Mikrotīkls” ir ziedojis pusotru miljonu dolāru Sv. Jūdas bērnu slimnīcai.
Pirms pāris gadiem arī mana sieva nomira no vēža, kaut arī sākotnējās polipu formas sešus septiņus gadus agrāk tika izoperētas – apmēram tai pašā laikā, kad vēl ārstējās meita. Kopš tā laika jūtu misiju kaut ko darīt vēža ārstēšanas uzlabošanā arī Latvijā.
Ar vēzi slimo bērnu izpētei līdz šim pasaulē tikuši veltīti mazāk līdzekļu nekā pieaugušo pacientu vajadzībām, jo… mazo pacientu ir mazāk un mazākas iespējas atpelnīt ieguldīto.
Vai tā tagad kļuvusi par “Mikrotīkla” biznesa misiju?
Apvienojumā. Sākotnēji uzņēmos personīgi atbalstīt vēža ārstēšanas projektu bērniem un to turpinu.
2018. gadā, šķiet, desmit dienas pirms Līgo svētkiem man radās doma sākt bērnu vēža ārstniecības projektu bērniem Latvijā, lai viņi visi varētu saņemt ģenētisko diagnostiku – pilnu genoma sekvencēšanu – jau agrā bērnībā.
Pēc DNS secības noteikšanas varētu redzēt konkrētas gēnu mutācijas, saņemt vairāk informācijas par slimību un tad attiecīgi izvēlēties precīzu ārstēšanas metodi un zāles. Viena veida vēzim dažādiem pacientiem var palīdzēt dažādas zāles.
Sāku finansiāli atbalstīt ģenētisko diagnostiku Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā, sadarbojoties ar Jāni Kloviņu.
Tas ir pilnīgi jauns izpētes lauks, kurā pēta, kā darbojas ļaundabīgie audzēji. 2019. gada beigās jau izdevās vienkopus sapulcināt ieinteresētās augstskolas, slimnīcas, genomu pētniekus projektā “Latvijas Bērnu ļaundabīgu audzēju iniciatīva”, kurā “Mikrotīkls” iesaistījies jau kā uzņēmums.
Esam uzņēmušies ilgtermiņa saistības, bet pašlaik finansējums ir plānots turpmākajiem trim gadiem, kad pārskatīsim tā apjomu. “Mikrotīklā” tagad strādā arī ķīmijas inženiere.
Kopumā izglītības, zinātnes un medicīnas atbalstam “Mikrotīkls” kopš 2015. gada ziedojis apmēram četrus miljonus eiro.
Datorzinātne saplūst ar bioloģiju – bioinformātikā. Pilna genoma sekvencēšana un bioinformātika ir labākie ieroči cīņā ar vēzi. Tāpēc “Mikrotīkls” sponsorē stipendijas Latvijas Universitātes bioinformātikas kursa studentiem.
Vai Latvija ir pionieris? Ir valstis, kurās gēnu analīzes ir tikpat pašsaprotamas kā asins analīzes…
Jā, pētījumi šai jomā notiek visā pasaulē, bet Latvija ir viena no priekšgājējām audzēju ģenētiskā identificēšanā un specifisku zāļu izvēlē. Jā, Apvienotajā Karalistē piedāvā pilnu genoma sekvencēšanu, bet ne specifisku gēnu analīzi, piemēram, vēža šūnu.
Var redzēt pilnu DNS analīzi, bet tai neseko pētījumi un speciālas rekomendācijas kādu konkrētai ārstēšanai.
Cik vēža skarto bērniņu gadā mēdz būt Latvijā?
Līdz šim katru gadu 50 bērniem konstatēta šāda diagnoze. “Mikrotīkls” ir apņēmies atbalstīt jaunāko ārstēšanas metožu ieviešanu Latvijā, lai palīdzētu šiem ar vēzi slimajiem bērniem saņemt labāko ārstniecību. 2018. gadā sākām ar pilotprojektu, kurā iesaistīti 15 bērnu, bet tagad esmu apņēmies gādāt, lai līdz šā gada beigām katrs bērns, kuram konstatēts vēzis, saņemtu pilnu bezmaksas ģenētisko diagnostiku.
Vai ir kāds piemērs, kad ģenētiskais tests ir palīdzējis?
Vienas no zālēm, sauktas “Vitrakvi”, vēršas pret konkrētu gēnu mutāciju NTRK, kas izraisa dažādus vēža veidus. Medicīniskos pētījumos ASV un deviņās Eiropas valstīs ar šīm zālēm ir izdevies bērnus izārstēt.
Cik izmaksā viena genoma diagnostika?
Pirmā cilvēka pilna ģenētiskā sekvencēšana ASV ilga 13 gadus, tika pabeigta 2003. gadā, un tā izmaksāja vienu miljardu dolāru. 2009. gadā tā jau maksāja 48 tūkstošus dolāru. Tagad pilnas DNS analīzes maksā starp diviem un trim tūkstošiem eiro.
Bet šajā labdarības projektā tās veic par 500 eiro. Drīz izmaksas būs 100 dolāru. Varbūt tās kādudien kļūs par standarta analīzēm katrā slimnīcā.
Kas veic gēnu sekvencēšanu?
Kopš pagājušā gada beigām gēnu analīzes tiek veiktas Ķīnas ģenētikas pētniecības milža “BGI” jaunajā Gēnu sekvencēšanas centrā pie lidostas “Latvia MGI Tech” (MGI).
Savukārt pētniecība joprojām notiek Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā. Mūs tuvākā nākotnē sagaida būtiski atklājumi par vēža darbību. Līdzīgi tiek pētīts arī koronavīruss.
Taču sekmīga pētniecība var notikt, tikai tad, ja datus ātri var pārsūtīt no slimnīcas uz gēnu sekvencēšanu, un tad tālāk uz pētniecības iestādēm. Tie jau ir lieli dati, ar kuriem jāapmainās, kuriem esošais interneta pieslēguma ātrums ir nepietiekams.
Cik liels ir viens cilvēka pilns genoma fails?
No 100 līdz 400 gigabaitiem (GB). Ar līdz šim zinātniekiem pieejamo datu tīklu datus genomu pētniecībai nācies sūtīt vairākas dienas vai pat transportēt ar auto ārējos datu nesējos. Tā – šķiet, ar lidmašīnu – MGI piegādā mikrobioma pētījuma datus Zviedrijas Karolinska universitātei.
Tāpēc LMT un “Mikrotīkls” šovasar starp vairākiem pētniecības centriem Latvijā izveidoja lieljaudas datu pārraides tīklu.
“Mikrotīkls” ziedojis un vēl turpina ziedot nepieciešamo tīkla aprīkojumu starpiestāžu optiskajam savienojumam, savukārt LMT nodrošina optisko savienojumu un mobilos sakarus.
Tagad vēža, Covid-19, kā arī citu slimību analīzēm un pētniecības projektiem ir pieejams LMT un “Mikrotīkls” bez maksas nodrošinātais datu tīkls, kas ļauj to pašu informāciju nosūtīt pāris minūšu laikā.
Piemēram, viena Covid-19 genomu projekta (~400 GB datu) pārsūtīšana ilgst vien dažas minūtes. Mērķis ir izveidot 100 GB savienojumu starp institūcijām.
Šovasar ar datu pārraides ātrumu 10 GB Biomedicīnas centrs un Bērnu slimnīca savienoti ar RTU Skaitļošanas centru, bezvadu tīklā MGI savienots ar Biomedicīnas centru un RTU.
Šim lieljaudas datu tīklam plānots pievienot Rīgas Stradiņa universitāti, Latvijas Universitāti, Latvijas Nacionālo bibliotēku, kā arī “Silavu” un BIOR. Nākotnē gribam ar Igaunijas EENET palīdzību izveidot savienojumu ar Tartu pētniecības centru un ar Somijas superdatoru Kajāni pilsētā.
Vai Covid-19 paātrinājis genomu izpētes projektu?
Varētu teikt, ka jā. Jo pandēmijas laikā projektā iesaistījās LMT viceprezidents Ingmārs Pūķis, kurš saprata, ka Covid-19 ģenētisko paraugu nosūtīšanas ātrums atkarīgs no sakariem, tāpēc LMT iesaistījās ātrdarbības tīkla izveidē.
Covid-19 bioloģiskie paraugi, ko iegūst slimnīcās, tiek nosūtīti uz MGI Gēnu sekvencēšanas centru, tad iegūtie dati tiek pārsūtīti uz RTU Zinātniskās skaitļošanas centrā, kur tiek analizēti ar ātrdarbīgiem lieljaudas datoriem.
Lai atrastu visvairāk piemērotās zāles, pētījumos tiek pētīta zāļu ietekme uz dažādām gēnu mutācijām. Pašlaik veiktie pētījumi veido svarīgu datu bāzi nākotnes atklājumiem.
Kādu vietu paredzat Latvijai pasaules karagājienā pret ļaundabīgajiem audzējiem?
Tā kā pasaulē vēža pētniecībā tiek ieguldīti milzīgi līdzekļi, Latvija vēža ārstēšanā nebūs pirmajās rindās, taču šis projekts ļaus Latvijai pietuvoties līderiem gēnu sekvencēšanas un vēža izpētes jomā.
Bet mēs varam būt pirmie, kur katram ar vēzi saslimušajam bērnam ir pieejama genoma diagnostika.
